Biedrība pārņem bēgļu aprūpi. Sociālie darbinieki saņems ap 952, bet mentori ap 687 eiro 11
Konkursā par sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem uzvarējusi biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Divi sociālie darbinieki un astoņi sociālie mentori jau ķērušies pie darba.
SIF izsludinātajā konkursā piedalījās arī biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”, kas pakalpojumu nodrošināja iepriekš, kā arī biedrība “Svētās Ģimenes māja”. “Patvērums Drošā māja”” konkursā uzvarēja kā saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzējs. Ar biedrību līgums noslēgts līdz 2018. gada 30. maijam, un tam paredzēti 666 000 eiro, no kuriem 85 procenti ir Eiropas Sociālā fonda, bet 15% – valsts budžeta līdzekļi. Tomēr nav teikts, ka visa pieejamā summa tiks iztērēta. Biedrība piedāvājusi sociālā darbinieka pakalpojumus sniegt par 1370 eiro mēnesī, bet sociālā mentora pakalpojumus – par 980 eiro mēnesī, tomēr šajās abās summās ir iekļautas arī administratīvās un ceļa izdevumu izmaksas, kuras var sasniegt vairāk nekā 15 procentus no paredzētās summas. SIF projektu vadītāja Ilze Dūmiņa skaidroja, ka SIF ieskatā reālajai sociālā darbinieka amatalgai mēnesī jābūt ap 952 eiro, bet sociālā mentora – ap 687 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas līdzinoties atalgojumam pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar sarežģītām lietām. Sociālajam darbiniekam prasības ir profesionāla izglītība, pieredze sociālajā darbā, tostarp ar bērniem un ģimenēm, kā arī pieredze risināt krīzes. No svešvalodām sociālajiem darbiniekiem labi jāzina vismaz viena svešvaloda – angļu, krievu vai franču. Mentoriem prasības bijušas zemākas – augstākā izglītība, zināšanas par darbu ar klientiem. Izstrādāti arī kritēriji, ka sociālā darbinieka aprūpē drīkst būt no 30 līdz 120 klientiem, bet sociālā mentora aprūpē – no 10 līdz 20 klientiem.
“Mūs neinteresē summa, kas piešķirta, bet gan darbs, kas mums jāpaveic,” saka “Patvēruma “Droša māja”” vadītāja Sandra Zalcmane. Viņa uzsver, ka biedrība pārņēmusi ap 150 patvēruma meklētāju, kā arī bēgļu un cilvēku ar alternatīvo statusu lietas no iepriekšējā pakalpojumu sniedzēja Latvijas Sarkanā Krusta. Jaunajai sociālo darbinieku un mentoru komandai notikušas apmācības, viņiem šis darbs esot sirdslieta. “Mūsu biedrībai ir deviņu gadu pieredze darbā ar patvēruma meklētājiem. Sarežģītākais vienmēr bijis mājokļa meklējumi. Tad mēs runājam ar patvēruma meklētājiem par viņu vēlmēm. Mājokļa meklēšanā izmantojam tos pašus resursus, ko vietējie iedzīvotāji,” stāsta S. Zalcmane. Viņa norāda, ka esot bijis gadījums, kad, meklējot mājokli, potenciālie piedāvājumi bijuši jābrauc skatīties 19 reizes, un šāda situācija nozīmējot arī papildu slodzi darbiniekiem. Viegli neesot arī ar darba meklēšanu. “Ir drosmīgi darba devēji, kas ļauj patvēruma meklētājiem nepieciešamās darba iemaņas apgūt darba procesā,” piebilst S. Zalcmane. Interesi par patvēruma meklētāju nodarbināšanu esot izrādījuši vairāki zemnieki, taču tad potenciālajiem darbiniekiem būtu jāstrādā ārpus Rīgas un nav skaidrs, vai tas viņiem būtu pieņemams. Tāpat esot izskanējušas idejas par darbu lopkautuvēs, tomēr tad aktuāls kļūst jautājums par kultūru atšķirībām, jo musulmaņi nav paraduši strādāt ar cūkgaļu. “Darba atrašanā būtiskākais šķērslis ir patvēruma meklētāju latviešu valodas zināšanas, jo, lai iemācītos valodu, patvēruma meklētājiem nepieciešams gads,” saka S. Zalcmane.
Iepriekšējais sociālo darbinieku un mentoru pakalpojumu sniedzējs Latvijas Sarkanais Krusts bija izvairīgs komunikācijā ar medijiem un liedza iespēju medijiem atsevišķi intervēt mentorus. Jautāju S. Zalcmanei, vai būtu iespējams pavadīt dienu kopā ar kādu no mentoriem, vērojot un iepazīstoties ar viņu darbu, uz ko viņa atbildēja noraidoši, taču pieļāva iespēju: kad biedrības sociālie darbinieki un mentori būs iestrādājušies, tiks vērtēts, vai viņiem ļaut sniegt atsevišķas intervijas medijiem.
