Pārpratumus noskaidro LPS ārkārtas sēdē 0
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome ārkārtas sēdē vakar nolēmusi prasīt valdībai 2013. gada valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali 85% apmērā. Šobrīd pašvaldībām atvēlēti 80% no šā nodokļa ieņēmumiem, bet 20% paliek valstij. Tā kā nākamgad ienākuma nodokļa likme no 25% tiks samazināta uz 24%, saruks arī pašvaldību ieņēmumi.
LPS norāda, ka valdība pārkāpusi gada laikā solīto – kompensēt zaudētos ienākumus, solījumu atjaunot valsts mērķdotācijas visiem pedagogiem, tostarp pirmsskolas pedagogiem, kā arī solījumu uzlabot ceļu stāvokli. LPS priekšlikumus 2013. gada budžeta projektam domes sēdes dalībnieki atbalstīja vienbalsīgi.
LPS domes sēdē piedalījās arī visu Saeimas frakciju pārstāvji. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas pārstāve deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) teica, ka “citas pašvaldības noasiņo par labu Rīgai”. Deputāte norādīja, ka nedrīkst dalīt “mēs un viņi, jo visi esam viens organisms”. Tas, ka pašvaldībās esot neliela neapmierinātība ar budžeta projektu, ir tikai normāli. Deputāts Imants Parādnieks (NA) turpināja: “Mērķis visiem ir kopīgs, tikai deķi katrs velk uz savu pusi – varbūt kādam tiks, ar ko apsegties, bet cits noteikti paliks pliks. Visu mērīt tikai ar “Exel” tabulu – tas ir pārāk vienkāršots skatījums.”
Bet zaļzemnieku frakcijas pārstāvis Uldis Augulis pārmeta valsts pārvaldei, kas pašvaldībām “iedod arvien mazāk naudas autoceļiem, sociālajai palīdzībai, citām nozarēm un tad skatās, kā viņi izdzīvos”.
U. Augulis arī pārmeta valsts pārvaldei milzīgos algu pielikumus, kas jau līdzinās valsts augstāko amatpersonu algu līmenim, kamēr pārējiem atbilde ir viena – jūs pagaidiet. “Mēs esam viena valsts, un visiem ir jādzīvo,” teica U. Augulis.
Bet LPS priekšsēža A. Jaunsleiņa replika: “Valdība priecājas, ka ieņēmumi budžetā ir lielāki. Patiesībā tas ir slikti, jo gada sākumā nevar ieplānot daudzus darbus, daudzas aktuālas lietas paliek neīstenotas, tikai gada beigās uzzinām, ka budžetā veidojas atlikums.” Aivars Lembergs rosināja vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt arī sociālo nodokli, lai veicinātu uzņēmējdarbību, kā arī investīciju piesaisti.
LPS apsolīja jau izstrādātos priekšlikumus valsts budžeta projektam iesniegt šodien līdz plkst. 12, lai tos skatītu Saeima savā plenārsēdē 15. novembrī. A. Jaunsleinis arī solīja, ka visi pašvaldību vadītāji ieradīsies Saeimā, kad valsts 2013. gada budžeta projektu plānots apstiprināt otrajā – galīgajā – lasījumā. LPS neatkāpsies no prasības paaugstināt IIN ieņēmumu daļu pašvaldībām līdz 85%, kā arī prasības palielināt finansējumu ielu un ceļu remontiem un pakāpeniski trīs gadu laikā IIN pilnībā novirzīt pašvaldībām.
LPS domes sēdē piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Pašvaldību vadītājus bija aizvainojis viņa izteikums pēc Aivara Lemberga atstādināšanas, ka šāda rīcība ir brīdinājums visiem pārējiem pašvaldību vadītājiem. Tas tika uztverts kā drauds.
A. Jaunsleinis uzsvēra, ka Sprūdža publiskā retorika aizvainojusi visus, tāpēc vairākums LPS biedru gaida no ministra atvainošanos publiskajā telpā.
E. Sprūdžs skaidroja, ka saķeršanās bijusi tikai ar dažiem pašvaldību vadītājiem par konkrētiem jautājumiem un šīs problēmas arī konkrēti ir atrisinātas. “Mūsu attiecības nav beigušās vai neatgriezeniski sabojājušās, bet ir novērstas problēmas. Aicinu LPS nekrist par upuri vienas puses aizstāvībai. Ir tiesiski veidi, kā noskaidrot patiesību,” sacīja E. Sprūdžs. Viņš, norādot uz klāt esošajiem mediju pārstāvjiem, uzskata, ka atvainošanās publiski jau notikusi un LPS locekļi to akceptēja. E. Sprūdžs sacīja, ka viņš nevēlas visus pašvaldību vadītājus nolikt pretējā frontē ar tām dažām amatpersonām, kuru darbības met ēnu uz citu, godīgu, iedzīvotāju interesēs strādājošo pašvaldību vadītāju darbu.
Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš uzsvēra – kaut arī Sprūdžs nav iekarojis viņa simpātijas, daudzas no viņa iecerētajām reformām ir pareizas un sasniegs mērķi.
Publiski nācās atvainoties arī pašam LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim, kurš kādā no medijiem bija izteicies, ka Latgales programmai atvēlētie līdzekļi sarīdīšot pašvaldības savā starpā un ka līdzekļi tikai šim novadam piešķirti nepareizi. Šādu nostāju viņam pārmeta Balvu pašvaldības vadītājs Andris Kazinovskis.
A. Jaunsleinis skaidroja, ka tā tas nebija domāts, viņš vēlējies vienīgi norādīt, ka trūcīgi novadi esot arī Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē un arī tiem ir jāpalīdz.
Edmunds Sprūdžs papildināja, ka Latgales programma ir pirmā un vienīgā pilotprogramma, kas tagad veiksmīgi darbojas. Nākotnē tiks strādāts pie tā, lai šādas programmas, kas ļautu pašvaldībām atsperties, tiktu ieviestas arī pārējos reģionos.
Bet runājot par Rīgas domes lēmumu izstāties no LPS, LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis šo soli atzinis par kļūdainu. Intervijā Latvijas Radio A. Jaunsleinis vakar uzsvēra, ka valdība ar šo soli netika sodīta, bet gan pretēji – stiprināta, tādējādi padarot vienu no valdības sociālajiem partneriem krietni vājāku. LPS vakar nolēma, ka nosūtīs oficiālu vēstuli gan Rīgas domei, gan Krāslavas novada domei, aicinot abas pašvaldības no jauna pievienoties LPS.
