Latvijas IT speciālisti pārliecināti par sevi un gatavi mainīties 0
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija
Pasaules iekarošana ar Latvijā radītiem informācijas tehnoloģijas produktiem ir iespējama, taču vēl šobrīd Latvijā tapušās izstrādnes jau to sākotnējā fāzē pārceļo ārvalstu kompāniju īpašumā.
Par Latvijas IT speciālistu varēšanu ir pārliecināti ātrlasīšanas rīka Fastr idejas autors un biznesa līdzīpašnieks Eldars Loginovs un datu vizualizācijas Infogr.am viens no līderiem Raimonds Kaže, kuru pārstāvētās izstrādes radošās komandas Latvijā darbojas līdz ar citām start-up kompānijām jauno IT uzņēmumu kopā strādāšanas vietā “TechHub”. Tomēr viņi norāda arī uz problēmām, kas kavē vērienīgāku veiksmes stāstu tapšanu.
Savas ambīcijas neslēpj arī korporatīvās pasaules pārstāvji, stāstot, ka izdevies attīstīt jaunas kompetences, pakalpojumu un produktu virzīšanu, palielināt apgrozījumu, liekot arvien lielāku uzsvaru uz eksporta tirgiem, kā Latvijai būtisku minot arī jauno Eiropas struktūrfondu (ERAF) plānošanas periodu (2014. – 2020.), kad tiks mainīti noteikumi, kā tiks finansēti IT produkti, kas būs virzītājs nākamajiem gadiem.
Start-up ir apņēmības pilni
Latvijā ir labas iespējas attīstīt IT produktus un nopelnīt naudu, galvenais, lai ir vēlme darīt. Tie, kas darbojas “TechHub”, ir ar nopietnām ambīcijām, pozitīvu piemēru kļūst arvien vairāk, saka R. Kaže.Infogr.am augsti novērtējuši arī nozares profesionāļi, SIA “Infogram” saņēmis Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas balvu “Platīna pele 2013” nominācijā “E-pakalpojumi”.
“Nevaru minēt neko tik būtisku, kas traucē Latvijā attīstīties start-up. Šī kultūra pie mums ir diezgan jauna. Viss prasa laiku. Pašiem jāattīstās, nevis jāmeklē palīdzība no malas. Mediji jau raksta arī par labo, kas nozarē notiek, tikai tam nav rezonanses, kamēr tie veiksmes stāsti tiešām nav Skype mērogā,” tā R. Kaže.
“Start-up dabūt ap 100 000 eiro produkta attīstīšanai, ja ideja tiešām ir inovatīva un ar odziņu, nav īpaši grūti, bet tikt pie aptuveni miljona, lai pakāptos jau nākamajā attīstības pakāpē, ir ļoti grūti. Tāpēc Latvijā pēdējos divos gados IT nav dzirdēts ne par vienu tādu gadījumu, kā savulaik bija Igaunijā (Skype),” skaidro E. Loginovs. Arī Loginovam un viņa komandai nācies maksāt zināmu nodevu. Fastr produkts tika pilnveidots Somijā, piesaistot investoru “Startup Sauna Fundation”, viena no tā prasībām bija nodibināt uzņēmumu Somijā. Tāpēc līdzās SIA “Fastr” Latvijā reģistrēta “Instalearn Oy Latvijas filiāle”, kura fokusējas uz produktu tirdzniecību un kuras mātesuzņēmums un 100% daļu īpašnieks ir Somijas “Instalearn Oy”, stāsta E. Loginovs un piebilst, ka Latvijā trūkst pārdošanas zināšanu, mākas izveidot lielu uzņēmumu un tad to pārdot: “Pašiem somiem ir daudz piemēru, ka uzņēmumi tiek radīti un attīstās turpat Somijā.”
Datorprogrammu veikala “AppStore” pelnošāko produktu topā ir spēles no Somijas, piemēram, “Angry Birds”. Tāpēc somi uzskata, ka spēļu nozarē pasaulē labākie ir tieši viņi. Tas varētu notikt arī pie mums Latvijā, ja būtu kāds gadījums, liels veiksmes stāsts, kas nopelna daudz, bet joprojām paliek Latvijā, norāda “Fastr” līdzīpašnieks.
Medijos plaši izskanēja informācija par latviešu izveidoto adrešu un kontaktu lietotnes Cobook pārdošanu Denverā (ASV) bāzētajai kontaktu pārvaldīšanas kompānijai “FullContact”. Tagad uz ASV pārceļas piecas Latvijas izstrādātāju ģimenes, lai strādātu pie produktu pilnveidošanas. Pēc “LA” informācijas, ar darījuma summu pietiks tikai tam, lai izstrādātāji pārceltos uz ASV un pirmo laika sprīdi tur dzīvotu. Iespējams, pie noteiktu apstākļu sakritības Cobook nākotnē būtu varējis kļūt par Latvijas veiksmes stāstu. Šeit gan jāatceras teiciens “labāk zīle rokā nekā mednis kokā”.
“Latvijas cilvēku sapratne par start-up ir tāda, ka tajos cilvēki strādā idejai un naudas tur nav. Tas gluži neatbilst patiesībai,” saka E. Loginovs. Arī R. Kaže apstiprina, ka Infogr.am algas ir konkurētspējīgas. IT nozares speciālistu algas pelnošāko profesiju topā atrodas pirmajā četriniekā. Tomēr viņš atzīst, ka labus profesionāļus piesaistīt nav viegli, jo start-up ir grūti konkurēt ar lielajām starptautiskajām kompānijām – “Exigen”, “Accenture”, kas darbiniekiem nodrošina stabilitāti, garantētus ienākumus. “Somijā start-up uzplauka, kad sāka brukt “Nokia”. Atbrīvojās labi speciālisti, kuri sāka attīstīt savas idejas,” piebilst E. Loginovs.
