Pārrobežu veselības aprūpe – pirmais mēnesis 0
Ir pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis kopš 25. oktobra, kad stājās spēkā ES tiesību akts, ar kuru tika nostiprinātas pilsoņu tiesības doties uz citu ES valsti, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, Šveices Konfederāciju un Norvēģiju, lai ārstētos, saņemtu ārstēšanās izdevumu atlīdzinājumu un iegādātos recepšu zāles citā valstī.
No 25. oktobra valstīs bija jāsāk darboties arī nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros iedzīvotāji var saņemt izsmeļošu informāciju par ārstēšanās iespējām citā valstī un kārtību, kāda paredzēta iepriekšējo atļauju saņemšanai, kas katrā valstī var būt atšķirīga. Veselības ministrijas (VM) preses dienesta pārstāvis Oskars Šneiders pastāstīja, ka Latvijas iedzīvotājiem iepriekšēja atļauja jāsaņem par tādiem plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem kā lielo locītavu endoprotezēšana stacionārā, kardioķirurģiskā ārstēšana stacionārā, medicīniskā rehabilitācija stacionārā, ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijā, piemēram, kataraktas, glaukomas operācijas, un medicīniskā apaugļošana. Lai saņemtu minēto atļauju, Latvijā jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kas nodrošina arī kontaktpunkta darbību. NVD ir tiesības atteikt iepriekšējās atļaujas izsniegšanu, ja, piemēram, lielo locītavu endoprotezēšanu stacionārā un medicīnisko apaugļošanu Latvijā var saņemt 5 gados, kardioķirurģisko ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju stacionārā – 12 mēnešos, bet ķirurģiskos pakalpojumus oftalmoloģijā – gada laikā. Paredzēti arī izņēmumi gadījumos, kad gaidīšanu nepieļauj pacienta veselības stāvoklis un paredzamā slimības attīstība. Kā zināja teikt NVD preses dienesta vadītāja Laura Lapiņa, Latvijā nebūt nav noteikti stingrākie ierobežojumi plānveida stacionāro pakalpojumu saņemšanai, ir ES valstis, kur plānota vēl stingrāka kārtība attiecībā uz stacionāro aprūpi. Šobrīd zināms, ka ir valstis, piemēram, Zviedrija, kuras jau sākušas izsniegt iepriekšējās atļaujas operācijām.
VM Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina atgādina, ka par saņemto plānveida medicīnas pakalpojumu citā dalībvalstī pacientam atlīdzība no savas valsts pienāksies tikai tādā apjomā, par kādu to sniedz mītnes valsts, bet ne vairāk kā pacients samaksājis par šo pakalpojumu. Atmaksās tikai tos veselības pakalpojumus, kurus valsts apmaksā no budžeta. Atmaksas kārtība, valodas barjera, konkrētas ārstniecības iestādes atrašanas grūtības, vērā ņemami izdevumi no savas kabatas, lai operētos citā dalībvalstī, pacientus tomēr maz stimulēs veselības aprūpei saņemšanai ārpus savas valsts.
NVD apkopotie rezultāti par kontaktpunkta darbības pirmo mēnesi liecina, ka uz tā bezmaksas tālruni ir saņemti 19 iedzīvotāju zvani, kuri vēlējušies iegūt precizējošu informāciju par pārrobežu pakalpojumiem. Laura Lapiņa teic, ka tas ir neliels skaits salīdzinājumā ar ik mēnesi saņemtajiem 100 jautājumiem par valsts apmaksātu veselības aprūpi uz vietas. Neviena ārvalstīs dzīvojoša persona Latvijas kontaktpunktā pagaidām nav interesējusies par pārrobežu ārstniecības iespējām Latvijā. NVD saņemts viens iesniegums par atļaujas saņemšanu acu operācijai citā dalībvalstī.
No 25. oktobra arī farmaceitam Latvijā ir tiesības legāli izsniegt medikamentus pret ārvalstīs izrakstītajām receptēm. Šāda kārtība gan nebija nekāds jaunums citās ES valstīs. Dati liecina, ka viens procents no visām ES valstīs izrakstītajām receptēm kopā ar pacientu ceļo pāri robežām. VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks uzskata, ka pēc Pārrobežu direktīvas stāšanās spēkā Latvijā nenotiks pārdoto zāļu apjoma palielināšanās. Tāpat kā līdz šim tie būs atsevišķi zāļu iegādes gadījumi, cilvēkam viesojoties mūsu valstī. Katrā ES valstī darbojas zāļu kompensācijas sistēma, līdz ar to cilvēkiem var būt finansiāli neizdevīgi pirkt zāles ārpus savas valsts.
Uzziņa
Plašāku informāciju iespējams saņemt savas valsts kontaktpunktā vai tīmekļa vietnē “Tava Eiropa”:
www.europa.eu/youreurope/citizens/health/index_en.htm
www.ec.europa.eu/health/cross_border_care/policy/index_en.htm
