Foto – Dainis Bušmanis

Parkinsona slimība? Esi aktīvs! 0

Trīce, ierobežotas kustības ir biežākās Parkinsona slimības (neirodeģeneratīva slimība, ko izraisa dopamīna deficīts) izpausmes, no kurām cieš pārsvarā gados veci cilvēki. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Bojātie galvas smadzeņu centri, kas atbildīgi par kustībām, muskuļiem sūta nepareizus signālus, tādēļ mugura un locītavas kļūst arvien stīvākas, bet rokas sāk trīcēt. Trīcošo roku dēļ grūti pie lūpām pacelt zupas karoti. Slimībai progresējot, ar laiku nopietnas grūtības var radīt tādi ikdienišķi darbi kā zeķu uzvilkšana, zobu tīrīšana vai matu mazgāšana.

Izārstēt šo slimību nevar, tomēr iespējams mazināt tās simptomus, turklāt ne tikai ar zālēm, bet arī ar vingrojumiem. Tos gan vajadzētu apgūt speciālista vadībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Parkinsona slimībai raksturīgā trīce miera stāvoklī kļūst spēcīgāka, bet kustoties samazinās, tādēļ ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk trenēt pirkstu sīkās, precīzās kustības. “Vajag spēlēt dažādas galda spēles – šahu, dambreti, kārtis, likt puzles, šķirot kaltētus zirņus un pupas, griezt dārzeņus, atpogāt un aizpogāt krekla vai blūzes podziņas,” iesaka fizioterapeite Elīna Poplavska.

Viena no Parkinsona slimības izpausmēm ir muskuļu rigiditāte, kad paaugstinātā tonusa dēļ tie kļūst stīvi un pretojas katrai kustībai. Slimībai progresējot, muskuļi saīsinās, tādēļ arvien grūtāk kļūst veikt kustības līdz galam. “Ļoti svarīgi visās locītavās saglabāt pilnu kustību apjomu, tādēļ tās regulāri jāvingrina,” uzsver fizioterapeite. “Piemēram, ik dienu 10 – 20 reizes paceļot uz augšu iztaisnotas rokas, izapļojot plecus, pēc kārtas saliecot un iztaisnojot kājas. Savukārt rotējošas kustības palīdz mazināt stīvumu mugurā, tādēļ, guļot gultā, var izšūpot ceļos saliektās kājas uz vienu un otru pusi, pievilkt abus ceļus pie vēdera vai kārtīgi izgrozīties no viena sāna uz otru, bet, kājās stāvot, – izkustināt muguras muskuļus, griežot ķermeni uz vienu un otru pusi.”

Gadījumos, kad pašam nav pa spēkam izkustināt kājas un rokas, var palīdzēt tuvinieks vai aprūpētājs. Arī pasīvi jeb ar citu palīdzību veikti vingrinājumi liks strādāt muskuļiem.

“Ne līdzsvara traucējumi, ne lēna un šļūcoša gaita nav iemesls, lai cilvēks kļūtu mazkustīgs. Vismaz reizi dienā jādodas pastaigā, lēnā solī noejot kaut nelielu gabaliņu,” norāda fizioterapeite. Vienīgi jāizvairās no lielas pārpūles, piemēram, sniega tīrīšanas, ravēšanas vai grīdu mazgāšanas, jo pārpūle var pastiprināt slimības simptomus.

 

 

Vingrojumi

Muskuļiem un kustīgām locītavām

Lai cilvēks, kas nav kādu laiku vingrojis, sevi nepārslogotu, iesākumā katru vingrinājumu var veikt dažas reizes un pakāpeniski to skaitu palielināt. Par vingrojumiem stāsta fizioterapeite Elīna Poplavska.

* Guļot uz muguras, pēc kārtas paceļ un nolaiž iztaisnotu kāju. Tas palīdz nostiprināt gūžu priekšējās daļas un saliecējmuskuļus. Veic 15 reizes ar katru kāju.

* Guļot uz muguras, “brauc ar velosipēdu” ar vienu, pēc tam otru celī saliektu kāju (uz priekšu un atpakaļ). Vingrojums palielina arī kustību apjomu gūžas locītavā. Veic 10 – 20 reizes ar katru kāju.

Reklāma
Reklāma

* Guļot uz muguras ar celī saliektām kājām, saspiež starp ceļiem nelielu gumijas bumbu un, noskaitot līdz trīs, lēnām spiedienu atslābina (neļaujot bumbai nokrist). Palīdz nostiprināt gurnu iekšējos muskuļus. Šo pašu vingrinājumu var veikt, saspiežot bumbu starp krūšu līmenī novietotām, elkoņos saliektām rokām (stāvus, sēdus vai guļus stāvoklī). Nostiprina krūšu un plecu muskuļus. Veic 10 – 20 reizes.

* Guļot uz muguras, saliec rokas elkoņos, novietojot plaukstas ar kopā saāķētiem pirkstiem uz labā pleca. Abas kājas saliektas ceļos, pēdas uz zemes. Neatlaižot pirkstus, pa diagonāli tuvina rokas un celī saliekto kreiso kāju. Nostiprina vēdera preses muskuļus. Veic 10 – 20 reizes uz katru pusi.

* Guļot uz muguras, kājas saliec ceļos, pēdas pie zemes. Atceļ no zemes iztaisnotu ķermeņa apakšdaļu un iegurni (mazais tiltiņš). Stiepj gūžu priekšējos un stiprina aizmugurējos muskuļus. Veic sākumā piecas reizes, vēlāk – pēc iespējām.

* Guļot uz sāniem, ceļ augšup celī iztaisnotu kāju. Nostiprina sānu muskuļus. Uz katru pusi atkārto 10 – 20 reizes. Iztaisnoto kāju var arī apļot uz vienu un otru pusi.

* Guļot uz sāniem, elkonī saliektu roku vēzē uz aizmuguri, bet celī saliektu kāju uz priekšu. Veicina koordinētu muskuļu darbību. Mainot sānus, atkārto 10 – 20 reizes.

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.