Jārada apstākļi
Ja vēlamies sagaidīt IT nozarē veiksmes stāstus, ir vērts paraudzīties uz ap-stākļiem, kas veicinājuši to rašanos, saka starptautiskās IT grupas “DPA” jaunu biznesa virzienu attīstības vadītājs Aigars Jaundālders. Silīcija ieleja radās, ASV valdībai ieguldot līdzekļus militārās jomas IT jautājumu risināšanā. Finansējums ir viens no spēcīgākajiem atbalsta instrumentiem. Līdzīga attīstības norise pēdējā laikā ir novērojama Izraēlā. Tieši Izraēla ir Latvijā tik populārā un nesen ASV kompānijas “Google” nopirktā produkta “Waze” izcelsmes valsts. Tieši Izraēlas kompānija “PrimeSense”, ko 2013. gada nogalē pārpirka ASV kompānija “Apple”, izveidoja tehnoloģiju, kas citai ASV kompānijai “Microsoft” ļāva uzbūvēt populāro Xbox Kinect kustības kontrolieri.
Tomēr A. Jaundālders uzskata, ka vajadzētu skatīties nevis uz kāda atsevišķa ģeogrāfiskā rajona kopēšanu, bet gan uz inovāciju un attīstības veicināšanas instrumentu ieviešanu, kas pārņem zināmos labos piemērus gan no ASV, gan Izraēlas, gan Vācijas un citām valstīm. Viņaprāt, inovācijas aizmetnim vajadzētu apvienot vismaz trīs kritiskos faktorus – vietējā pieprasījuma veicināšana pēc zināmas produktu grupas (tirgus), finansējuma pieejamība inovāciju veikšanai (nauda) un zināšanu bāze (cilvēki). Latvijā ar tās nelielo iedzīvotāju skaitu būtu svarīgi veicināt uzņēmējus aktīvāk izmantot IT risinājumus savas pamatdarbības nodrošināšanai, kas palīdzētu arī pašiem uzņēmējiem un nozares jaunradei.
Gandrīz vai visi “LA” aptaujātie IT nozares pārstāvji uzsvēra nepieciešamību veicināt eksakto priekšmetu pasniegšanu skolās, lai tādējādi risinātu sasāpējušo kvalificētā darbaspēka trūkumu nozarē, kā arī līdzdarbojas, gan maksājot stipendijas, gan nodrošinot prakses vietas, gan lasot lekcijas. “Universitātēs ir pieejamas budžeta vietas, bet jaunieši, tikai nonākot augstskolā, reāli sāk apzināties IT nozares specifiku – ka nepieciešamas labas teorētiskās matemātikas un fizikas zināšanas un nepietiek tikai ar interesi par datorspēlēm vai jaunākajām tehnoloģijām,” saka “DPA” personāla vadītāja Signe Enkuzena. “Esmu pilnībā pārliecināts, ka Latvijas IT speciālistiem ir svarīgi specializēties noteiktās jomās, un jau šobrīd Latvijas IT speciālisti pasaulē augstu tiek vērtēti kā biznesa analītiķi, IT sistēmu arhitekti un projektu vadītāji. Noteikti kā turpināmo labo lietu studiju procesā vēlos atzīmēt ražošanas prakses, kas jaunajam censonim ļauj jau studiju laikā iegūt priekšstatu par reālajā darba dzīvē nepieciešamo,” piebilst a/s “Exigen Services Latvia” valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts.
Uz pozitīvas pārmaiņu nots
Pagājušais gads kopumā bijis labs gan a/s “Exigen Services Latvia”, gan visai Latvijas IT nozarei kopumā, vērtē U. Smilts. Būtisku artavu pērn IT kompānijām deva darbi, kas bija saistīti ar eiro ieviešanu. Tomēr arī šogad apgrozījuma palielinājums IT nozarei kopumā turpināšoties.
“Mūsu kolektīvs 2013. gada laikā ir audzis par 30%. Tas nozīmē, ka arī projektu klāsts ir palielinājies par aptuveni tikpat. Pagaidām vēl nevaram sniegt precīzu finanšu informāciju, bet operatīvais uzņēmuma apgrozījums Latvijā 2013. gadā bija 15 milj. eiro, ārvalstu filiālēs vairāk nekā 5 milj. eiro. Runājot par plāniem, nav noslēpums, ka mūsu ambīcijas ir būtiski palielināt uzņēmuma ieņēmumus, it sevišķi no filiālēm ārvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Ukrainā,” pauž “DPA” valdes loceklis Juris Vilders.
“Pagājušais gads bija labs, šis gads arī izskatās pozitīvs, bet vēl pāragri runāt, jo nav sasniegta puse no finanšu gada,” saka “Accenture” vadītājs Maksims Jegorovs. Viņš uzsver, ka IT pakalpojumu tirgus korporatīvā sektorā pilnībā mainās. Uzņēmumi arī nopietni mainās, jo mākoņu risinājumi, mobilas lietotnes, lielo datu iespējas maina visu.
Šogad IT nozares aktuālākie un svarīgākie aspekti būs drošība un efektivitāte, kā arī ļoti būtisks tālākās izaugsmes un attīstības faktors būs tieši starp-industriju sadarbība. Pasaulē IT nozare attīstās līdz ar jauno tehnoloģiju izaugsmi, lietotāju paradumu maiņu, aizvien aktuālāks ir drošības jautājums, kas ir izaicinājums daudziem IT produktu izstrādātājiem, saka J. Vilders.
