Zināt katru galvu ganāmpulkā. Kāpēc saimniekam vajadzīga pārraudzība 0
Autore: Ilze Mitāne
Ko īsti nozīmē pārraudzības veikšana, kā to darīt un pats galvenais – kāds no tā visa labums, skaidrību palīdzēs ieviest Dina Avotiņa, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas aitu vērtēšanas eksperte. Dina ar aitkopību sāka nodarboties 2005. gadā, ikdienā praktiskās iemaņas ar aitām praktizē z/s Silvas, papildus sniedzot eksperta pakalpojumu šķirnes saimniecībām un pārraudzības pakalpojumu gaļas ražošanas saimniecībām.
Dina Avotiņa: “Pirms pievēršanās aitkopībai par to jāpadomā kā par dzīvesveidu un tikai sekundāri kā par biznesu. Daudzi saimnieki neizprot atšķirību starp gaļas ražošanu un vaislas/šķirnes saimniecību, un, ja tomēr izvēli izdara, ir diezgan grūti saprast, kā to ieviest savā saimniecībā. Parasti saimniekošanas sākumā tiek pieļautas daudzas kļūdas un to sekas jūtamas vēl vairākus gadus. Diemžēl tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā mērā riskējam ar savu naudu.
Tāpēc, pirms ko uzsāk, noteikti būtu jākonsultējas ar speciālistiem un saimniekiem, kuri jau gadiem nodarbojas ar aitkopību. Tad arī var izvērtēt, ko papildus vēlamies panākt.”
Zināt katru galvu savā ganāmpulkā
Neatkarīgi no tā, vai saimniekošana notiek gaļas ražošanas vai šķirnes izkopšanas virzienā, labāk veiksies, ja ganāmpulkā tiks veikta pārraudzība, īpaši, ja aitu ir daudz. Dina Avotiņa teic, ka mazā ganāmpulkā (līdz 50 aitu mātēm), iespējams, pietiek ar to, ka vizuāli var noteikt aitu mātes galvenās īpašības: auglību – aitai dzimst vismaz divi jēri; pienīgumu – aita pati var izbarot jērus; jēru saglabāšanu – aitai piemīt mātes instinkts un savus jērus tā pieskata. Ja vēlamies zināt arī ekonomiskos ieguvumus – kādi ir dzīvmasas pieaugumi; vai būtu nepieciešamība ko mainīt barības devā vai līdzekļos; veikt prognozes dzīvmasas pieaugumam u. c. rādītājiem; izvērtēt teķa pienesumu, kam būtu jābūt 50% no jēru kvalitātes, kā arī citus aspektus –, nepieciešams veikt aprēķinus, ko var izdarīt, tikai veicot pārraudzību.
Praktiski tas nozīmē noteiktā vecumā jēru un jaunaitu svēršanu, vērtēšanu un visu datu rūpīgu reģistrēšanu. Zinot precīzu atnešanās laiku, izdzīvojušo un kritušo/nedzīvi dzimušo jēru procentuālo sadalījumu, to, cik jēru aitu māte dzemdē un spēj izbarot, varam veikt ganāmpulka analīzi un brāķēt aitas, kas saimniecībai var radīt zaudējumus. Tāpat pārraugs noteiktā vecumā (jēriem 70 dienu vecumā, jaunaitām pirms pirmās lecināšanas) veic dzīvnieku vērtēšanu un svēršanu, balstoties uz šķirnei atbilstošu ciltsdarba programmu. Šādi mērķtiecīgi pārbaudīti dzīvnieki atvieglo darbu saimniekam, jo laikus tiek pamanīti dzīvnieki ar iedzimtiem defektiem, eksterjera kļūdām, nepietiekamu svaru u. tml.
D. Avotiņa: “Pašreiz pārraudzības dati tiek reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā (LDC), taču to var veikt arī individuāli savā žurnālā vai datu bāzē. Šobrīd par pārraudzībā esošu aitu māti tiek maksāts atbalsts, tomēr būtu jāsaprot, ka šā atbalsta patiesā būtība ir – lai saimnieki saprastu, ko nozīmē pārraudzības veikšana un atbalsta neesamības gadījumā tie turpinātu veikt sava ganāmpulka kvalitātes izvērtēšanu. Citur pasaulē izmanto jau gatavas programmas, tādas ir iegādājušies arī daži Latvijas aitkopji, tomēr šie reģistri netiek atzīti, saņemot valsts atbalstu. Diemžēl jebkuram pasākumam, kas sākotnēji ieviests, lai atvieglotu saimnieka darbu, ir tendence ar laiku sarežģīties. Tas pats šobrīd attiecināms uz LDC kontroles lapām – ir jāsaprot, kā tās aizpildīt un kā izlasīt atskaites.”
Der atcerēties, ka aitkopībā nav gatavas receptes un tas, kas der vienam, neder citam. Nav divu vienādu ganāmpulku, tā saimnieku vai saimniekošanas iespēju, tomēr galvenā doma – pazīt un zināt savas aitas – ir aktuāla jebkurā saimniecībā.
Ganāmpulka pārraudzība
Pārraudzība ir process, kas nodrošina kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti un eksterjeru un šo datu reģistrāciju. Tas ir brīvprātīgs pasākums.
Aitkopja ieguvums, veicot pārraudzību un reģistrējot datus LDC:
– kontrolēta dzīvnieku aprites uzskaite saimniecībā;
– atsevišķu dzīvnieku un ganāmpulka kopējo produktivitātes rādītāju ieguve;
– kvalitatīvu dzīvnieku izlase un atlase;
– datu apskate jebkurā laikā;
– nozares kopējo datu objektīvāka statistika.
