Trūkst potētāju… Ja neizdosies atrast pietiekami daudz mediķu, tad Vakcinācijas birojam esot plāns B 58
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nacionālais veselības dienests (NVD) pabeidzis to ārstniecības iestāžu atlasi, kurām no 1. aprīļa līdz 31. decembrim būs tiesības veikt vakcināciju pret Covid-19 liela mēroga vakcinācijas centros Rīgā un astoņās lielākajās pilsētās, doties izbraukuma vakcinācijā, kā arī, sākot no 25. marta, potēt tos cilvēkus dzīvesvietās, kuri veselības stāvokļa dēļ netiek līdz vakcinācijas vietām.
Šajā sarakstā ir gan pašvaldības slimnīcas, gan arī privātās ārstniecības iestādes, un tās atbildēs ne tikai par atbilstoši iekārtotajām vakcinācijas vietām, bet arī nodrošinās mediķu komandu.
Taču, kā otrdien, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzsvēra Vakcinācijas biroja pārstāvis Edgars Labsvīrs, kurš koordinē vakcinācijas procesu, galvenais izaicinājums esot nevis vakcinācijas vietu izvēle, bet gan personāls, kas tur strādās.
Ārstu trūkst
Vakcinācijas rokasgrāmatā ir norādīts, ka konsultācijas pirms potēšanas drīkst sniegt ārsts vai ārsta palīgs, ko agrāk dēvējām par feldšeri.
Tiek pieļauts arī variants, ka konsultāciju vakcinējamai personai sniedz cita kompetenta ārstniecības persona. Šādā gadījumā ārstniecības iestādē ir jāizveido personas vakcinācijas riska izvērtēšanas kārtība. Nav gan saprotams, kas varētu būt šī cita ārstniecības persona bez ārsta vai ārsta palīga.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā infektoloģe profesore Ludmila Vīksna pastāstīja, ka atšķirībā no plānotajiem vakcinācijas centriem slimnīcā ir ne tikai ārsti, kuri vakcinē, bet tuvumā ir arī neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, kuri spēj sniegt steidzamu palīdzību, ja gadījumā pacientam pēc potes saņemšanas rodas, piemēram, anafilaktiskais šoks.
“Tiesa, smagas blakusparādības pēc vakcinācijas ir reti, bet jāņem vērā, ka ir sastopamas tā sauktās attālinātās reakcijas, kuras var parādīties astoņu un pat divpadsmit stundu laikā.
Šādiem pacientiem, kuriem ir potenciāli iespējamas tik nelabvēlīgas reakcijas pēc potēšanās, jo viņi ir ļoti alerģiski vai nekad mūžā nav vakcinēti, bet viņi to tagad vēlas, vajadzētu atrasties dienas stacionārā, lai viņus novērotu nevis 15 minūtes, bet gan pusi dienas.
Runāšu ar Veselības ministriju, varbūt mēs viņiem varam izdalīt pāris gultas dienu stacionārā, lai vakcināciju nodrošinātu bez nevajadzīgām problēmām,” pastāstīja daktere Vīksna un uzsvēra, ka vakcinācijas centros obligāti vajadzētu būt arī ārstam, kurš spēj izvērtēt, vai cilvēku var vakcinēt. Tomēr vakcinācijas procesa organizētāji lielākoties paļaujas uz ārstu palīgiem, jo ārstu trūkst.
Jānāk veseliem un jauniem cilvēkiem
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs uzskata, ka uz vakcinācijas centriem būtu jānāk samērā veseliem un gados jaunākiem cilvēkiem, tāpēc ārsta vietā var būt arī ārsta palīgs.
“Ģimenes ārsti potē seniorus, slimniekus ar hroniskām kaitēm, un viņi ievāc anamnēzi daudz pamatīgāk. Arī ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos parasti ir pieejams ārsts, bet lielajos centros notiks masu vakcinācija – tur nāks visi tie, kas nebūs iekļauti sākotnējās prioritārajās riska grupās.
Vakcinācijai nepieciešamā infrastruktūra Valmieras kultūras centrā būs gatava līdz 1. aprīlim. Plānojam papildus slimnīcas medicīnas personālam piesaistīt medicīnas māsas arī no izglītības iestādēm. Pamatā vakcinācijas centrā strādās trīs personu brigāde – ārsta palīgs, medicīnas māsa un reģistrators,” pastāstīja Vidzemes slimnīcas vadītājs.
