Pārmaiņas briest arī koledžās 4
Šā gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērtēs, kā tālāk attīstīt koledžas. Tajās var iegūt 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību, taču realitātē lielākā daļa šajās koledžās izglītojamo iegūst tikai profesionālo izglītību. Vienlaikus koledža ir augstākās izglītības institūcija, tāpēc, skaitot, cik tad Latvijā ir augstskolu, bieži vien klāt pieskaita arī tās. Kopumā valstī ir 17 valsts un deviņas privātās koledžas.
Šobrīd ministrija strādā pie koncepcijas koledžu stratēģiskai attīstībai – pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Šā gada laikā jāizvērtē visas augstākās izglītības sistēmas teritoriālās konsolidācijas iespējas. Attiecībā uz koledžām jāizlemj, ko darīt: vai tās jāturpina integrēt augstskolās vai, tieši pretēji, tām jākļūst par profesionālās izglītības iestādēm. Pagaidām nav nolemts, vai esošās koledžas varētu pārtapt, piemēram, par tehnikumiem vai tās tiktu pievienotas kādai jau pastāvošai profesionālās izglītības iestādei. Katrā ziņā šobrīd koledžas, A. Kiopas ieskatā, ir “hibrīdiestādes”. Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats iebilda, ka profesionālās izglītības programmām koledžā ir sava jēga, jo topošais speciālists var vispirms apgūt profesionālo izglītību, bet pēc tam turpināt izglītošanos koledžas programmā.
Savukārt attiecībā uz koledžu pievienošanu augstskolām daži soļi sperti jau iepriekšējos gados. Piemēram, Latvijas Kultūras koledžu pievienoja Kultūras akadēmijai, bet Rīgas Uzņēmējdarbības koledžu – Banku augstskolai. Savukārt daudzas augstskolas, tostarp universitātes, jau ir izveidojušas savas koledžu līmeņa programmas. A. Kiopa solīja, ka katras koledžas gadījumā “būs individualizēti risinājumi, ņemot vērā nozaru ekspertu padomju viedokli”. Tātad nebūs tā, ka visas koledžas reorganizēs pēc “vienas receptes”. Svarīgi esot panākt, lai koledžas studentos attīsta tieši tās kompetences, kas nepieciešamas inovatīvai tautsaimniecībai. Inovatīvas studiju metodes koledžām gan nav viegli attīstīt, jo to modernizācijā Eiropas struktūrfondu finansējums atšķirībā no pārējām augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm līdz šim nav ieguldīts. Nu gan starp koledžām sadalīti 14 miljoni eiro, taču, tā kā nolemts modernizēt tikai eksaktās studiju programmas, lauvas tiesu šīs naudas saņems divas koledžas: Rīgas Tehniskā koledža un Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža.
Nojaušams, ka pret būtiskām pārmaiņām koledžās varētu iebilst Augstākās izglītības padome. Tās priekšsēdētājs Jānis Vētra komisijas sēdē uzsvēra: “Industrija ļoti pieprasa tieši koledžu absolventus. Koledžu izglītība ir nepieciešama, tāpēc koledžas jāattīsta tieši kā pastāvīgas institūcijas.”
