Valdis Krastiņš: Pārraut korupcijas ķēdi 13
Man līdz nāvei apnicis TV un radio klausīties un presē lasīt nemitīgos koruptīvo darījumu atmaskojumus. Apnicis tādēļ, ka lielākoties šie atmaskojumi acīmredzot ir patiesi. Un tas nozīmē, ka korupcija iesniegusies no augšas līdz pašai apakšai, līdz vienkāršajam vēlētājam, kuram vietējā vara iešķiebj pa naudas zīmei, pa privilēģijai, sagaidot, ka cilvēks nobalsos par vajadzīgajiem “savējiem”. Tādēļ vēlēšanas draud pārvērsties par farsu, par tukšu riņķa danci, kuram beidzoties visi atrodas turpat, kur sākuši.
Neesmu bijis tiešs liecinieks naudas staigāšanai no rokas rokā, no kabatas kabatā, bet esmu redzējis un piedzīvojis pietiekami, lai sadzirdētu korupcijas zobratu šņirkstēšanu gan tieši naudā, gan likumdošanā. Tādēļ esmu pārliecināts galīgi un simtprocentīgi, ka Saeimas vēlēšanās rudenī jāievēl jauna politiskā elite, kura būtu vismaz par ceturtdaļu, ja ne par pusi godīgāka. Neviens politiskajā vidē nav balts un pūkains, bet šmulībai ir savas acīmredzamas pakāpes. Jaizvēlas tie, kuri sašmucējušies vismazāk.
Jo esmu vienisprātis ar Egilu Levitu, kurš uzskata, ka mūsu nelaimju cēlonis ir partiju finansēšanas sistēma, kura balstās uz privātiem ziedotājiem. Tas nozīmē, ka jebkura valdība var izdomāt ko sakarīgu, bet, ja tas nepatiks partijas sponsoriem, no ieceres pāri nepaliks gandrīz nekas. Tas izskaidro mīņāšanos un muļļāšanos, kā to redzam dažādo reformu ieviešanā.
Mūsu pašreizējās pārvaldes sistēmas dzīslās rit nevis asinis, kuru galvenā sastāvdaļa – doma par valsts nākotni, bet gan nauda un tikai nauda. Nupat to lieku reizi apstiprinājusi slepkavība Meža kapu pievārtē. Atklājās, ka noslepkavotā valsts amatpersona (un maksātnespējas administrators ir valsts amatpersona) gada laikā saņēmusi vairāk nekā miljonu (es nelietoju vārdu “nopelnījusi”, jo tas saistīts ar vārdu “nopelni”). Es jau dzirdu balsis – viņš, lūk, rīkojies atbilstoši esošajiem noteikumiem. Mans jautājums: vai šos noteikumus esam saņēmuši no paša Augstākā, vai tie nonesti no Sīnaja kalna kā savulaik Mozus baušļi? Ko darīja tieslietu sistēmas regulatori? Kādēļ no to puses tikai neveikla taisnošanās? Kapitālismā nevaram izvairīties no tā, ka izveicīgi darboņi nopelna lielu naudu. Bet valsts ierēdņi? Vai te nav saprātīguma robežas? Atliek tikai minēt, kur aizplūda saņemtais miljons.
Man tūdaļ vaicās – jā, par ko lai balsojam? Mīļie, par to tak viss šis raksts! Vēlēšanas ir nopietns pilsonisks pienākums, un tam jāgatavojas rūpīgi. Te nav vietas balsošanai par labu frizūru, atpazīstamu ģīmi. Es savu izvēli esmu izdarījis, un tas nenācās viegli. Katram šī izvēle jāizdara un tad jāaizčāpo līdz vēlēšanu iecirknim. Lai veicas!