NVD izsludinātajā iepirkuma konkursā piedalījās arī Preiļu slimnīca. “Slimnīcas izbraukuma brigāde apkalpos ne tikai Preiļus, bet arī Riebiņus, Aglonu, Vārkavu. Brigādē iekļauts ārsta palīgs, medicīnas māsa un māsas asistents vai citā kombinācijā ārsta palīga vietā nodrošināsim ārstu.
Uz šo teritoriju ir nepieciešamas četras mediķu brigādes, mēs spējam nodrošināt tikai vienu. Pārējās būs citam pakalpojuma sniedzējam,” pastāstīja Preiļu slimnīcas vadītāja Skaidrīte Žukova. Viņas vadītajā ārstniecības iestādē trīs medicīnas māsas nolēmušas pārkvalificēties vakcinācijas virzienā.
Izglītojas astoņās nodarbībās
Vakcinācijas rokasgrāmata paredz, ka tieši potēšanu veiks sertificēta ārstniecības persona un medicīnas asistenti jeb studenti, kuru profesionālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas vakcinācijas veikšanai, individuāli izvērtēs vakcinācijas iestāde.
Kaut gan Vakcinācijas birojs plāno vakcinācijas centriem piesaistīt 700 mediķus, tomēr šis process nenorit tik gludi, kā gribētos.
Diezgan lielā steigā Rīgas Stradiņa universitātē tiek apmācīti mediķi bez iepriekšējas vakcinācijas darba pieredzes.
Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore Ieva Šlēziņa, kura rīko kursu praktisko daļu, pastāstīja, ka apmācībām ir pieteikušies 118 interesenti, kuriem jāizglītojas četrās teorētiskās nodarbībās, par kurām atbild asociētā profesore Dace Zavadska, un četrās praktiskajās nodarbībās, kuras vada divas sertificētas medicīnas māsas, kuras specializējušās simulācijas metodes izmantošanā, proti, viņas vada nodarbības uz manekeniem, izspēlējot dažādus scenārijus un ļaujot dalībniekiem trenēties.
“Pieteikušās ir, piemēram, ambulatorās māsas, kuras tikai reģistrē pacientu datus un gadiem nav veikušas nekādas medicīniskās manipulācijas.
Ir arī podologi, kosmetologi, biomedicīnas laboranti, vecmātes un vienkārši mediķi, kuri kādu laiku nav strādājuši savā profesijā.
Kursi sniedz pilnu apmācību, lai vakcinācijas process būtu drošs. Tas nozīmē, ka kursu dalībnieki nemācās tikai injicēt, kas ir vienkāršākais, bet apgūst vakcīnas sastāvdaļas, vakcīnas darbības principus, mācās par dažādu ražotāju atšķirīgo vakcīnu sagatavošanu, devu pareizu paņemšanu…
Mācās arī to, kā atpazīt lokālās reakcijas un smagākus gadījums, kā, piemēram, anafilaktisko šoku, un kā sniegt pirmo palīdzību, mācās veikt kardiopulmonālo reanimāciju, ievadīt attiecīgus medikamentus šoka gadījumā. Apgūst arī to, kā vakcīna darbosies un kādas ir sagaidāmās reakcijas pēc potēšanas,” skaidroja Šlēziņa.
Šim mērķim no valsts budžeta ir piešķirti 48 tūkstoši eiro.
Ja potētājus neatradīs?
Ja tām ārstniecības iestādēm, kuras NVD atlasē ir ieguvušas tiesības potēt cilvēkus vakcinācijas centros, neizdosies atrast pietiekami daudz mediķu, tad Vakcinācijas birojam esot scenārijs B.
“Pirms Lieldienām būs pirmā lielākā vakcīnu kravu piegāde – ap 80 tūkstošiem devu. Apjoms pakāpeniski augs. Ja pēc nedēļas vai divām redzēsim, ka neizdodas piesaistīt pietiekami daudz speciālistu, tad rīkosim centralizēto valsts līmeņa uzsaukumu pieteikties darbam vakcinācijas centros,” pašvaldību vadītājiem skaidroja Labsvīrs.
Esot vienošanās, ka nepieciešamības gadījumā iesaistīšoties arī Nacionālie bruņotie spēki, lai Rīgas apkārtnē, kur nav nepieciešams izveidot stacionāros vakcinācijas centrus, novietotu teltis.
Labsvīrs pastāstīja, ka tiekot plānots, ka viens no lielākajiem vakcinācijas centriem Rīgā atradīšoties Centrāltirgū, un tas varētu sākt darbu 1. aprīlī.
