Pārmaiņas pārmaiņu koalīcijā 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes t.s. pārmaiņu koalīcija divos gados pati ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. No 39 deputātiem tajā ir palikuši 34 domnieki. Vairākumu atstājuši arī trīs “Latvijas attīstībai” deputāti, kas startēja kopā ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi no apvienības “Attīstībai/Par” saraksta.
M. Staķis šobrīd nav nevienā partijā, un savu politisko izvēli M. Staķis sola izdarīt gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2025. gada vasarā.
Viņš esot saņēmis piedāvājumus gan no partijām, gan no sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kas rosinājuši veidot jaunu politisko spēku. “Taču tagad nav īstais laiks veidot jaunu partiju vai domāt, kuram politiskajam spēkam pieslieties.
Ja centrisko partiju koalīcija pārliecinoši nenostrādās atlikušo pilnvaru termiņu līdz vēlēšanām, tad ir risks pazaudēt varu Rīgā,” uzskata M. Staķis, atgādinot, ka Eiropas Parlamenta deputāta Nila Ušakova (“Saskaņa”) un Saeimas deputāta Aināra Šlesera (“LPV”) agrākais tandēms ir paziņojis par gatavību atgriezties.
Visticamāk, partijas, starp kurām M. Staķis varētu izvēlēties, ir divas – “Progresīvie”, ar kuriem viņam ir ciešāka sadarbība, un “Jaunā Vienotība”, kas ir ideoloģiski tuvāka.
Pagaidām koalīcija ir stabila, lai gan mēģinājumi to satricināt ir bijuši un turpinās. Tie sākās pēc Saeimas vēlēšanām, kad aizkulisēs notika sarunas par iespējām nomainīt M. Staķi. Te aktīva loma bijusi “Latvijas attīstībai”.
To “Latvijas Avīzei” apstiprināja gan “Par/Progresīvo” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs, gan M. Staķis, kurš teica: “Tas, ka “Latvijas attīstībai” meklēja iespēju mani nomainīt, nav nekas jauns. Situācija saasinājās, kad ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu.” Ministra padomnieks bija “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītajs Viesturs Zeps.
Pagājušajā nedēļā “Konservatīvo” valde paziņoja par lēmumu izstāties no koalīcijas, taču no tās ievēlētie trīs domnieki Rīgas vicemēre Linda Ozola, Jānis Ozols un Dāvis Stalts, apsteidzot “Konservatīvo” valdes turpmākos soļus, aizgāja no partijas un paziņoja, ka turpinās atbalstīt M. Staķi. Visticamāk, viņi par valdes lēmuma nepildīšanu būtu izslēgti no partijas.
No “Konservatīvajiem” ievēlētais Valters Bergs partijā paliek, bet viņš jau iepriekš bija aizgājis no frakcijas. Pēc Saeimas vēlēšanām spēku samērs ir mainījies arī Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības frakcijā, kurā NA tagad ir lielāka ietekme. NA/LRA arī ir dažādi viedokļi, jo daļa šaubās, vai ir lietderīgi strādāt komandā, kurā tie maz ko var ietekmēt un kura ik pa laikam ir atkarīga no Latvijas Krievu savienības balsīm.
Veidojot tēlu uz kolēģu rēķina
Tagad koalīcijā ir 15 deputāti no frakcijas “Par/Progresīvie”, deviņi – no “Jaunās Vienotības” (“JV”), septiņi – no NA/LRA, kā arī trīs no “Konservatīvajiem” ievēlētie domnieki. Rīgas mērs M. Staķis teica, ka ar vairākumu, kurā ir 34 balsis, var nostrādāt līdz sasaukuma beigām, jo opozīcijai ir tikai 23 balsis. “Ir vēl vairāki neatkarīgie deputāti, kas balso līdzīgi kā mēs.
Mums svarīgākais, lai varu nevarētu pārņemt Ušakova un Šlesera bloks, jo redzams, ka viņi konsolidējas. Mums ir jāstrādā vienoti kopā, nenodarbojoties ar intrigām un nedurot dunčus mugurā. Domāju, ka visi to saprot,” piebilda M. Staķis. Viņaprāt, tas izdosies, lai gan divos krīžu gados nav paveikts viss solītais. “Darbu saraksts, kas mums ir jāizdara, lai vēlētāji noticētu, ir labs. Galvenais – būt vienotiem,” atkārtoja M. Staķis.
