Pārmetumu krustugunīs – tomāts. Ājūrvēdisks skatījums 5
“Septembrī varētu pārtikt tikai no tomātiem – gan svaigiem, gan dažādos sautējumos, zupās un sacepumos. Pat tomātu saldējumu, jūsu žurnāla iedvesmota, pagatavoju. Gardi un arī veselīgi, jo šajās ogās taču daudz vitamīnu un minerālvielu, arī likopēns, kam piemīt spēja turēties pretī vēzim. To zinot, jūtos pat saērcināta, ik pa laikam saskaroties ar ājurvēdas piekritēju kareivīgo pārliecību, ka no tomātiem labāk jāturas pa gabalu. Vai tā tiešām varētu būt taisnība? Ja tā kāpēc? Daila Olainē.”
“Bioloģiski tomāts ir oga, bet ikdienā tiek saukts par dārzeni. Ājurvēdā tomāts tiek ietverts daļēji indīgo augu – nakteņu – grupā. Tajā ietilpst arī kartupelis, baklažāns, sarkanais čili pipars, tabaka, melnā vilkoga. Visu šīs grupas augu iezīme – tie satur tropānu alkoloīdus (pie tādiem pieskaitāms arī kokaīns). Kā stimulatorus šos alkoloīdus mazās devās izmanto arī medicīnā, tie atrodami, piemēram, atropīnā. Taču diez vai šīs devas var būt nekaitīgi mazas, ja tomāts kļūst par katras maltītes sastāvdaļu,” skaidro Guna Selecka, diētas ārste un ājurvēdas uztura speciāliste ājurvēdas un jogas veselības centrā Triguna.
Otra bažu vērtā viela nakteņos ir nikotīns, tikai katra dārzeņa sastāvā tā tiek dēvēta atšķirīgi – solarīns kartupeļos, tomatīns tomātos, auberdžīns baklažānos, alfa solarīns čili piparos.
Vienlaikus ar labo iedarbību, ko nodrošina tomātos esošie vitamīni (īpaši A vitamīns) un citas mums vajadzīgas vielas, tropānu alkoloīdi un dažādās nikotīna formas, nonākot organismā, tam arī kaitē, jo
* atūdeņo locītavas, kas īpaši bīstami artrīta gadījumos,
* traucē kalcija metabolismu (vielmaiņu),
* palielina skābumu gremošanas sistēmā (pretēji uzskatam, ka tomāti ir bāziski),
* var veicināt akmeņu veidošanos nierēs un žultspūslī.
Ājurvēdas pirmavotos nav minēts tomātu ķīmiskais sastāvs, jo tolaik cilvēki to varbūt vēl nebija izzinājuši, toties akcentēta karsējošā ietekme uz gremošanas sistēmu, izceļot lielo karsējošo vielu daudzumu tieši mizās un sēklās. Lai gan mutē tomāts šķiet patīkami saldskābens un atsvaidzinošs, nevis ass kā čili pipars, ājurvēdā uzskata, ka šim auglim (dārzenim) ir asa un skāba pēcgarša. Nonākot gremošanas sistēmā, tā dedzina kuņģi un zarnas tikpat nikni kā čili pipars mēli. Asā pēcgarša veicina arī iekaisumus un atūdeņošanos, palielina vātas un pitas došu, papildu skābums izsit no līdzsvara kaphas došu.
Kāpēc šos argumentus tomēr bieži ignorējam, un tomāts gan salātos, gan kečupos ir gan bērnu, gan pieaugušo iemīļots ēdiens? Tāpēc, ka vairākas tomātā esošās vielas izraisa atkarību, bet kāre pēc atkarību raisošā allaž ir stiprāka par veselo saprātu. Tad informācija, ka, ēdot daudz tomātu, tiek radīti traucējumi visām trim došām, bet, saasinoties maņām, rodas paaugstināta aizkaitināmība vai var pat parādīties tūskainība, vairs netiek uztverta kā vērā ņemams brīdinājums. Man garšo – tāds ir pretarguments.
Ja nepietiek gribasspēka no tomātiem atteikties, ņem vērā vairākus aspektus.
1. Sarkanie tomāti ir draudzīgāki gremošanas traktam nekā dzeltenie, mazie auglīši ir mazāk kaitīgi nekā lielie.
2. Tomātu nelabvēlīgās iedarbības mazināšanai vēlams izņemt sēklas un nomizot, kā arī apstrādāt termiski.
3. Kumīns, melnie pipari, bet jo īpaši kurkuma – pretinde tomātu veiktajiem posta darbiem organismā.
4. Tomātkārajām pitām šie augļi ir īpaši nevēlami, tāpēc tām ne vairāk kā divi trīs nelieli tomātiņi (nomizoti, atsēkloti, termiski apstrādāti) nedēļā, nevis pieci dienā! Pārējo došu pārstāvjiem – pāris tomātu nedēļā vairāk nekā pitām. To neievērojot, jāņem vērā, ka pēc šīs karstās vasaras rudenī var nākties mocīties ar apsārtumu, iekaisumu un ādas slimību saasinājumiem, kuru autors un organizētājs – tomāts. Nereti kopā ar saviem draugiem.
