Parkets vai parketa dēļi – ko izvēlēties un kā ieklāt? 0
Ar ko atšķiras parketa dēļi no parketa, un kā tos ieklāt? JĀNIS SMILTENĒ
Klasiskā masīvkoka parketa dēlīšu ieklāšana ir visai sarežģīts, turklāt dārgs uzdevums. Šo darbu vislabāk uzticēt pieredzējušiem meistariem. Šāds parkets lielākoties pakļauts mitruma ietekmei, un tā kopšanai jāpievērš liela uzmanība.
Praktiskāks risinājums no pagājušā gadsimta vidus
Daudz racionālāka ir parketa dēļu izmantošana. Šis materiāls kā parketa alternatīva patentēts pagājušā gadsimta 40. gados. Sākotnēji tika ražoti divslāņu parketa dēļi, taču jau dažus gadus vēlāk sāka ražot vēl mūsdienās populāros trīsslāņu parketa dēļus. To ieklāšana ir salīdzinoši vienkārša, un darbu kvalitatīvi iespējams paveikt paša spēkiem. Tirdzniecības vietās nopērkami arī masīvkoka parketa dēļi, tie īpaši apstrādāti, atvieglojot gan ieklāšanu, gan vēlāku ekspluatāciju.
Līmēto parketa dēļu izturības un ilgmūžības noslēpums ir to uzbūvē – katrā kārtā koksnes šķiedra orientēta perpendikulāri iepriekšējai. Kārtām ir arī dažāds biezums. Tas viss kopā nepieļauj dēļu deformēšanos mitruma ietekmē.
Parketa dēļu augšējā kārta tiek izgatavota no augstvērtīgas cieto šķirņu koksnes (osis, ozols, eksotisko koku sugas). Koksnes gabaliņi tiek pielāgoti cits citam gan pēc šķiedras virziena, gan raksta. Tāpat virsējo kārtu var izgatavot no viena nažfiniera gabala, kārtas biezums ne mazāks par 4 mm. Nākamā 7–8 mm biezā kārta parasti tiek izgatavota no 20–30 mm platiem skujkoku koksnes gabaliņiem, kas tiek orientēti perpendikulāri pirmajai kārtai. Šajā kārtā iefrēzē arī parketa dēļu savienojuma elementus.
Apakšējā kārta arī tiek izgatavota no 4 mm bieziem skujkoku dēlīšiem, kuru šķiedras virziens sakrīt ar augšējo kārtu. Apakšējā kārta var būt izgatavota no bērza saplākšņa. Visa konstrukcija tiek savstarpēji salīmēta. Augšējo kārtu slīpē un pārklāj ar vairākām lakas kārtām. Pēc parketa dēļu ieklāšanas papildu lakošana nav nepieciešama.
Parketa dēļu priekšrocības un trūkumi
Salīdzinot ar linoleju un laminātu, parketa dēļu galvenā priekšrocība ir to ekoloģiskās īpašības – materiālu izgatavo no dabīgas koksnes. Kvalitatīvi ieklājot, parketa dēļus vizuāli nav iespējams atšķirt no klasiskā parketa. Dēļi ir noturīgāki pret deformācijām, mainoties sausiem un mitriem ekspluatācijas apstākļiem. Parketa dēļus var ieklāt daudz ātrāk, un nav nepieciešamas īpašas iemaņas. Pietiek, ja sagatavota līdzena, stabila virsma un ir montāžas instrukcija.
Ja pieļautas kādas neprecizitātes, tās iespējams koriģēt, protams, ja montāžas procesā nav izmantota līme. Parketa dēļi jau ir apstrādāti, un tos ilgāku laiku var ekspluatēt bez tālākas apstrādes, bet parkets pēc ieklāšanas jāēvelē, jāslīpē un jāpārklāj ar eļļu vai laku. Parketa dēļi var imitēt gan dažādu rakstu klasisko parketu, gan dēļu grīdu. To kalpošanas laiks ir 20–30 gadu.
Atšķirībā no klasiskā parketa tiem, protams, ir īsāks ekspluatācijas laiks, taču atsevišķus parketa dēļu modeļus var slīpēt līdz pat desmit reizēm. Svarīgi, lai to virskārta, kas izgatavota no cēlkoka, būtu pietiekami bieza.
Parketa dēļu trūkums – salīdzinājumā ar laminātu vai linoleju tiem ir augstāka cena – sākot no 20 eiro par kvadrātmetru.
Pamatnes sagatavošana
Parketa dēļus var klāt uz dažādu materiālu pamata: betona, dēļu, finiera vai kokšķiedru plākšņu grīdas. Galvenais, lai pamats būtu stingrs un līdzens, tāpēc tā sagatavošanai jāvelta pietiekami daudz laika un pūļu.
