Parlamenta vēlēšanās varēs balsot iepriekš, balsi nododot glabāšanā 2
Parlamenta deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, paredzot, ka turpmāk parlamenta vēlēšanās varēs nobalsot iepriekš, savu balsi nododot glabāšanā.
Līdz šim iedzīvotāji parlamenta vēlēšanās nevarēja balsot iepriekš. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa iepriekš uzsvēra, ka likuma izmaiņās paredzētās normas gan nevarētu saukt par iepriekšēju balsošanu, kas, piemēram, pašvaldību vēlēšanās ir pieejama visos iecirkņos.
Minētā iecere paredz, ka balss nodošana glabāšanā nebūs neatgriezeniska, jo vēlētājs vēlēšanu dienā vēl varēs mainīt savu izvēli, iepriekš sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tā nebūtu iepriekšējā balsošana tās pilnā izpratnē, taču tai piemistu “kaut kāds iepriekšējās balsošanas elements”.
Vēlētājs, kurš nobalsojis iepriekš, bet pēc tam savu izvēli nolēmis mainīt, tajā pašā iecirknī vēlēšanu dienā drīkstēs pārbalsot. Šādā gadījumā iepriekš glabāšanā nodotā balss tiks anulēta. Vēlētājs savu balsi nodot glabāšanā vēlēšanu iecirknī varēs trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu iecirkņus, kur varēs nobalsot iepriekš, noteiks republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas.
Vēlēšanu iecirkņus, kur varēs nodot balsi glabāšanā, iekārtos republikas pilsētās un novados, kuros ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 balsstiesīgo, šādus iecirkņus noteiks ar tādu aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 balsstiesīgo būtu viens šāds iecirknis.
Parlamenta sēdē par šo priekšlikumu notika plašas debates. Deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC) vērsa parlamentāriešu uzmanību uz dažiem riskiem, pieņemot šo normu. “Godīgi sakot, tas ir tāds maigs vai elegants mēģinājums apiet Satversmes 11.pantu,” pauda Dolgopolovs skaidrojot, ka pašlaik Satversme nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek pirmajā oktobra nedēļā.
Politiķis arī sacīja, ka Latvijā būs 63 iecirkņi, kuros būs iespējams glabāt balsis depozītā un no 119 pašvaldībām tādas iespējas veidot šāda veida iecirkņus būs tikai 40 pašvaldībām. “Līdz ar to jau šodien var pateikt droši, ka daļai no iedzīvotājiem būs apgrūtināta iespēja izmantot šo ļoti demokrātisko, skaisto resursu,” uzskata Dolgopolovs.
Tomēr Saeimas vairākums atbalstīja ieceri par iespēju balsot iepriekš, nododot balsi glabāšanā.
Saeimas vairākuma atbalstu šodien gan neguva deputāta Valda Liepiņa (RP) priekšlikums noteikt, ka balsot parlamenta vēlēšanās varētu ne tikai ar pasi, bet arī ar personas apliecību. Liepiņš uzsvēra, ka pēc datiem uz 9.decembri bija 20 199 Latvijas pilsoņi ar elektroniskām identifikācijas (eID) kartēm, bet bez derīgām pasēm.
Nākamgad oktobrī, kad būs nākamās vēlēšanas, šo personu skaits varētu sasniegt 35 000 un pat vairāk, prognozēja Liepiņš. “Viņiem visiem būtu liegts piedalīties Saeimas vēlēšanās. Manuprāt, šāda situācija tiesiskā valstī ir absolūti nepieņemama,” sacīja deputāts.
Viņam gan oponēja parlamentāriete Lolita Čigāne (V), kura skaidroja, ka Saeima jau pavasara sesijā neatbalstīja ideju par vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās. Tātad vēlētāji varēs izvēlēties iecirkni, kurā nobalsot Saeimas vēlēšanās, saņemot par to pasē spiedogu, savukārt personas apliecībā saņemt spiedogu nav iespējams.
Čigāne arī piebilda, ka, apzinoties šo problēmu, visām personām, kurām ir tikai eID kartes, plānots nosūtīt paziņojumu, ka viņi Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai ar pasēm. Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai eID kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās.
Liepiņa priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja, iepriekš to bija noraidījusi arī atbildīgā komisija.
Savukārt pretēji atbildīgās komisijas viedoklim šodien tika atbalstīts deputātes Rasmas Kārkliņas (V) ierosinājums pilsoņiem, kuri ārvalstīs balso pa pastu, dot iespēju izvēlēties vēlēšanu apgabalu. Pašlaik visas šīs balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam.
Ņemot vērā izmaiņas Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā šā gada sākumā, turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties arī rīcības nespējīgas personas.
Deputāti šodien atbalstīja arī priekšlikumus, kas paredz atvieglot balsošanas kārtību karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās misijās. Karavīri balsot varēs starptautiskās operācijas rajonā, un vēlētāja pasē tiks izdarīta atzīme par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Par vēlēšanu norisi atbildīgs būs nacionālā kontingenta komandieris vai viņa pilnvarota persona.
Līdzšinējā balsošanas kārtība starptautiskajās misijās nav bijusi pietiekami efektīva, jo karavīru pases bija jānogādā tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, tostarp formalitāšu kārtošana atrāva karavīrus no dienesta pienākumu veikšanas, iepriekš par grozījumu virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uzsvēra likumprojekta autori.
Grozījumi arī paredz, ka, kandidējot Saeimas vēlēšanās, kandidātam rakstiski būs jāapliecina, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Līdz šim Saeimas deputāta kandidātam bija jāsniedz latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.