Pārraudzību var veikt pārraugs, kurš ir saņēmis sertifikātu pārraudzības veikšanai (A metode). Šādam pārraugam ir augstākā zootehniskā vai veterinārā izglītība, un viņš var sniegt pakalpojumus citām saimniecībām. B metode – pārraugs ir saņēmis apliecību pārraudzības veikšanai vienā ganāmpulkā. Sertifikātu pārraudzības darba veikšanai, pēc pārraudzības kursa sekmīgi nokārtojot eksāmenu, izsniedz LDC. Apliecības par pārraudzības darba veikšanu vienā ganāmpulkā LDC ir deleģējis izsniegt apmācības iestādēm – tas ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) vai LLU Mūžizglītības centrs. Kvalifikācijas paaugstināšanu saviem biedriem piedāvā biedrība Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA).
Aitu ganāmpulku reģistrēšanu un pārraudzību īsteno Lauksaimniecības datu centrs. LDC ir izveidota strādājoša datu bāze par faktiski visiem aitu ganāmpulkiem. LDC ir ICAR loceklis, tādējādi aitu reģistrācijas un pārraudzības dati tiek klasificēti pēc ICAR metodikas, nodrošinot starptautiski salīdzināmu datu ģenerēšanu. Tāpat ir izstrādāta un tiek ieviesta ciltsdarba un pārraudzības datu uzskaites koncepcija CILDA. Tomēr no LDC saņemtā ganāmpulka klasifikācija neatbilst komerciālajā ražošanā izmantojamajai ganāmpulka klasifikācijai. Tāpēc nepieciešams pilnveidot no LDC saņemtās informācijas apjomu un struktūru, ļaujot ganāmpulka īpašniekiem iegūt to tādā struktūrā, kas atbilst ne tikai šķirnes, bet arī komerciālajā gaļas ražošanā izmantojamajai ganāmpulka klasifikācijai.
Kā sākt pārraudzību?
Pārraudzības gads aitu ganāmpulkos sākas katra gada 1. jūlijā un beidzas nākamā gada 30. jūnijā. Pārraudzības gadā dzīvnieku produktivitātes rādītājus reģistrē LDC sagatavotajās kontroles lapās, un datu centrā šos datus pēc tam apstrādā. Dzīvniekiem, ganāmpulkiem un novietnēm jābūt reģistrētām saskaņā ar MK 2011. gada 16. augusta noteikumiem nr. 650 Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība.
Ganāmpulka īpašniekam (vai viņa pilnvarotajai personai), uzsākot pārraudzību, kādā no LDC nodaļām jāiesniedz iesniegums par pārraudzības darba uzsākšanu, norādot informāciju par ganāmpulka un novietnes numuru, pārraudzības metodi un veidu, pārraudzības darba veicēja sertifikāta vai apliecības numuru.
Pārraudzības saimniecībām piemēro ciltsdarba kritērijus
Ciltsdarbs ir zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku audzēšanai un to ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst pareiza uzskaite, izlase, atlase, ēdināšana, turēšana un kopšana.
Ciltsdarba programmas tiek izstrādātas tādēļ, lai būtu skaidri kritēriji konkrētai šķirnei ar sasniedzamiem standartiem. Pēc šīm programmām ir jāstrādā šķirnes statusu ieguvušai saimniecībai. Pārraudzības saimniecībām kritēriji tiek piemēroti, lai dzīvnieki varētu iegūt novērtējuma klasi.
Šobrīd jēru svēršana notiek 60–95 dienu vecumā ar pārrēķinu 70 dienu vecumā. Arī aitu māšu auglība visiem tiek noteikta vienādi (jēru skaits, dalīts ar atnešanās reižu skaitu; pirmajā atnešanās reizē piemēro koeficientu 1,5), lai varētu salīdzināt vienas vai dažādu tīršķirņu vai to krustojumu dzīvnieku rādītājus.
LAAA ir izstrādājusi ciltsdarba programmu Romanovas, Vācijas merino vietējai, Latvijas tumšgalves (precizēta 2016. gadā), Sufolkas un Dorperas aitu šķirnēm.
Šķirnes ganāmpulks
Šķirnes aitu audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību nosaka MK 2011. gada 14. jūnija Noteikumi par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, kur papildus pārraudzības darbam saimniecībā:
– vismaz gadu īsteno ganāmpulka izkopšanas plānu, kas saskaņots ar LAAA;
– ganāmpulks ir izmeklēts saskaņā ar veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;
– ganāmpulkā atbilstoši gadam audzē, selekcionē un pavairo augstvērtīgus šķirnes dzīvniekus, kas paredzēti saimniecības ganāmpulka atražošanai un pārdošanai;
– pārbauda vaisliniekus, kā arī ganāmpulka atražošanai izmanto vaisliniekus vai vaislas materiālu, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Aitas vērtē persona, kurai ir LDC izdots sertifikāts.Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu saimniecībai piešķir LAAA. Lai iegūtu statusu, jāiesniedz iesniegums, ganāmpulka raksturojums, ganāmpulka izkopšanas plāns. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, LAAA vērtēšanas komisija apseko saimniecību un izlemj par statusa piešķiršanu.
Šķirnes aitu audzēšanas saimniecības nodarbojas ar Latvijas tumšgalves (LT) un Vācijas merino vietējās (VMV) aitu šķirnes audzēšanu saskaņā ar ciltsdarba programmu.
2017. gadā Latvijā bija 39 šķirnes aitu audzēšanas saimniecības, vienā saimniecībā audzē Vācijas vietējās merino šķirnes aitas, vienā Dorperas un 37 saimniecībās Latvijas tumšgalves šķirnes aitas.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
