“Galvenais ir izturēt šo gadu, tad viss būs kārtībā.” Pārmaiņu koalīcija paklūp uz stabiņiem 29
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms Rīgas domes vēlēšanām pērn tagadējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par”/”Progresīvie”) un liela daļa topošo domnieku pārvietojās ar velosipēdiem un solīja Rīgas centru padarīt draudzīgāku cilvēkiem, lai viņiem patiktu tur dzīvot un nebūtu vēlēšanās pārcelties uz Pierīgu.
Nepilnu gadu pēc vēlēšanām šis solījums daļēji ir izpildīts, bet ar to Rīgas domes pārmaiņu koalīcija, kā tā sevi dēvē, ir ierauta “stabiņu skandālā”, kas kļuvis par pēdējā laika centrālo notikumu.
No tā uzmanību aizvadītajā nedēļā spēja novērst tikai četras ziņas, kas sekoja cita citai, par Rīgas domes plāniem aizņemties dažādas summas vairāku projektu īstenošanai.
Šīs publiskās domu apmaiņas ēnā palika pat Rīgas mēra M. Staķa paziņojums, ka Rīgas dome finansiāli atbalstīs skolas, kurās vismaz 80% darbinieki varēs uzrādīt sertifikātu par Covid-19 vakcināciju vai izslimošanu. Šim mērķim ir paredzēts 1,5 miljoni eiro.
Tiek lēsts, ka katra mācību iestāde, kas varēs uz šo naudu pretendēt, saņems 5000 līdz 10 000 eiro, ko varēs izlietot pēc saviem ieskatiem – darbinieku prēmēšanai, tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai, remontdarbiem.
“Skolām no 1. septembra ir jāstrādā klātienē,” arī “Latvijas Avīzei” uzsvēra M. Staķis, kurš ticot, ka skolotāji, kuru jau tā skolās trūkst, brīvprātīgi vakcinēsies.
To, ka norobežojošo stabiņu izvietošana Rīgas centrā ir radījusi tādu rezonansi, M. Staķis skaidro ar dažām kļūdām.
“Mēs esam atzinuši, ka darbības nebija koordinētas, un tā bija arī pārcentība.” Tērbatas ielu šovasar nav plānots atdot pilnībā gājējiem, bet tā tiks padarīta cilvēkiem draudzīgāka ar atpūtas zaļajām oāzēm, galdiņiem, velonovietnēm, lampiņām vakaros.
Šie objekti ir jānorobežo no brauktuves ar stabiņiem, kurus bijis kļūdaini izvietot vispirms.
“Mēs gribam, lai Rīgas centrs ir tā vieta, kas ir baudāma un dzīvespriecīga, bet tad tajā arī ir jāsamazina satiksmes intensitāte,” sacīja mērs.
Viņš apzinās, ka tuvākais gads nebūs viegls, jo tas ir Saeimas priekšvēlēšanu gads, kad Rīgas dome tiks izmantota kā tramplīns uz Saeimu.
“Galvenais ir izturēt šo gadu, tad viss būs kārtībā,” piebilda M. Staķis.
Cilvēku drošība pirmajā vietā
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“JV”), kura kompetencē ir transporta jautājumi, “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka sociālo tīklu diskusijas dalībnieki ne visi ir uztvēruši, ka Rīgā ir dažādu veidu stabiņi.
Ar vieniem tiek uzlabota satiksmes organizēšana tur, kur ir neregulējamās gājēju pārejas, lai autovadītāji būtu spiesti samazināt ātrumu un gājēji drošāk varētu šķērsot pāreju.
Pēdējo gadu skaitļi liecinot, ka tas ir devis arī rezultātu – 2019. gadā uz gājēju pārejām ir notriekti 60 cilvēki gadā, pērn – 17 cilvēki, bet šā gada pirmajā pusē – tikai dvi.
“Cilvēku drošība ir pāri visam,” uzsvēra V. Ķirsis.
Tas ir arī svarīgi, norobežojot velojoslas ar stabiņiem, par kuriem satraucas operatīvā transporta vadītāji, kam tie liedz piekļūt ēkām. Taču elementi ir lokani un transports var tiem braukt pāri, kas esot pat labāk, nekā ja tajā vietā ir novietotas automašīnas, kā tas iepriekš bijis Bruņinieku ielā.
Trešajā grupā ir tie stabiņi, kas atdala atpūtas vietas no brauktuves jau minētajā Tērbatas ielā.
V. Ķirsis jau ticies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli un pārrunājis šos jautājumus.
Daļa ažiotāžas, iespējams, izpaliktu, ja Rīgas domes vadība ar visām ieinteresētām pusēm šo ieceri būtu pārrunājusi pirms tās īstenošanas.
