Rita Našeniece: Svilpšana okupācijas mocekļu piemiņas pasākumos notika ne tikai pie Astras pieminekļa Latvijā 180
Rita Našeniece, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neciešamā īpašība parakties dziļāk atkal man nelika mieru pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Valsts prezidenta Egila Levita apsvilpšanas padomju varas mocekļa Gunāra Astras piemiņas vietas atklāšanā Rīgas centrā. Fakti izrādījās interesanti.
Svilpšana okupācijas mocekļu piemiņas pasākumos notika ne tikai pie Astras pieminekļa Latvijā. Šī gada 13. janvārī Lietuvā notika tieši tas pats upuru piemiņas pasākumā pie Viļņas televīzijas torņa, proti, Brīvības aizstāvju dienā.
Ir šī kopīga diriģenta sajūta, kurš veiksmīgi izmanto sociālo depresiju, radot surogātu “tautas protesta” iespaidu tieši ar Baltijas neatkarību saistītā kontekstā un mediju apmeklētos notikumos.
To ir viegli pārprast vai ar nolūku medijos parādīt, kā protestu pret pašu neatkarību. Iespējama arī ir vēlme ir panākt, ka varas pārstāvji kļūst bailīgi un ietramdīti, lai šāda tipa pasākumi nenotiek, bet to vietā plaukst un zeļ citi formāti, kas orķestrētājam ir derīgi.
Atcerēsimies, kas notika 2014. gadā ar Ukrainas brīvībai veltīto izstādi pie Ministru kabineta, kad tikai veiksmīgi izmantoti mediji, lai iespaidīgās Maidana fotogrāfijas novāktu, bet izstādes vandalētāji tā arī netika sodīti.
Tagad pāris vārdu par notikumu. Jā, Leona Astras izlikšana aiz barjeras ir nejēdzīga rīcība. Nenoņemt cepuri himnas laikā nav labi ne prezidentam, ne sapulcējušos (un vēlāk svilpjošo) vīriešu pulkam. Tiktāl ir skaidrs. Lietuvā nekādas cepures nevienai no runātājām – premjerei un Seima spīkerei galvā nebija ne himnas, ne kādā citā laikā.
Latvijā savukārt ļoti laikus pirms Astras pieminekļa pasākuma, kad nebija ne Levita cepures, ne Leona Astras izlikšanas fakta, “Telegram” saziņas vietnē “Rododendrs FOTO/VIDEO” aicinājumu ierakstīja kāds Arions Ikers (2006. gadā “Saskaņas centra” Garkalnes vēlēšanu sarakstā sastopams personāžs).
Teksts sekojošs: “Ceturdien, 20. janvārī plkst 11.00 pie MK/Augstākās tiesas skvēriņā būs pasākums – G. Astras piemiņas zīmes atklāšana, kur būs gan Levits, gan Bordāns. To translēs arī tiešajā ēterā (kas ir svarīgi svilpējiem – R. N.). Tauta plāno sanākt un izsvilpt viņus (labs, vientiesīga un labticīga lasītāja uzrunas veids, nu visa tauta taču svilps, tad nu proties – R. N.). Lai tas notiktu, vajadzīgi vismaz 100–200 cilvēki. Sanākam un sarunājam 2–3 cilvēkus sev līdz. Tas ir izdarāms, darām!”
Lietuvā svilpējus visai emocionālā veidā nosodīja divas pazīstamas neatkarības laiku personības – kardināls Tomkevičus un kādreizējais kustības “Sajūdis” vadītājs Landsberģis, pēdējais nodēvēja svilpējus par fašistiem.
Mans lielais pieļaujamības diapazons savukārt saka – ja svilpšana ir viedokļa izpausmes veids, lai ļaudis svilpj veseli!
Bet, ja kādu aicina kaut kur iet un svilpt, vispirms ir lietderīgi paskatīties, kas aicina, kur aicina un kas sasildīs roķeles. Tātad, ko tieši tur dienas beigās būsiet patiesībā izsvilpuši.
Šī teksta mērķis nav nevienu kaunināt, bet vērst uzmanību, ka šajā stāstā ir ne tikai visu – varas, sapulcējušos, mediju – iesaistīto pušu kļūdas vai apzināta rīcība, bet arī plašāks konteksts. Augšas nevar omulīgi snauduļot sociālās depresijas laikā, bet apakšām jāuzmanās, lai viņi nekļūst par manipulatoru darbarīkiem.
Kā teica mans nelaiķa tēvs – “Ja tu sāksi raustīties, tad tevi raustīs”, savukārt antifašists un žurnālists, nacistu nogalinātais Jūliuss Fučiks: “Cilvēki, esiet modri”. Un tas attiecas gan uz augšām, gan apakšām.
