No vilciena ar eskalatoru “pa taisno” uz tramvaju un vēl trīs idejas, kā padarīt Rīgu “zaļāku” 28
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā Latvijas “aploksne” sastāda gandrīz divus miljardus eiro. No tiem nepilni 300 miljoni paredzēti Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai jeb zaļināšanai – lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrētu dzelzceļu ar citiem transporta veidiem, iegādātos jaunus bezizmešu transporta līdzekļus, uzlabotu veloinfrastruktūru utt. Galu galā – lai veiktu priekšdarbus Rīgas metropoles areāla (RMA) iedzīvotāju paradumu maiņai, kas mudinātu viņus pārsēsties no privātā uz sabiedrisko transportu, braucot darīšanās Rīgā.
Četri galvenie akcenti
ANM programmas Latvijas plāna galīgais apstiprinājums notika tieši pirms Jāņiem, taču arī pirms tā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis bija pārliecināts, ka sadaļu par ilgtspējīgo sabiedrisko transportu plānā noteikti apstiprinās. Arī tad, kad Eiropas Komisija izskatījusi jau iepriekš iesniegtās Latvijas valdības plānotās aktivitātes, par Pierīgas sadaļu iebildumu vai papildu jautājumu neesot bijis.
Vilnim Ķirsim viens no galvenajiem pienākumiem ir galvaspilsētas sabiedriskā transporta attīstības pārraudzība. “Rīgā un Pierīgā dzīvo apmēram miljons iedzīvotāju. No šī miljona aptuveni 60% dzīvo pilsētā, bet 40% – ārpus tās. Katru dienu pa Jūrmalas šoseju vien Rīgā iebrauc vairāk nekā 40 000 automašīnu, bet kopumā galvaspilsētā vienas darba dienas laikā iebrauc aptuveni 150 000 privāto mašīnu.
Tas rada milzu slodzi pilsētas infrastruktūrai, kā arī lielu piesārņojumu. Vienīgais veids, kā šo problēmu risināt, ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, lai no privātajām mašīnām viņi pārsēstos sabiedriskajā transportā,” galveno problēmu iezīmē Rīgas amatpersona.
Viņš uzskata, ka Rīgai jau tagad ir diezgan labs “Pasažieru vilciena” maršrutu un arī sabiedriskā transporta tīkla pārklājums. “Lielākā daļa no RMA esošā dzelzceļa jau ir elektrificēta, mums ir diezgan plašs un daudzveidīgs pilsētas sabiedriskais transports. Taču problēma ir tā, ka šie tīkli dzīvo pilnīgi atsevišķu “dzīvi” – īsti nesatiekas, rezultātā pasažieri nekādu lielo komfortu neizjūt.
Piemēram, ja cilvēks no Vidzemes puses ar vilcienu atbrauc līdz Čiekurkalna stacijai, tur izkāpjot, viņš īsti nemaz nesapratīs, kur atrodas – visapkārt ir pļava. Tādēļ diezin vai kāds no Siguldas, kurš gribēs nokļūt, teiksim, Purvciemā, gribēs braukt ar vilcienu.”
Lai situāciju mainītu, plānā piedāvātas četras galvenās aktivitātes. Pirmā lielā aktivitāte ANM plāna ietvaros būšot mobilitātes punktu veidošana jau esošajās stacijās, saslēdzot vilcienu un pilsētas sabiedrisko transportu vienotā sistēmā. Piemēram, iebraucot ar vilcienu Zemitānu stacijā, pasažieris tālāk uz tilta pārvada varēs uzbraukt ar eskalatoru un iekāpt trolejbusā. Arī lietus un ziemas laikā – viss būs zem viena jumta. Šai nozīmīgajai daļai paredzēti gandrīz 50 miljoni eiro no ANM plāna, izveidojot sešus mobilitātes punktus Rīgā un divus reģionos (Carnikavā un Saulkrastos).
