Pārmet krustu un skrien pāri? Kā Aizputē aizmirsa par gājējiem 1
Aizputes iedzīvotāji noraizējušies par gājēju pārejas likvidēšanu uz vienas no centrālajām pilsētas ielām, pašvaldība sola meklēt risinājumu.
Līkumu līkumiem, kalnā mākslas skola un pašvaldība, lejā autobusa pieturas un senās vēsturiskās mājiņās iemitinājušies veikaliņi – tā īsumā varētu raksturot Atmodas ielu Aizputē. Nav jau nekāda Rīga, bet auto te brauc, abās ielas malās cilvēki, kas šauda acis uz abām pusēm un gatavojas skriet pāri ielai, jo gājēju pāreja jau vairākus mēnešus likvidēta.
Dace dzīvo Aizputes novadā, viens no viņas bērniem ir ar kustību traucējumiem, tādēļ ikdienā dēlu ved ratiņos. Atmodas iela ir pa ceļam uz pašvaldību, kur dažreiz nepieciešams iesniegt kādus dokumentus, turpat arī mūžizglītības un tūrisma informācijas centrs.
“Šo ielu ir grūti šķērsot, es neko neteiktu, ja pārvietotos viena, bet ar ratiem es tā nevaru jebkurā vietā vienkārši pārskriet pāri. Ja nav gājēju pārejas, mašīnai nav jāpiebremzē,” teic Dace, kura tūlīt pēc pārejas likvidēšanās ar jautājumiem vērsusies arī pašvaldībā.
Tur saņēmusi atbildi, ka satiksme neesot tik noslogota, lai ejot pāri tāpat. Bet ko darīt senioriem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un bērniem? Pēc konkrētām atbildēm pašvaldības pārstāvji telefonsarunā sievietei ieteikuši vērsties Autotransporta direkcijā, “Latvijas valsts ceļu” Liepājas nodaļā un (kas Dacei šķitis pats absurdākais) – Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē. “Aizkaitināja, ka katru reizi skaidrojums no pašvaldības ir citāds un tāds izteikts pasūtīšanas princips,” sieviete stāsta.
Viņa gan ieteikto izpildījusi un no visām iestādēm saņēmusi rakstiskas atbildes, ka šis ir tikai un vienīgi pašvaldības lēmums un neviena no iepriekš minētajām iestādēm ar gājēju pārejas likvidāciju neesot saistīta.
“Jā, apkārt esošajām mājām ir kultūrvēsturiski elementi, piemēram, arkas, durvju ailas, bet nav kāda vēstures pieminekļa, kuru pāreja aizsegtu,” Dace stāsta uzzināto. Nākamā gājēju pāreja atrodas ielas pašā galā, un, lai uz to kāds ļoti apzinīgs iedzīvotājs nokļūtu, kājām nākas iet apmēram trīs četras minūtes, bet ar ratiņkrēslu aizbraukt nemaz nav iespējams – traucē uz ietves esošās dekoratīvās trepes, kas ved uz daudzajiem vecajās ēkās ierīkotajiem veikaliņiem.
Minot iespējamos situācijas atrisinājumus, Dace skaidro, ka pretī mākslas skolai otrā ielas pusē neesot ietves, tāpēc tur gājēju pārejas ierīkošanai būtu nepieciešami vērienīgāki remontdarbi, bet pašvaldībai tam neesot naudas. Augstāk kalnā pie līkuma gājēju pāreju nedrīkstot ierīkot, jo, auto apstājoties, sliktas redzamības dēļ tajā varētu ietriekties cita mašīna.
viņa jautā un turpina, ka loģiskākais risinājums ierīkot gājēju pāreju ir jau iepriekš esošajā vietā, kas bija kalna pakājē, tuvu autobusa pieturām un mākslas skolai, šķietami loģiskā un pārredzamā vietā. Tur jau izveidots ietves slīpums, kas svarīgs cilvēkiem ratiņkrēslos un jaunajām māmiņām.
Jautājot, kāpēc likvidēta gājēju pāreja, Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis atbildēja, ka tas darīts iedzīvotāju drošības labad: “Jā, pāreja tur bija vismaz desmit gadus, pats gan personiski tur esmu gājis pāri varbūt divas reizes. Atmodas iela ir līkumaina, kalnaina, un noslodze nav tik liela. Autovadītāji stāsta, ka tā ir bremzēšanai bīstama. Par likvidāciju pieņēma lēmumu domes deputāti, jo tur ir bijuši vairāki negadījumi – gan datēti, gan nedatēti.”
Iedzīvotāju aptaujas šajā jautājumā netika veiktas, bet domes deputāti, konsultējoties ar “Latvijas valsts ceļu” pārstāvjiem un būvvaldi, izlēmuši pāreju likvidēt. “Cilvēks var pārliecināties – brauc mašīna vai nebrauc. Nav tā intensitāte kā Rīgā. Turklāt ne tā gājēju pāreja būs tā drošākā vieta, kur ielu šķērsot – pagājušajā gadā uz konkrētās pārejas tika notriekts mazs bērns, sekas nebija letālas…” atceras priekšsēdētāja vietnieks.
Pēc šī negadījuma iedzīvotāji vērsās pie domes ar jautājumu, kā uzlabos drošību šajā ielas posmā, un Jankovskis arī atklāti saka: ”
Tagad meklējam risinājumu.” Gājēju pāreju Atmodas ielā ir plānots ierīkot, sadarbojoties ar “Latvijas valsts ceļu” speciālistiem, tiks izvērtēts, kur to drīkst darīt, iedzīvotājiem konkrētāka informācija varētu tikt sniegta maijā.