Būtiskas izmaiņas pensiju jomā: nosaka, kā mantos otrajā līmenī uzkrāto 0
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.
Saskaņā ar grozījumiem fondēto pensiju shēmas dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas.
Paredzēts, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai arī pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.
Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.
Pensiju shēmas dalībnieks savu izvēli varēs mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka.
“Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos,” grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.
Uzkrājumu varēs mantot arī tad, ja pensiju shēmas dalībnieka norādītā persona būs mirusi pirms viņa nāves. Mantojumu izmaksās proporcionāli mantojuma apliecībā norādītajām mantojuma daļām. Mantinieks viņam pienākošos fondētās pensijas kapitālu arī varēs lūgt pievienot savam 2.līmeņa pensijas uzkrājumam.
Likumā noteikts minimālais fondētās pensijas kapitāla apmērs, pie kāda būtu lietderīgi veikt tā pievienošanu citas personas kapitālam vai mantošanu.
Plānots, ka tas būs 35 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (patlaban 22,41 eiro). Šāds risinājums noteikts, lai mazinātu gadījumus, kad ilgstoši jāuztur uzkrājumi, par kuriem nelielās summas dēļ netiek pieprasīts mantojums.
Mantinieki pieteikties izmaksāt tiem pienākošos mantojuma daļu no uzkrātā fondētās pensijas kapitāla varēs desmit gadu laikā. Pēc šī termiņa beigām uzkrājumu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.
Kārtību, kādā fondēto pensiju sistēmas dalībnieks veiks savu izvēli par pensijas kapitāla mantošanu un norādīs personu, kuras kapitālam pievienot savu uzkrājumu, kā arī kārtību kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks mirušā shēmas dalībnieka pensijas kapitāla pārskaitīšanu citai personai vai izmaksu mantiniekiem, noteiks Ministru kabinets.
Ziņas zvērinātiem notāriem, kuri ved mantojuma lietu, par shēmas dalībnieka veikto izvēli un fondētās pensijas kapitāla vērtību mantojuma masas apzināšanai sniegs VSAA.
Saeima, nosakot iespēju mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, atbalstījusi arī šī gada janvārī parlamentā iesniegto kolektīvo iesniegumu, ko parakstījuši 10 156 pilsoņi.
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma.
1. līmenī ir iesaistīti visi sociālā nodokļa maksātāji un viņu nauda šobrīd tiek izmantotas, lai izmaksātu pensijas esošajiem pensionāriem.
2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu. Pārējie var pievienoties brīvprātīgi.
2. pensiju līmenī iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā cilvēka pensijai.
Pensiju sistēmas 3. līmenis ir brīvprātīgs un dod iespēju katram veidot papildu uzkrājumus savai pensijai privātajos pensiju fondos individuāli, pēc savas izvēles.