Otrā sadaļa – aizpildīt trūkstošos sabiedriskā transporta posmus. Paredzēts, ka sabiedriskā transporta “mugurkauls” ir un paliks sliežu ceļi – proti, vilciens un tramvaja satiksme. Taču Rīgā joprojām ir arī daži virzieni bez šī “mugurkaula”. Viens no tādiem ir šobrīd “tukšais” posms Purvciems–Dreiliņi–Ulbroka. Tramvaja līnijas izbūve esot ļoti dārga (nosacītais IKEA virziens no centra – aptuveni 100 miljoni). Tādēļ šobrīd izvēlēts izmaksu ziņā lētāks, taču ne sliktāks Eiropas valstīs plaši lietots “metrobusa” variants, kas pēc būtības ir tas pats trolejbuss jeb bezizmešu autobuss.
“Paredzēts, ka šis buss brauks pa pilnīgi atsevišķu joslu – ar domu, ka nākotnē to varētu pārveidot par tramvaja līniju. No Purvciema, kur dzīvo apmēram 40 000 pilsētnieku, varēs izveidot atzarus arī uz Mežciemu un Pļavniekiem, kur dzīvo līdzīgs skaits pilsētnieku. IKEA tuvumā var izveidot stāvparku, kur Pierīgas iedzīvotāji varēs atstāt savu transportu un ar “metrobusu” doties tālāk iekšā pilsētā. Šiem pasākumiem ir rezervēti 40 miljoni eiro,” stāsta Vilnis Ķirsis.
Trešais akcents plānā paredzot papildināt “Rīgas satiksmes” bezizmešu transporta floti, iegādājoties četrus jaunus zemās grīdas tramvajus un 17 elektroautobusus ar septiņām uzlādes stacijām to galapunktos (kopējā investīcija – 24 miljoni eiro).
Labiekārtoti veloceļi 82 km garumā
Ceturtā plāna sadaļa, kas attiecināma uz Rīgas un Pierīgas pašvaldību kompetenci, ir mikromobilitātes infrastruktūras attīstība, līdz 2026. gadam izveidojot 82 km jaunus vai labiekārtotus veloceliņus Rīgā (14,5 km) un Pierīgā (67 km). Šim mērķim paredzēti 34 miljoni eiro.
Visu iesaistīto sadarbības partneru dialogu organizē un koordinē Rīgas plānošanas reģions. “Pierīgā līdz Rīgas apvedceļam un aiz tā, kā arī ap galvenajiem transporta koridoriem koncentrējas liels skaits apdzīvoto vietu ar pilsētvidei raksturīgu iedzīvotāju blīvumu. Rīgas pilsētas maršrutu tīkla autobusu maršruti šo vietu savienojamību ar Rīgu pagaidām nespēj nodrošināt, jo pilsētas savienojumi ārpus pilsētas administratīvajām robežām iziet vidēji piecus kilometrus, tikai atsevišķos gadījumos – desmit.
Tā kā intensīva apdzīvojuma rādiuss ap pilsētu sniedzas vairāk nekā 30 km attālumā, situācija ir neadekvāta,” uzskata Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs, Dr. geogr. Rūdolfs Cimdiņš. Rīga gan neesot vienīgā Eiropas pilsēta, kas tās ietekmes areālā saskaras ar līdzīgām mobilitātes problēmām.
Izstrādājot risinājumus vienotai transporta infrastruktūras attīstībai, piemēram, mobilitātes punktu veidošanā, ņemta vērā Vīnes pieredze. “Jāveido mobilitātes punktu tīkls, esam iezīmējuši līdz pat 60 šādas vietas. Būtiski būs izmantot arī iespējas, ko sniegs “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūve, to integrējot un sasaistot ar jau esošo transporta infrastruktūru,” vērtē Cimdiņš.
