Pārlaicīgas vēstures liecības 0
Neilgi pirms Igaunijas Neatkarības dienas (24. februārī) šeit neredz ne tūristus, ne to radīto burzmu. Ir tikai nepārtraukts drēgni smidzinošs lietus, un pat krāsainās reklāmas izskatās pelēkas. Šķiet, it kā no valsts zili-melni-baltā karoga būtu pāri palikušas tikai melnbaltās strīpas, jo košais zilums ir salijis un pat ziemas vēji to nespēj paplivināt. Taču viss šis pelēkums sagatavo ieraudzīt seno laiku Tallinu. Pagājušā gadsimta 30. gadu Tallina, šķiet, varētu būt vizuāli tuva šīs ziemas dienas melnbaltajai vecpilsētai. Tas pats vecais ielu bruģis, tie paši nami, daži gājēji un maz automašīnu. Reizēm tādus brīžus var piedzīvot arī Rīgā, Parīzē vai Londonā – kad var sevi it kā atrast vecā pilsētvidē, justies kā vecā filmā jeb fotogrāfijā.
Tallinā, gluži kā katrā kultūras pilsētā, viena izstāde seko otrai, bet gandrīz vienmēr atrodas kas īpaši interesants. Šoreiz, brienot caur pelēkbaltajām sniega kupenām, devos uz 14. gadsimtā būvēto Vecpilsētas nocietinājumu Jaunavu torni (Neitsitorn). Jau vairākus gadu desmitus tornī darbojas Tallinas pilsētas muzeja izstāžu zāle un kafejnīca. Šoziem galerijā atvērta pagājušā gadsimta 30. gadu fotogrāfiju izstāde par kādas vācbaltu ģimenes dzīvi kādreiz torņa piekājē uzbūvētajā namā. Droši vien vai ikkatram reiz bijusi vēlme paskatīties, kaut pa mazu lodziņu, kā izskatījās tolaik, senajos laikos, kad bija jauni mūsu vecvecāki un vecvecvecāki. Tallinā Jaunavu torņa izstādē nostalģiskās fotogrāfijas stāsta par īsu, bet nozīmīgu posmu fon Boku ģimenes dzīvē – no 1935. līdz pat 1939. gadam, kad tā līdzīgi citām vācbaltu ģimenēm un veselām dzimtām aizceļoja uz Vāciju. Tēvs, uzņēmējs, bijis arī Tallinas fotokluba biedrs. Jaunavu torņa piekājē, augļu dārza vidū atradusies romantiska koka mājiņa ar plašu stiklotu verandu. Pavasaros ziedu laikā smaržojušas ābeles un ķirši, vasarās māte Ellija vārījusi ievārījumus, svētkos un svētdienās galdā likts safrāna kliņģeris un kūkas. Senie uzņēmumi stāsta par mierpilnu un drošu ģimenes dzīvi, kurā augušas divas tolaik pusaugu meitenes Annelīze un Margarēte. Viņas gājušas vācu skolās, bet mācījušās igauņu valodu, draugi un rotaļu biedri bijuši gan vācieši, gan igauņi. Vecajās bildēs dzīve atspoguļota tik patiesi, piepildīti un sirsnīgi, ka liekas, laiks ir apstājies. Fon Boku ģimenes fotoalbums savā ziņā ir kļuvis pārlaicīgs, jo reti kad gadījies redzēt tik profesionāli precīzi dokumentētu vienkāršu ikdienu. Man patīk iedomāties, ka viss bijis tieši tā, un meitenēm, spēlējot šahu vai lasot savās gultiņās, nav bijis jāpozē fotogrāfam. Ģimenes foto arhīvs ir kļuvis par vērtīgu laika dokumentu.
Droši vien Baltijā šādu ģimenes stāstu fotogrāfijās kādreiz bijis daudz. Līdzīgi romantiski bērnības idilles apraksti dzirdēti arī par pirmskara latviešu, vācbaltu un citu minoritāšu ģimenēm pagājušā gadsimta 30. gados. Tie bija laiki, kad daudziem piederēja fotoaparāti un radās interese par modernām tehnoloģijām. Tomēr ne visiem – nu gluži kā šodien – izdevās uzņemt estētiski kvalitatīvas bildes. Daudzi tā laika albumi gājuši bojā, un tikai retās ģimenēs saglabājušās pagātnes foto liecības. Lielākā daļa igauņu un latviešu bērnības attēlu reizēm līdz ar pašiem bērniem pazuduši deportāciju vai bēgļu ceļos.
Gandrīz visai fon Boku ģimenei izdevās pārdzīvot karu un sākt jaunu dzīvi Zviedrijā. Tiesa, kara laikā gāja bojā tēvs, kurš nomira gūstekņu nometnē Padomju Savienībā. Tallinas pirmskara idille saglabājās ģimenes atmiņās, stāstos un dokumentos.
Rakstā izmantoti Tallinas pilsētas muzeja un Igaunijas vēstures atmiņu institūta materiāli.
Ko vērts pamanīt Tallinā
Fotoizstāde “Jaunavu tornis kā mīļās mājas” Neitsitorn apskatāma līdz 1. martam. Turpat torņa pagrabā eksponēta Tallinas 20. gadsimta saldumu fabriku izstāde.
KUMU mākslas muzejā līdz 1. maijam apskatāma izstāde “Romantisms un avangards. Virzība uz Staļina impresionismu Baltijas ainavu glezniecībā 20. gadsimta 40. un 50. gados”.
6. februārī koncertzālē “Estonia” noslēgsies diriģenta Andresa Mustonena vārdā nosauktais mūzikas festivāls.
23. februārī plkst. 18.00 Piritas klostera pagalmā notiks Tallinas Gaismas festivāla noslēgums.
FAKTI
No 1939. gada 18. oktobra līdz 15. novembrim uz Vāciju repatriējās aptuveni 20 tūkstoši vācu izcelsmes Igaunijas iedzīvotāju. Līdz 1939. gadam Igaunijā dzīvoja 23 tūkstoši vācbaltiešu (2% iedzīvotāju).
Pēc Otrā pasaules kara Igaunijā bija aptuveni 3500 vāciešu, no kuriem lielākā daļa tika deportēti uz PSRS ziemeļu apgabaliem.
Otrā pasaules kara laikā, ieskaitot pēckara padomju varas īstenotās deportācijas, Igaunija zaudēja 25% iedzīvotāju.
