Pārpratums? 0
Aprūpēju neredzīgu, 99 gadus vecu pensionāri. Līdz šim man par to pašvaldība maksāja Ls 80 kā sociālajai aprūpētājai, bet tagad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem varētu to darīt tikai tad, ja aprūpējamai pensija būtu ne vairāk kā 180 latu (viņai ir 181,05 lati). Bet tur gan malka ir jāgādā, gan jākurina, jāapkopj, ēst jāgatavo!
Vai ir cita iespēja man par aprūpēšanu maksāt? Varbūt ir vērts interesēties par invaliditātes piešķiršanu? Aina Lielvārdē
Iespējams, ir radies kāds pārpratums, tāpēc jums jāvēršas attiecīgās pašvaldības sociālajā dienestā, lai precizētu pakalpojuma nosacījumus. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Elvīra Grabovska atgādina, ka jums ir tiesības par mājas aprūpi saņemt samaksu. Ja klients vai viņa apgādnieki nespēj samaksāt, pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumiem Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta”, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kas aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu (pašlaik 200 latu) ar šādiem koeficientiem: par vienas personas ģimeni – 1,0, un par katru nākamo ģimenes locekli – 0,5. Trūcīgas personas (pašlaik 90 latu ienākums vienai personai) no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.
Pašvaldība atbilstoši savām finansiālajām iespējām var noteikt arī citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus savos saistošajos noteikumos. Spriežot pēc visai skopās informācijas jūsu jautājumā, attiecīgā pašvaldība to arī ir darījusi.
Iespējams, aprūpējamā persona vai viņas apgādnieki atsakās maksāt, un tas ir bijis iemesls arī pašvaldībai pārskatīt aprūpes pakalpojuma sniegšanu mājās.
Toties invaliditātes noteikšanai vispirms ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš izlemj, vai pacientam ir šim nolūkam nepieciešamās indikācijas.
Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai ģimenes vai ārstējošam ārstam ir tiesības nosūtīt gan strādājošu personu (vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā), gan nestrādājošu personu, ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes ārsta uzraudzībā, ko apliecina ieraksti ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē. Ekspertīzei var nosūtīt arī strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai iegūta anatomiska defekta radītu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu neatkarīgi no tā ilguma, ko apliecina attiecīgās specialitātes ārsts.
