Pāvels Švecovs ir vadošais Latvijas modernās pieccīņas sportists, kurš līdz Covid-19 pandēmijai gadu no gada progresēja. 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē modernā pieccīņa jau būs krietni dinamiskākā – 90 minūšu – versijā.
Pāvels Švecovs ir vadošais Latvijas modernās pieccīņas sportists, kurš līdz Covid-19 pandēmijai gadu no gada progresēja. 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē modernā pieccīņa jau būs krietni dinamiskākā – 90 minūšu – versijā.
Foto: Jacob King/PA Images/SCANPIX/LETA

Modernā pieccīņa no 2024.gada olimpiskajās spēlēs būs jaunā veidolā 0

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Starptautiskā Modernās pieccīņas savienība (UIPM) lēmusi par būtiskām izmaiņām sporta veida sacensību norisē, valdei pieņemot lēmumu, ka 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs medaļnieki tiks noskaidroti sacensībās, kas ilgs vien 90 minūtes, ne teju visu dienu, kā tas ir šobrīd.

Modernā pieccīņa ir vienīgais sporta veids, kas tika īpaši izveidots mūsdienu olimpisko spēļu vajadzībām, 1912. gada Stokholmas spēļu programmā to iekļaujot pēc moderno olimpisko spēļu atjaunotāja barona Pjēra de Kubertēna iniciatīvas. Sākotnēji modernās pieccīņas sportisti sacentās piecas dienas, katrā no tām veicot vienu disciplīnu – paukošanu, peldēšanu, šaušanu, jāšanu un skriešanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tad sacensību formātu samazināja līdz divām dienām, bet 1996. gadā Atlantā atlēti visas piecas disciplīnas jau veica vienā dienā. Izmaiņas turpinājās, un 2012. gadā Londonā jau bija apvienotā šaušanas un skriešanas disciplīna, bet sacensības vienalga bija laikietilpīgas, televīzijas auditorijai un reklāmdevējiem ne pārāk piemērotas.

Ne velti tieši pēc Londonas spēlēm starptautiskā līmenī izskanēja runas, vai modernajai pieccīņai jāpaliek olimpiskajā saimē. Sporta veida pārstāvji cīnās, lai statuss netiktu atņemts, tāpēc UIPM ir gatavi jaunām pārmaiņām, sākot no 2024. gada spēlēm Parīzē. Ir liela iespēja, ka Parīzē jau tiktu sadalīti trīs medaļu komplekti modernajā pieccīņā – ne tikai vīriešiem un sievietēm individuāli, bet arī jauktajā stafetē, tāpēc arī starptautiskā federācija ir gatava mainīties.

Izdabājot televīziju kompānijām

“Latvijas Avīzei” par gaidāmajām izmaiņām vairāk pastāstīja Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš, kurš šajā amatā ir kopš 2014. gada. “Izmaiņas būs, jo tāds ir uzstādījums no Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK). Modernajai pieccīņai nav labi televīzijas reitingi olimpisko spēļu laikā.

Neviena televīzija nepērk produktu, kurš jā­translē piecas stundas. Tas viņiem (TV) nav interesanti, tāpēc jāveic izmaiņas, kuras bija plānotas, bet tagad ir lielāka virzība. Tokijā viss vēl notiks kā iepriekš, bet tālāk ir jauns plāns. Tas paredz, ka sacensības būs daudz īsākas. Ir jauns izaicinājums, kurš vēl ir izstrādes procesā.

Līdz šim šādā formātā ir notikuši divi mači Ēģiptē un Ungārijā, bet tur startēja juniori un jaunieši. Kādas būs izmaiņas? Startēs 36 sportisti, lielākās pārmaiņas būs paukošanā, kur notiks tā dēvētais bonusa raunds. Sportisti divās grupās pa 18 dalībniekiem, tālāk no katras grupas tiek pa pieciem labākajiem un nākamo divu labāko rezultātu īpašnieki.

Finālā jau ir tikai 12 dalībnieki, kuri veic pieccīņu. Tur arī var būt izmaiņas – gan peldēšanas distances garums, gan cik šķēršļi jāveic jāšanā, gan distances garums skriešanas-šaušanas disciplīnā,” stāsta Liepiņš.

Reklāma
Reklāma

Viņš gan norāda, ka līdz galam vēl lēmums par sacensību formātu nav pieņemts, jo tas ir jāpārbauda sacensībās. Šāds 90 minūšu sacensību formāts gan būs realitāte. “SOK teic, ka šāda veida produkts viņus interesē, jo to var pārdot televīzijām un viņas ir gatavas to pirkt. Tie bija mājieni, kādā virzienā bija UIPM jādodas. Šobrīd gan jāuzsver, ka šāds formāts ir plānots tikai olimpiskajās spēlēs, bet ne citās modernās pieccīņas sacensībās.”

Tukša sezona, kuru izmantot bāzes darbam

Modernā pieccīņa ir viens no olimpiskajiem sporta veidiem, kas Covid-19 dēļ ir cietis ļoti smagi. Februāra beigās sezona sākās ar Pasaules kausa posmu Ēģiptē, bet pēc tam viss apstājās. Septembrī gan aizvadīts Polijas čempionāts, pagājušajā nedēļā sacensības Šveicē un Vācijā. Kalendārā vēl gan ir Eiropas U-24 čempionāts Polijā, bet tas, visticamāk, nenotiks.

Nākamajai sezonai kalendārs ir piesātinātāks, Pasaules kausa izcīņai jāsākas marta beigās Budapeštā, bet te jāatceras, ka vēl nav beigusies kvalifikācija Tokijas olimpiskajām spēlēm. Latvijas labākie modernās pieccīņas sportisti – Pāvels Švecovs, Ruslans Nakonečnijs un Oleksandrs Pinčuks šajā laikā ir strādājuši tam, lai uzkrātu bāzi nākamajai sezonai.

“Bija uzaicinājumi startēt kaimiņos, bet īsti negribējām riskēt šā brīža situācijā. Notiek bāzes darbs pie vispārējās sagatavotības, skriešana, peldēšana. Protams, grūti trenēties, ja neredzi atskaiti, kas ir rezultāts. Puiši piedalās krosos, peldēšanas sacensībās, Latvijas kausa posmos paukošanā. Viņus turpina trenēt Mihails Jefremenko, ar padomu palīdz Deniss Čerkovskis. Viegli nav, jo nav skaidrības, kas notiks ar nākamo sezonu, bet sportisti gatavojas,” bilst Liepiņš.

Latvijai modernajā piec­cīņā olimpiskajās spēlēs ir bijuši teicami rezultāti – 2004. gadā Atēnās Jeļena Rubļevska (tagad Maļuka) izcīnīja sudraba medaļu, bet Deniss Čerkovskis palika uzreiz aiz goda pjedestāla. Viņi abi pa četrām reizēm pārstāvēja valsti olimpiskajās spēlēs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.