Vienotas sadarbības pamatā parasti ir koleģialitāte un uzticēšanās, kuras veidošanā mēram ir vislielākā loma. Lasot M. Staķa ierakstus tviterī, redzams, ka viņš nereti izvairās uzņemties atbildību, bet publiski strostē atbildīgos darbiniekus. Piemēram, pērn 28. septembrī Rīgas mērs tviterī raksta: “Atbildīgās amatpersonas nedrīkst turpināt strausa politiku, izliekoties, ka ar skolu ēdināšanas sistēmu viss ir kārtībā. Tikos ar Izglītības departamentu un ēdinātājiem, kas apņēmās līdz rītdienai rast visas atbildes. Rezultāts tiks prasīts.”
Jāteic, ka pret Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītāju Māri Krastiņu M. Staķis ir vairākkārt bijis bargs. M. Krastiņš, tā teikt, ir cilvēks no malas, kuru konkursa rezultātā amatā iecēla pagaidu administrācija, ko lielā mērā arī saistīja ar “Latvijas attīstībai”.
Pērnajā rudenī M. Staķis tviterī skarbi reaģējis arī uz ietves vidū izbūvētu stabu. Viņš raksta: “Šis ir nonsenss, ko nedrīkst pieļaut, plānojot un veicot rekonstrukcijas darbus. Nekādu atrunu šeit nedrīkst būt. Esmu uzdevis atbildīgajām iestādēm šo novērst, lai šķēršļa ielas vidū nebūtu. Tiks izvērtēts, kāpēc šāds risinājums ir pieļauts.” Kāds tvitera lietotājs pēc tam ierakstīja: “Pie joda! Tu esi Rīgas mērs! Tā ir tava sistēma.”
Koleģiālas sadarbības modelī, visticamāk, pašvaldības vadītājs vispirms izrunātos ar atbildīgajām personām un tad publiski ziņotu par rezultātu. Vairāki koalīcijas deputāti neoficiāli atzina, ka esot daudzas lietas, kuras netiekot izrunātas koalīcijas sadarbības sanāksmēs, bet izlemtas mēra birojā, kuram esot nesamērīgi liela loma. Lūgts to komentēt, M. Staķis teica: “Priekšsēdētājam ir jānāk ar iniciatīvām, un tās palīdz sagatavot birojs, kas ir aktīvs.” Taču tās tiekot apspriestas sadarbības sanāksmē, lai domes sēdē tām būtu vairākums.
Eglītis un Zeps vienisprātis
Paziņojumā par aiziešanu no Rīgas domes koalīcijas “Konservatīvo” priekšsēdētājs Gatis Eglītis raksta: “Partijas valde lēmusi, ka partija izstāsies no koalīcijas. Lai “pārmaiņu koalīcija” turpina būvēt M. Staķa kultu ar selfijiem, tviteri un “neapēd zemeslodi” kampaņām, kamēr saimnieciskie, pilsētas attīstības jautājumi jau 2,5 gadus netiek risināti.” Šis vēstījums sasaucas ar to, ko pēc aiziešanas no vairākuma rakstīja Viesturs Zeps no “Latvijas attīstībai”.
“Mēs neplānojam atbalstīt Mārtiņu Staķi, kuru interesē tikai viņa tēls, nevis Rīga. (..) Ilgstoši esam vīlušies “Pārmaiņu koalīcijas” spējā panākt rīdziniekiem solītos rezultātus – Rīga ekonomiski atpaliek no kaimiņiem,” teikts paziņojumā, kurā uzskaitītas vēl vairākas nebūšanas. “Latvijas attīstībai” bija sadarbības līgums ar “Par/Progresīvo” frakciju, bet pēc Ivetas Ratinīkas atbrīvošanas no izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas amata partija atstāja koalīciju.
Iemesli pārmaiņām minētās komitejas vadībā, kurā tagad ir Laima Geikina (“Par/Progresīvie”), ir dzirdēti dažādi – tas varētu būt gan atbildes solis mēģinājumiem viņu nomainīt, gan M. Staķa interese pārņemt savā un “Par/Progresīvo” tiešā uzraudzībā ar izglītību un kultūru saistītos jautājumus. Ne visus partnerus apmierināja arī veids, kādā tas notika ārkārtas komitejas sēdē pērn 8. decembrī bez jautājuma apspriešanas koalīcijā, neraugoties uz to, ka NA/LRA frakcija lūdza jautājumu uz nedēļu atlikt. M. Staķis tagad skaidroja, ka komitejas sēde bija jāsasauc bez kavēšanās, jo bija neziņa, kas notiks galvaspilsētā gadumijā.