Prāvi ieguldījumi “mugurkaulā”
Uz Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformu ANM plānā esot attiecinātas arī tās ieguldījumu sadaļas, kas iezīmētas “Latvijas dzelzceļam”. Par tām atbild Satiksmes ministrija, kas ieplānojusi elektrificēt Bolderājas dzelzceļa līniju (21 miljons eiro), pārbūvēt Zasulauka staciju un tai piegulošos sliežu ceļus (19 miljoni eiro).
Vēl vairākās līnijās paredzēta novecojušo kontakttīklu mainīšana, kā arī septiņu jaunu akumulatora piepilsētas vilcienu iepirkšana (kopā par 75 miljoniem eiro). ANM plānā paredzētie pasākumi jārealizē līdz 2026. gada izskaņai, rezultātā RMA transporta radītās siltumnīcgāzu izplūdes (SEG) samazinot uz pusi.
Vienlaikus jāsaprot, ka ar ANM plāna ieviešanu nekas nebeigsies. Vilnis Ķirsis ir pārliecināts, ka pārejai no privātā uz sabiedrisko transportu ir jābūt “super ērtai”, tikai tad tas braucējiem kļūšot pievilcīgi. “Šis ērtums iekļauj arī visas vienotās biļešu sistēmas, “Park&Ride” konceptus utt. Dreiliņos šobrīd ir vienīgais uzceltais daudzstāvu stāvlaukuma “skelets”, taču tas jau pašā saknē ir nepareizs, jo tur tuvumā nav trolejbusa pieturas.
ANM “Park&Ride” attīstība nav iekļauta, jo arī EK nevēlējās atbalstīt ar mašīnām saistītus projektus. Taču Rīgai šajā ziņā ir savi plāni saistībā ar Kohēzijas fondu “aploksni” – apmēram 60 miljonu eiro apmērā. Būs jātaisa!” prognozē Vilnis Ķirsis.
Students gatavo Rīgas mājasdarbus
ANM plāna izpildē ietilpstot arī pašu mājasdarbi: vienotas biļešu sistēmas, atlaižu politikas, transporta laika grafika u. c. sistēmu izstrāde. Šī neesot tik daudz naudas, cik darīšanas ietilpīga sadaļa. Ko īsti vajadzētu darīt, šogad izpētījis LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes students Jānis Stankuns, aizstāvot maģistra grādu.
Lūk, dažas viņa rekomendācijas, kas balstītas viņa analīzē par biļešu un tarifu sistēmu vairāk nekā 20 Eiropas pilsētās: ieviest vienotu biļeti Rīgas telpā un izveidot zonas biļetes; dažādot norēķinu iespējas par tām; tuvināt mēnešbiļetes cenu vidējam rādītājam citās Eiropas pilsētās (Rīgā šobrīd no 43,5 līdz 49,4 eiro, salīdzinot ar vidēji 25,8 eiro Eiropas pilsētās); ieviest maksājumu griestu principu, kas paredz, ka, sasniedzot konkrētā perioda biļetes cenu, turpmākie braucieni ir bez papildu maksas (šobrīd līdzīgs princips pieejams tikai “Citadeles” maksājumu karšu lietotājiem); veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu korporatīvo klientu vidū, piešķirot atvieglojumus, ja abonementa biļeti iegādājas uzņēmums un daļēju līdzmaksājumu veic darbinieks.
Visbeidzot – arī sabiedrībai jāatzīst, ka vēl joprojām lielai iedzīvotāju daļai pārvietošanās ar savu automašīnu ir prestiža, nevis mūsdienīgas un komfortablas mobilitātes jautājums. Iespējams, ka jau tuvākajos gados šī pārvērtīsies par mentālu, nevis infrastruktūras problēmu.
UZZIŅA
Rīgā un Pierīgā plānotie veloceliņi ANM plāna ietvaros
RĪGA–ULBROKA (14 km)
RĪGA–ĶEKAVA (22 km)
RĪGA–BABĪTE–PIŅĶI (14 km)
RĪGA–CARNIKAVA (18 km)
RĪGA–MĀRUPE (14 km)