Virsma rūpīgi jāpārbauda – ja tajā ir padziļinājumi vai citi nelīdzenumi, defekti jānovērš, izciļņus nokaļot vai noslīpējot, bet padziļinājumus un milzīgas plaisas aizpildot ar atbilstīgiem materiāliem. Nelielus nelīdzenumus var lieliski paslēpt, uz pamata tieši piestiprinot finiera vai OSB plāksnes. Pirms plākšņu montāžas betonētās virsmas noteikti jāgruntē ar atbilstošu dziļumgrunti. Grunts nostiprinās virsmu un nepieļaus putekļu veidošanos.
Pamats uzskatāms par pietiekami gludu, ja nelīdzenumu augstumu starpība nepārsniedz divus milimetrus metru garā posmā. To var pārbaudīt, izmantojot līmeņrādi. Ja pamatu nav iespējams nolīdzināt citādi, var izmantot grīdu pašizlīdzinošās masas (maisījumi nopērkami gan betona, gan koka grīdu izlīdzināšanai, un to cena ir no 19 līdz 80 eirocentiem par kilogramu) vai nolīmeņot lāgas un izveidot jaunu grīdas pamatu no pietiekami biezām finiera vai OSB loksnēm. Ierīkojot lāgas, iespējams arī grīdu papildus siltināt. Jāņem gan vērā, ka šādā gadījumā telpas augstums var būtiski samazināties.
Bez apakšklāja neiztikt
Pirms parketa dēļu montāžas uz grīdas noteikti jāierīko apakšklāja kārta. Elastīgo apakšklāju izgatavo no putupolietilēna, ekstrudēta putupolistirola, papīra vai korķa. Tas nopērkams ruļļos vai loksnēs.
Viens no labākajiem apakšklāja materiāliem ir korķis, jo tas ir izteikti silts materiāls, turklāt pēc saspiešanas vienmēr atgūst sākotnējo formu. Atkarībā no biezuma tas izmaksās 1,50–5 eiro par kvadrātmetru.
Lētāk maksās putupolietilēns. Atkarībā no materiāla biezuma un papildu īpašībām kvadrātmetrs materiāla maksā 0,33–1,50 eiro par kvadrātmetru.
Korķa apakšklāju pie pamata pielīmē, savukārt putupolietilēnam papildu stiprināšana nav nepieciešama.
PADOMI
• Pirms montāžas no veikala atvestajiem parketa dēļiem bez polietilēna iesaiņojuma jāļauj aklimatizēties vismaz pāris diennakšu.
• Jau laikus jāuzzīmē aptuvena montāžas shēma, ņemot vērā parketa dēļu izmērus, – tā izdosies izvairīties no lieliem atgriezumiem. Piegriežamo parketa dēlīšu garumam nevajadzētu būt īsākam par 50 cm, bet pēdējās rindas platumam mazākam par 6 cm. Ja šāda situācija veidojas, platumā jāpiegriež arī pirmās rindas dēlīši.
• Dēlīšus iekārto pamīšus. Tas nozīmē, ka otrās rindas dēlīši ir nobīdīti attiecībā pret pirmo rindu par pusi vai trešdaļu.
• Parketa dēļus var ieklāt peldoši – tos nefiksējot pie pamata. Šis paņēmiens ir visvienkāršākais, un vajadzības gadījumā iespējams veikt grīdas seguma korekciju, vēlāk nomainīt ekspluatācijas laikā bojātos dēlīšus. Šādu paņēmienu nevar izmantot telpās, kuras lielākas par 50 kvadrātmetriem, telpās, kur paredzama liela slodze, tāpat pamatam jābūt īpaši līdzenam.
• Parketa dēlīšus arī var pielīmēt. Šāds paņēmiens ir ērts, ja tos klāj uz betona, kas iepriekš rūpīgi nogruntēts. Ja telpa ir pirmajā stāvā un pastāv iespēja, ka cauri betonam var cirkulēt mitrums, betons jāpiesūcina ar piemērotiem hidroizolācijas materiāliem, kas dziļi iesūcas virsmā.
• Jālieto elastīgas polimēru līmes koka segumu pielīmēšanai. Lietojot līmi, apakšklāju neliek. Līmes izmaksas – no 4 līdz 8 eiro par kilogramu. Iegādājoties līmi, jāpārliecinās, ka tā piemērota konkrētā veida dēlīšiem.
• Līmējot dēlīšus, tāpat kā ieklājot peldošo grīdu, starp segumu un sienu jāatstāj 10–15 mm plata sprauga – kompensācijas šuve. To vēlāk nosegs ar grīdlīsti.
• Pēc dēlīšu pielīmēšanas grīdai jāļauj divas trīs dienas žūt. Kad līme izžuvusi, šuves starp dēlīšiem apstrādā ar caurspīdīgu akrila hermētiķi, kas nepieļaus mitruma nokļūšanu zem grīdas seguma.