Viņš iepriekšējai komitejas vadībai pārmet arī neskaidrības par sistēmu, kādā vecāki var elektroniski pieteikties bērnu ēdināšanai skolās. Tāpat nebija laikus mainīti saistošie noteikumi, lai piešķirtu naudu kultūras organizācijām.
NA/LRA frakcijā mainās ietekme
Šā jautājuma apspriešana atklāja, ka vienota nav arī NA/LRA frakcija, bet robeža nav iezīmēta starp vienu un otru partiju. Ieva Siliņa (NA) komitejas sēdē nenobalsoja par I. Ratinīkas atbrīvošanu. Viņa teica, ka tas notiek, pārkāpjot koalīcijas līgumu, kurš paredz jautājuma atlikšanu, ja viena frakcija to lūdz. Pēc Saeimas vēlēšanām NA/LRA frakcijā ir palikuši divi LRA deputāti, jo Edvards Smiltēns un Ieva Brante ir ievēlēti Saeimā.
Vietā nāca Edvards Ratnieks (NA) un Edgars Štelmahers (LRA). Saskaņā ar iepriekšējo vienošanos vicemēra amatu no E. Smiltēna pārņēma NA virzītais E. Ratnieks, bet NA saglabāja frakcijas vadību, kurā ir Einārs Cilinskis, kā arī Pilsētas īpašuma komiteju, kuru vada NA valdes loceklis Dainis Locis. LRA domā, ka partijai pienāktos kāds vadošais postenis, lai pirms vēlēšanām varētu parādīt sava darba rezultātus, bet, D. Loča ieskatā, NA/LRA startēja vēlēšanās kā vienota komanda, kurā nebūtu jādala ietekme atkarībā no katra partijas piederības.
Pagaidām divi LRA deputāti ir vietnieki divās komitejās un citu prasību LRA nav. Taču ir jāpatur prātā, ka tie, kas vēlējās īstenot kādas savas intereses pašvaldībā, redzot, ka ar “Latvijas attīstībai” palīdzību tas var neizdoties, meklēs citus ceļus, kā to izdarīt, un LRA spārns varētu būt viens no vājajiem punktiem, neoficiāli atzina kāds domnieks.
Satricinājumus neparedz
“Par/Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs M. Kossovičs apstiprināja, ka interešu grupām varētu būt savi mērķi, taču “mūsu uzdevums pilsētu vadīt godīgi un saimnieciski, tad arī vēlētājs to novērtēs”. Viņš arī nedomā, ka kādam varētu izdoties nomainīt M. Staķi, jo bez “Par/Progresīvo” frakcijas nevienu citu koalīciju domē nevar izveidot.
Tāpat vicemērs Vilnis Ķirsis (“JV”) 34 balsis uzskata par “normālu pārsvaru”, lai koalīcija būtu stabila, neraugoties uz to, ka no “Konservatīvajiem” ievēlētie deputāti vairs nav partijā. Taču ar viņiem “JV” vienmēr esot bijusi laba sadarbība un tāda būšot arī turpmāk. Bija dzirdēts, ka daļa “Konservatīvo” varētu tuvināties “JV”, bet to neapstiprināja ne V. Ķirsis, ne Dāvis Stalts, kurš teica: “”Jaunā Vienotība” ir mūsu tuvākais partneris, bet mēs nesaplūdīsim.” Viņaprāt, ja latviskās partijas negrib pazaudēt varu Rīgā, tām ir jāstrādā M. Staķa vadībā, jo neesot cita alternatīva līdera, kurš var izveidot centrisko partiju komandu uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tās kodolā varētu būt “JV” un “Progresīvie”.
Opozīcijā esošās “Gods kalpot Rīgai” frakcijas vadītājs Juris Radzevičs arī teica: “Atsevišķi partneri ir kļuvuši vājāki, bet Staķis nostrādās līdz pilnvaru beigam. Optimizācija ir nākusi koalīcijai tikai par labu, jo labāk skaidra stabilitāte nekā sēdēt uz šķība krēsla. Atbildīgos brīžos Latvijas Krievu savienība atbalsta koalīciju.” Arī “GKR” bieži balsojot par lēmumiem, ja pašiem neesot labāku priekšlikumu, jo neesot racionāli nostāties pret tikai tāpēc, ka partija ir opozīcijā.
