Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova (no kreisās) un federālās aģentūras “Rossotrudņičestvo” priekšsēdētāja Konstantīna Kosačeva pārraudzībā šobrīd tiek veidota jauna Krievijas “maigās varas doktrīna”, ar kuras palīdzību Kremlis cer vairot savu ietekmi ārvalstīs.
Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova (no kreisās) un federālās aģentūras “Rossotrudņičestvo” priekšsēdētāja Konstantīna Kosačeva pārraudzībā šobrīd tiek veidota jauna Krievijas “maigās varas doktrīna”, ar kuras palīdzību Kremlis cer vairot savu ietekmi ārvalstīs.
Foto – Scanpix/RIA

Krievija vasaras beigās prezentēs jaunu “maigās varas doktrīnu” 7

Pagājušajā nedēļā Krievijas Ārlietu ministrijas un tās paspārnē esošās Federālās aģentūras Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemju tautiešu un starptautiskās humanitārās sadarbības lietās jeb “Rossotrudņičestvo” saietā nolemts, ka līdz vasaras beigām Krievijai ir jāizstrādā jauna “maigās varas doktrīna”. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Maskava tādējādi mēģinās atspēkot “nepieredzēti vērienīgos pasākumus Krievijas politikas diskreditēšanai un Krievijas tēla kropļošanai”.

Reklāma
Reklāma

Turpinās aizsargāt 
tautiešus


Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Krievijas amatpersonas pēdējā laikā sūkstījušās par valsts slikto tēlu, ko tādu padarījis asiņainais konflikts Ukrainā. Tiesa, Krievijas amatpersonas tajā vaino rietumvalstis, nevis pašu agresiju Ukrainā. Arī Lavrovs uzsvēra, ka Krievijas sliktais tēls ārvalstīs nenozīmē, ka Kremlim būtu jāmaina savs politiskais kurss. “Prezidents Putins ir apstiprinājis, ka arī turpmāk mēs aizstāvēsim krievu, mūsu tautiešu tiesības ārvalstīs, izmantojot visus leģitīmos instrumentus, kas mums būs pieejami,” pagājušajā nedēļā paziņoja Krievijas ārlietu ministrs, uzrunājot “Rossodtrudņičestvo” ārvalstu filiāļu vadītāju sanāksmes dalībniekus. “Notikumi Ukrainā un ap to skaidri parādījuši, ka mēs saskaramies ar sacensību viedokļu veidošanā,” sacīja Lavrovs. “Svarīgi, ka mēs aizvien aktīvāk strādājam, skaidrojot Krievijas viedokli par starptautiskajiem notikumiem, ārvalstu sabiedrībai piegādājot patiesu informāciju.”

Arī aģentūras “Rossotrudņičestvo” priekšsēdētājs Konstantīns Kosačevs atzina, ka “humanitārajā sfērā Krievija zaudē pasaules lielvarām”, informē laikraksts “The Moscow Times”. Viņaprāt, pie tā vainojams nepietiekamais finansējums tautiešu kustībai. Aģentūras “Rossotrudņičestvo” budžets ir aptuveni 2,7 miljardi rubļu. “Mūsu ģeopolitiskie sāncenši ir mums priekšā. Viņi ir izstrādājuši plašas programmas desmit gadus uz priekšu, un tagad plūc to augļus,” paziņoja Kosačevs. “Tāpēc, kad mēs mēģināsim parādīt valdībai un Federālajai sapulcei, ka mums ir nepieciešams vairāk naudas, vienam no mūsu galvenajiem argumentiem jābūt tam, ka tā nav naudas šķiešana, bet ilgtermiņa ieguldījums.”

Popularizēs krievu 
kultūru un valodu


CITI ŠOBRĪD LASA

Taču papildu naudas prasīšana nebūs vienīgais, ko tuvākajā laikā grasās darīt tautiešu kustības galvenais sēdeklis Maskavā. Ārlietu ministrijā jau esot izstrādāts īpašs dokuments, kam dots nosaukums “Integrēta stratēģija Krievijas humanitārās ietekmes palielināšanai pasaulē”, ziņo laikraksts “Kommersant”. Pagaidām tas vēl ceļo pa ministrijas gaiteņiem, un tajā tiek veikti pēdējie rediģēšanas darbi. Taču, visticamāk, tam būs lemts kļūt par Krievijas maigās varas jauno doktrīnu, ar kuras palīdzību Kremlis cer uzlabot Krievijas tēlu un palielināt savu ietekmi ārvalstīs. Krievijas mediji ziņo, ka tautiešu kustību ārvalstīs uzraugošā aģentūra “Rossotrudņičestvo” jauno stratēģiju prezidentam Vladimiram Putinam gatavojas iesniegt jau vasaras beigās.

Visticamāk, šis dokuments paredzēs tā dēvētās tautiešu kustības aktivitāšu jaudīgāku izvēršanu ārvalstīs, krievu valodas un krievu kultūras aizvien uzstājīgāku popularizēšanu ārpus valsts robežām, starptautiskās humānās palīdzības apjomu palielināšanu un Krievijas pozitīvā tēla veidošanu. Minētajā “Rossotrudņičestvo” ārvalstu filiāļu vadītāju sanāksmē piedalījās arī Krievijas kultūras ministra vietniece Alla Maņilova. Uzrunājot saieta dalībniekus, viņa atklāja, ka Krievijas valdība iecerējusi arī aktivizēt ārvalstīs jau izveidoto Krievijas zinātnes un kultūras centru darbību. Šobrīd šādi centri ir izveidoti astoņdesmit valstīs, un tuvākajā laikā darbu varētu uzsākt vēl vienpadsmit. Maņilova pastāstījusi, ka Krievija ar šo centru starpniecību varētu mēģināt pievilināt vairāk tūristu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.