Parlaments bez jumta: ugunsgrēks noposta Dienvidāfrikas parlamenta ēku 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Keiptaunas ugunsdzēsējiem pēc ilgstošas cīņas vakar izdevās pilnībā apdzēst ugunsgrēku, kas izpostījis Dienvidāfrikas divpalātu parlamenta ēku. Ugunsnelaimē cilvēki nav cietuši, taču nacionālā parlamenta vēsturiskā nama ļaunprātīgā sabojāšana šokējusi ekonomiski visvairāk attīstītās Āfrikas valsts – Dienvidāfrikas – sabiedrību.
Parlamenta komplekss sastāv no trim dažādos laikos – 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta divdesmitajos un astoņdesmitajos gados – celtiem korpusiem. Būve cietusi tik ļoti, ka sēdes tajā nevarēs notikt vēl ilgi.
Nolaidības sekas
Degšanu pamanīja agrā svētdienas rītā parlamenta senākajā, 1884. gadā būvētajā spārnā. Ugunsgrēks sākās trešajā stāvā, kur atrodas Dienvidāfrikas parlamenta augšpalātas – Provinču nacionālās padomes biroji un sēžu zāle. Pēc tam liesmas pārsviedās uz 80. gados celto, jaunāko kompleksa daļu, kurā mājo apakšpalāta – Nacionālā sapulce, un izlauzās uz jumta.
Provinču nacionālās padomes daļā iekštelpas sapostītas daļēji, bet deputātu palāta praktiski pilnībā, jo tai iegāzies jumts. Nelaime notikusi laikā, kad parlamentārieši atrodas gadumijas brīvdienās. Par drošību atbildīgās amatpersonas, kam vajadzēja dežurēt pie novērošanas kameru monitoriem, nebija godprātīgi pildījušas pienākumus, turklāt pienācīgi nenostrādāja automātiskā ugunsdzēšanas sistēma, jo kāds bija aizgriezis vienu no sistēmas vārstiem.
Par laimi, ugunsdzēsēji operatīvi ieradās dažas minūtes pēc izsaukuma.
Pirmdienas rītā ugunsdzēsēji paziņoja, ka liesmas savaldītas, taču dienas laikā spēcīgā vēja dēļ degšana jumta koka konstrukcijās negaidīti atjaunojās un postoši skāra kompleksa jaunāko spārnu. Vairākās ēkas sienās no karstuma parādījušās plaisas un eksperti nobažījušies, ka kāda parlamenta daļa varētu sabrukt.
Līdz vakardienai nebija skaidrs, vai uguns, karstums, dūmi un ūdens nav sabojājuši vai iznīcinājuši kādu no aptuveni 4000 Dienvidāfrikas valstiskuma vēsturiskajiem dārgumiem, kas glabājās ēkā. Tie ir rokraksti, fotogrāfijas, mākslas darbi, arī no Nīderlandes nākušo pirmo eiropiešu kolonistu, tā saukto afrikāneru, radītās himnas “Die Stem van Suid-Afrika” (“Dienvidāfrikas balss”) pieraksts.
Vairāki artefakti attiecas uz 17. gadsimtu. Amatpersonas apgalvo, ka vērtības izglābtas, taču pārliecības nav.
“Elektrizējošs” notikums
Par galveno aizdomās turamo uzskata 49 gadus vecu melnādaino Zandili Mafi, kurš vakar stājās Keiptaunas tiesas priekšā, bet vainu noliedz. Vīrieti naktī uz pirmdienu ēkas kompleksā fiksēja videonovērošanas kameras. Ap pulksten diviem naktī šo cilvēku aizturēja. Uzskata, ka viņš kompleksā iekļuvis pa kādu no logiem.
Aizturēto apsūdz par ielaušanos īpašumā, zādzību, divkārtēju dedzināšanu un “Valsts galveno punktu likuma” (“National Key Points Act”) pārkāpšanu. Pēdējais paredz sodu par valstiski svarīgu objektu sabotāžu.
“Šī ir ļoti skumja diena demokrātijai, parlamenta ēkai, kas ir mūsu demokrātijas mājas. Mēs nespējām savaldīt uguni Nacionālās sapulces namā. Daļa griestu ir iebrukusi,” uz dūmojošā parlamenta fona žurnālistiem atzina Dienvidāfrikas sabiedrisko darbu un infrastruktūras ministre Patrīsija de Lille.
Vietējie mediji vēsta, ka ugunsgrēks “elektrizējis” valsti.
Parlamenta būve ir simbols. Tās senākā daļa atgādina britu varas laikus un koloniālo pagātni. No cita skatpunkta – 1990. gadā prezidents Frederiks Vilems de Klerks tajā pasludināja, ka atbrīvo no cietuma cīnītāju pret aparteīdu Nelsonu Mandelu un izbeidz baltās minoritātes valdīšanas laikus. Parlamentā Mandela tika ievēlēts par pirmo Dienvidāfrikas melnādaino prezidentu.
Pie ieejas slejas piemineklis viņam. Deputātu palātas priekšsēdētāja Nosivive Mapisa-Nkakula jau brīdinājusi sabiedrību no spekulācijām. Pastiprinātu politisku nokrāsu ugunsnelaimei piešķir apstāklis, ka tā notikusi nākamajā dienā pēc Dienvidāfrikā ļoti godātā Nobela Miera prēmijas laureāta arhibīskapa Desmonda Tutu bērēm.
Tutu, kuru ciena kā baltādaino un melnādaino valsts iedzīvotāju samierinātāju, nomira 26. decembrī 90 gadu vecumā. Uz viņa bērēm 1. janvārī Keiptaunā bija sabraukušas daudzas Dienvidāfrikas prominences, tajā skaitā valsts prezidents Sirils Ramafosa. Sv. Georga katedrāle, kur notika atvadīšanās dievkalpojums, atrodas tikai kvartāla attālumā no parlamenta.
Daudzi bērinieki palika Keiptaunā un nākamajā dienā kļuva par ugunsgrēka lieciniekiem. “Tā ir vienkārši šausmīga nelaime. Tutu arī būtu satriekts. [Parlaments] bija vieta, kuru viņš atbalstīja un par kuru lūdzās,” paudis prezidents Ramafosa.
Piektdien jābūt gatavam valdības izveidotās ekspertu un inženieru komisijas slēdzienam par ēkai nodarītajiem postījumiem, zaudējumu apmēru un atjaunošanai nepieciešamo provizorisko summu.
Dienvidāfrikas parlaments darbību nepārtrauks un, kā paredzēts, sanāks 10. februārī. Protams, citās telpās. Incidents atjaunojis debates, vai nevajadzētu izbeigt triju galvaspilsētu sistēmu, kad Dienvidāfrikas parlamentārā galvaspilsēta ir Keiptauna, izpildvara atrodas Pretorijā, bet tiesu vara – Blūmfonteinā. Iespējams, parlamentam vajadzētu pievienoties valdībai Pretorijā.
