4
Vēl Latvijā ir
– viena Labklājības ministrijas paspārnē esoša koledža: Sociālās integrācijas valsts aģentūra;
– trīs Iekšlietu ministrijas koledžas: Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža;
– piecas augstskolām jau pievienotas koledžas: Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža, Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža un P. Stradiņa Medicīnas koledža, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža.
Kļūt par tehnikumu vai “precēties” ar universitāti?
Rita Pole, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas direktore: “Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka koledžām ir nepieciešamas pārmaiņas. Vismaz mūsu koledžai ir grūti piepildīt tās studiju vietas, kam valsts atvēl finansējumu. Pilsētā šobrīd ir trīs dažādu augstskolu filiāles, ar ko mums grūti konkurēt. Man šķiet nepareizi ieguldīt tik daudz resursu, cenšoties piesaistīt studentus, cīnoties par studiju daļas pastāvēšanu, ja mēs šos resursus varētu ieguldīt, lai attīstītu profesionālās izglītības programmas, pēc kurām ir pietiekams pieprasījums. Šobrīd mēs turpinām attīstīt arī koledžu programmas, tomēr nākotnē gan pilsētas, gan tautsaimniecības attīstības dēļ gribētu kļūt par spēcīgu tehnikumu – profesionālās izglītības kompetences centru, kurā varētu attīstīt arī īsās profesionālās programmas vidusskolu absolventiem, kā arī mūžizglītības programmas pieaugušajiem.”
Juris Bozovičs, Malnavas koledžas direktors: “Man šobrīd grūti spriest par to, kā koledžas attīstīsies, jo par IZM plāniem ir maz informācijas. Savā stratēģijā esam ierakstījuši, kā sadarbosimies, kādas programmas un kā attīstīsim, bet tur nav nekā par koledžas statusa maiņu.
Es uzskatu, ka mums noteikti jāsaglabā 1. līmeņa augstākās izglītības programmas. Jā, studentu mums nav daudz, daudz vairāk ir audzēkņu profesionālās izglītības programmās. Taču studentu mums ir tik, cik ir valsts piešķirto studiju vietu, vairāk nemaz nevarētu “paņemt”. Ir arī maksas studenti neklātienes grupās. Studiju programmas nedublējas. Piemēram, 1. līmeņa augstākās izglītības programma “Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā” mums ir vienīgajiem Latvijā. Savukārt programma “Autotransports” apgūstama vēl tikai Rīgas tehniskajā koledžā. Darba tirgū koledžas programmu absolventi ir ļoti pieprasīti. Tomēr saprotu, ka kādām pārmaiņām jābūt, jo studentu skaits samazinās. Man ir svarīgi, lai Malnavā varētu mācīties gan profesionālās izglītības, gan koledžas līmeņa programmās. Tas, vai esam patstāvīga iestāde, vai man joprojām ir mans krēsls, nav tik būtiski. Ja vajadzēs ar kādu apvienoties, precinieku mums netrūks – sadarboties varētu gan ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, gan Daugavpils Universitāti, gan Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.”
