Dārzā izsētos ķiplokus nevajag nokaplēt, jo tas ir labs stādmateriāls. Kolekcionāres padomi 1
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Dārzā nereti mēdz izsēties ķiploki, ja visi ziedi nav nogriezti. Ap šo laiku tie saauguši kā zāle. Tos nevajag nokaplēt, jo ir labs stādmateriāls.
Augu kolekcionāre Inta Serdjuka katru gadu atstāj pa kādai ķiploka galviņai un ļauj tai izziedēt un briedēt sīkos sīpoliņus.
Tie paši labi iesējas un ieaugas. Protams, tos var arī sēt speciāli dobē.
Rudenī vai agri pavasarī šos sīpolus izrok un izpiķē pa vienam. Pirms stādīšanas mazliet apgriež pārāk garās saknes un īsina lakstus. Pēc iestādīšanas aplaista. Ja laiks sauss, uzmana, lai neiekalst (sevišķi, kamēr ieaugas).
Ja sadīgušo ir daudz, daļu var apēst, jo tiem būs izveidojusies glīta apaļa galviņa. No šiem ķiplokiem pa vasaru izaugs kvalitatīvas galviņas.
Pārpiķēt pavasarī var arī kādu vasaras beigās neizraktu sīpolu ceru, kas saaudzis pārāk biezs. Tāpēc nevajag uztraukties, ja visu ražu nav pagūts novākt.
Kolekcionāre uzskata – pa kādam kuplam ķiploku ceram sakņu dārzā ir pat laba lieta, jo tie izdala fitoncīdus, kas netīk dažādu augu slimībām un kaitēkļiem.
Ja nogriež visus ziedus, tie vienā vietā var kupli augt gadiem un neizsēties.
No šāda ķiploku pušķa daļu lakstu var nogriezt un pievienot nātru un zāļu vircām. Var arī sasmalcināt un izkaisīt starp augiem dobēs, siltumnīcās. Ja stādmateriāla trūkst, pavasarī atdala daiviņas un izpiķē dobē.
!!! Pavairojot ar stādiem no sēklām, ķiploki tiek atveseļoti, atjaunoti.