Arī koalīcijā esošās Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības deputāts Valdis Gavars vērsās pie atbildīgajām institūcijām ar jautājumu par stabiņu izvietošanu vēsturiskajā bruģī.
Ja deputāts vēlējās tā iegūt kādu publicitāti, tad šajā ziņā viņam nepaveicās, jo šis jautājums bija ieinteresējis arī opozīcijas deputātu Juri Radzeviču (“GKR”).
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde abiem deputātiem adresēja kopīgu atbildi, kurā apstiprināja, ka ar pārvaldi nav saskaņota norobežojošo elementu uzstādīšana bruģa segumā Tērbatas ielā un citās vēsturiskā centra vietās.
Pārvalde to vērtē negatīvi kā nepārdomātu risinājumu, kas bojā vēsturisko centru. Dome jau apsolījusi sabojāto bruģi nomainīt.
J. Radzevičs abiem deputātiem kopīgi adresēto atbildi publiskoja feisbukā, kas V. Gavara publicitātei nenāca par labu, jo radīja iespaidu par viņa brāļošanos ar opozīciju.
Piektdien paziņojumu izplatīja arī koalīcijā esošā Jaunā konservatīvā partija (JKP), aicinot padomāt arī par autovadītāju interesēm.
V. Ķirsis kā prioritāras tomēr min Rīgas centra iedzīvotāju intereses, pieļaujot, ka šo diskusiju uzkurina autovadītāji, kas pat nedzīvo Rīgā, bet vēlas ātrāk nokļūt galamērķī.
Vērienīgas daudzmiljonu ieceres
Pagājušajā nedēļā uzmanību piesaistīja arī četras ziņas vienlaikus par Rīgas domes plāniem aizņemties finansējumu. M. Staķis paskaidroja, ka runa ir par dažādiem finanšu avotiem.
Trīs skolās ir plānota ventilācijas sistēmu izbūve par 1,8 miljoniem eiro, kas daļēji tiks segta no valsts budžeta finansējuma. Pašvaldība izmantos iespēju aizņemties Valsts kasē divu jaunu bērnudārzu investīciju projektiem, kam nepieciešami 3,9 miljoni eiro.
Vēl 6,4 miljonus Rīga aizņemsies vairākiem infrastruktūras objektiem, piemēram, satiksmes pārvadam pār Kārļa Ulmaņa gatvi, veloceliņam “Imanta–Daugavgrīva”.
Vērienīgākais ir Austrumu maģistrāles būvniecības projekts, pēc kura īstenošanas, kā paskaidroja V. Ķirsis, transports varēs apbraukt Rīgas centru no Sarkandaugavas līdz Bauskas ielai.
Pateicoties valdības atbalstam, pašvaldība saņemšot arī valsts budžeta dotāciju.
Viņš pieļāva, ka labā sadarbība ar valdību ļaus sakārtot arī Rīgas tiltus, jo ir plānots šim mērķim piešķirt ārkārtas aizdevumu 115 miljonus eiro.
V. Ķirsis atgādināja arī par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, kas 295 miljonu eiro apmērā plānots Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas modernizēšanai.
Opozīcijas deputāts J. Radzevičs neiebilst, ka Rīgas dome izmanto tās iespējas, kas tai ir paredzētas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu. Vienīgi esot bažas, ka ar katru gadu pieaug kredītu atmaksas summa attiecībā pret nodokļu ieņēmumiem.
Dome arī pati neesot gatava samazināt savus tēriņus, kā to daudzi krīzes dēļ darīja.
Uz tā fona J. Radzevičam nav saprotams, kāpēc domes koalīcija noraidīja priekšlikumu par vēl 100 eiro piešķiršanu politiski represētajiem, kam kopā būtu nepieciešami tikai 280 000 eiro. Tagad represētie saņem 100 eiro martā, bet J. Radzevičs rosināja tādu pašu summu piešķirt arī novembrī.
“Par pārmaiņu koalīciju gan to ir grūti nosaukt, jo tā rīkojas tieši tāpat kā mēs. Arī par stabiņiem iepriekš nenotika profesionāla diskusija. Politiķi nolēma un izdarīja. Tas ir tieši tas pats, ko darīja Nils Ušakovs,” teica J. Radzevičs.
Arī tagad tiek sasauktas ārkārtas sēdes kā N. Ušakova laikā, par ko viņš tika kritizēts. Solījumi par sadarbību ar opozīciju arī esot izrādījies blefs.
“Viņiem nav tādu globālu ideju. Patīk nodarboties ar mikromenedžmentu,” uzskata opozīcijas deputāts.
