Pārmaiņas tricina farmācijas nozari 2
Veselības ministrijas (VM) iecerētā zāļu piecenojumu principu maiņa, kā arī aptieku izvietojuma reforma mēģina vienlaikus panākt divus mērķus – nepieļaut zāļu cenu paaugstināšanos un saglabāt konkurenci farmācijas nozarē, proti, nodrošināt mazo aptieku izdzīvošanu.
17. janvāris bija pēdējā diena, kad Farmācijas nozares pārstāvji varēja iesniegt savus priekšlikumus iecerētajai reformai par medikamentu piecenojumu sistēmas maiņu un aptieku izvietojuma kritērijiem.
Šīs reformas notiek vienlaikus ar citām pārmaiņām farmācijas nozarē, nozīmīgākā no tām ir zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (aktīvās vielas) izmantošana receptēs, kam vajadzētu samazināt pacientu līdzmaksājumus par zālēm un radīt kompensējamo zāļu cenu pazeminājumu.
Kā pastāstīja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, zāļu piecenojuma noteikumi nav tikuši pārskatīti kopš 2005. gada.
To pamatā ir regresīvs procentuālo piecenojumu modelis, kas samazinās, palielinoties zāļu cenai, tomēr dārgo zāļu segmentā piecenojumi esot ievērojami.
Papildu apsvērumi esot zāļu piecenojumu sistēmas maiņa Lietuvā 2018. gadā, kas balstās uz fiksētiem piecenojumiem kompensējamām zālēm, bet procentuāliem – nekompensējamām.
“Pagājušā gada nogalē farmācijas nozarei tika piedāvāts zāļu piecenojuma sistēmas izmaiņu projekts, kas balstās uz līdzīgiem principiem. VM uzskata, ka pašreizējā, daļēji kompensējamu zāļu situācijā nevaram atļauties izraisīt lēto zāļu cenu pieaugumu, tādēļ neatbalsta ideju par fiksētu piecenojumu noteikšanu visām zālēm.
Piedāvātais projekts paredz nesadārdzināt zāļu cenas, kur iespējams – tās samazināt. Konkrēti ir piedāvāts dārgo zāļu segmentā noteikt fiksētus piecenojumus, bet saglabāt procentuālus piecenojumus lēto zāļu segmentā.
Otrs svarīgs piedāvātais princips ir piecenojuma maksimālo griestu noteikšana, kas veicinātu aptieku neatkarību. Līdz šim aptiekām bija maksimālie zāļu piecenojuma griesti kompensējamām zālēm, bet lieltirgotavām tādu nebija – šī sistēma padarīja mazās aptieku izdzīvošanu atkarīgu no lieltirgotavu atlaižu politikas.
Visbeidzot – trešais svarīgais apsvērums ir nepalielināt kompensējamo zāļu sistēmas izdevumus.”
Visus mērķus nesasniegt
Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos un Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egīls Jurševics pauda viedokli, ka būtu vēlams ieviest vienādus piecenojumus gan kompensējamiem, gan arī nekompensējamiem medikamentiem.
Šāda sistēma būtu gan vieglāk administrējama, gan arī novērstu netaisnību, ka pacienti ar tām diagnozēm, kurām nepieciešamas dārgas zāles, kas nav iekļautas kompensējamo medikamentu sistēmā, pašreiz tiek sodīti, jo procentuālie piecenojumi sadārdzina zāles vairāk nekā fiksētie.
Tomēr viņš atzina, ka pāreja uz fiksētiem piecenojumiem sadārdzinātu “lētā gala” medikamentus.
“Igaunijā ir ieviesta vienota sistēma – 2,50 eiro par vienas receptes apstrādi neatkarīgi no zāļu cenas. Tas, protams, nozīmē, ka zāles, kas agrāk maksāja vienu eiro, tagad maksā 3,50, taču slimniekiem, kuriem nepieciešamas dārgās zāles, šāda sistēma ir būtisks atvieglojums,” teica E. Jurševics.
Vai tu esi gatavs maksāt vairāk par lētām zālēm, lai tie, kam nepieciešami dārgi medikamenti, tos varētu iegādāties lētāk?
Kopumā viņš bija samērā skeptisks pret VM nodomu veikt reformas, bet vienlaikus panākt, ka neviens no tām necieš – ne zāles kļūst dārgākas pacientiem, nedz cieš kompensējamo medikamentu budžets, nedz arī pasliktinās konkurences situācija mazajām aptiekām.
“Diez vai ir iespējams sasniegt visus šos mērķus vienlaikus, tas būs ļoti sarežģīti, un kāds no tiem, visticamāk, būs jāziedo. Ja pazeminās dārgo zāļu cenas, ieviešot fiksēto piemaksu, tad, visticamāk, palielināsies lēto zāļu cenas,” saka Jurševics.
Viņš arī atzina, ka visefektīvākais mehānisms zāļu cenu pazemināšanai būtu visu recepšu medikamentu iekļaušana kompensāciju mehānismā.
Sasteigtas reformas
Aptaujājot citus farmācijas nozares pārstāvjus, vairums atturējās paust viedokli, taču izteicās, ka diez vai vajadzēja uzsākt zāļu piecenojuma modeļa maiņu laikā, kad nav līdz galam skaidrs, kādus ekonomiskos efektus radīs starptautisko nosaukumu izmantošana receptēs.
Proti, no 1. aprīļa kompensējamo medikamentu receptēs jānorāda zāļu starptautiskie nepatentētie nosaukumi (aktīvā viela), savukārt aptiekā pacientiem tiks izsniegts zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikaments.
Šāda politika tiek veicināta visā Eiropas Savienībā, un teorētiski tai vajadzētu radīt zāļu cenu pazemināšanos, tātad arī aptieku ieņēmumu samazinājumu.
Vienlaikus sagaidāms arī pacientu, sevišķi vecāka gadagājuma, apmulsums par to, ka aptiekā vairs netiek izsniegti pierastie medikamenti. Tāpat tika dzirdēts viedoklis, ka lieltirgotāji un aptieku ķēdes lūgs priekšlikumu iesniegšanas pagarinājumu, jo nepieciešamie aprēķini par ekonomiskajiem efektiem esot sarežģīti.
No otras puses – Veselības ministrija arī nevar gaidīt šo reformu rezultātus, jo aizvadītā gada nogalē Konkurences padome publiskoja pētījumu, kurā secināts, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs.
VM iecerētais medikamentu piecenojuma modelis, kurā plānots ietvert fiksētus piecenojumus gan aptiekām, gan lieltirgotavām, ir izveidots, pamatojoties tieši uz šo Konkurences padomes (KP) pētījumu.
Neilgi pēc pētījuma rezultātu publiskošanas Saeima uzdeva Ministru kabinetam sagatavot koncepciju par zāļu finansiālo pieejamību.
Savukārt Saeimas deputātu grupa iesniedza priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli zālēm līdz 5%, kas diezgan prognozējami ir izraisījis Finanšu ministrijas iebildumus.
Neskatoties uz FM iebildumiem, Latvijas Pensionāru federācija iestājas tieši par šādu risinājumu, jo PVN zālēm Latvijā ir augstākais visās trijās Baltijas valstīs.
Sagaidāms, ka reformas zāļu un aptieku saimniecībā virzīsies uz priekšu un savu pabeigto formu iegūs šī gada pavasarī.
