No galvassāpēm līdz redzes traucējumiem. Kāpēc nopietni uztvert pārkaršanas sekas 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasaras tveice, it īpaši, ja gaisā ir augsts mitruma līmenis, fiziska slodze vai darbs birojā bez kondicioniera veicina pārkaršanu, jo ķermenis nespēj atbrīvoties no saražotā siltuma. Vieglā formā tā izpaužas ar galvassāpēm, nogurumu, nespēku, koncentrēšanās spēju pavājināšanos, bet, turpinoties karstuma iedarbībai, var parādīties arī slikta dūša, vemšana, reiboņi, kustību koordinācijas un redzes traucējumi.
Neaizmirstiet padzerties
Der atcerēties, ka slāpju sajūta rodas tikai pēc tam, kad ķermenis jau sācis zaudēt ūdeni, tāpēc ļoti svarīgi padzerties tad, kad vēl neslāpst. Piemēram, karstumā vai fiziskas slodzes laikā ieteicams iemalkot ūdeni ik pēc 15 minūtēm.
“Vienu divas stundas strādājot fizisku darbu saulē, piemēram, celtniecībā, ceļu remontdarbos vai ceptuvē un aizmirstot padzerties, var iedzīvoties ne tikai karstuma dūrienā, bet pat neatgriezeniskos aknu vai nieru bojājumos. Turklāt strādājot karstās telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu, piemēram, siltumnīcā vai virtuvē, organisma izturība pret paaugstinātu temperatūru samazinās,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Liels gaisa mitrums traucē svīšanai, jo sviedri neiztvaiko un neatdzesē ķermeni, bet uzkrājas uz ādas, tādēļ pārkaršana iestājas daudz ātrāk.
Lai no tās izvairītos, ik pa brīdim vajag padzerties, bet, jūtot pirmās pārkaršanas pazīmes, pastāvēt ēnainā vietā, uz pleciem vai kakla (tur atrodas miega artērija un citi lielie asinsvadi) uzklāt aukstā ūdenī samērcētu dvieli vai paturēt rokas zem krāna ar aukstu ūdeni.
Pastiprināti svīstot, organisms zaudē arī minerālvielas – kāliju, nātrija, kalcija, fosfora sāļus, mikroelementus, ūdenī šķīstošos vitamīnus.
Zems sāļu līmenis fiziska darba veicējam var izraisīt arī karstuma krampjus – vēdera, roku vai kāju muskuļu sāpes vai spazmas. Tādā gadījumā darbs uz dažām stundām jāpārtrauc, jāatpūšas vēsā vietā un daudz jādzer, vēlams minerālūdeni, bet, ja tā nav pie rokas, dzeramajam ūdenim pievieno šķipsniņu sāls, cukura un mazliet citrona sulas.
Akūtas organisma pārkaršanas smagākā forma ir karstuma dūriens, kad pēkšņi paaugstinās ķermeņa temperatūra (virs 39 oC), samazinās sviedru izdalīšanās, āda kļūst sārta, sausa, karsta, var sākties krampji, zust samaņa, tādēļ cietušajam nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība. Šādam stāvoklim var būt ļoti bīstamas komplikācijas, sākot no sirds ritma traucējumiem un miokarda infarkta un beidzot ar akūtu sirds, aknu un nieru mazspēju.
Uzmanību – bērni!
Vislielākais risks pārkarst ir bērniem līdz piecu gadu vecumam. Piemēram, gadu vecam zīdainim termoregulācijas mehānisms vēl nav attīstījies, turklāt viņš daudz laika pavada ratiņos, tādēļ pārkarst iespējams daudz ātrāk.
“Par to, ka bērns pārkarsis, liecina paaugstināta temperatūra – virs 39,4 oC, bet nav svīšanas, karsta, sarkana, sausa āda, paātrināta sirdsdarbība, vemšana vai slikta dūša, galvassāpes vai reibonis, muskuļu vājums vai krampji, apziņas traucējumi – bērniņš ir miegains, apātisks, grūti pamodināms vai pārlieku uzbudināts,” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas virsārste Alla Silova.
Viņa iesaka pēc iespējas ātrāk mazināt mazuļa ķermeņa temperatūru – novilkt drēbītes, likt vēsas kompreses, novietot vēsā telpā, dot dzert vēsu ūdeni vai tēju, bet zīdaiņus likt pie krūts. Der atcerēties, ka temperatūru pazeminošie līdzekļi šajā gadījumā nav efektīvi.
Viens no pārkaršanas riska faktoriem ir nepietiekama šķidruma uzņemšana. Zināms, ka jaundzimušajam dienā nepieciešams uzņemt 150 ml, bet sešu mēnešu vecam zīdainim jau ap 700–750 ml šķidruma. Arī pirmsskolas vecuma bērni ir jutīgāki pret karstumu nekā pieaugušie, īpaši fizisko aktivitāšu laikā, viņiem ir aktīvāki vielmaiņas procesi, ātrāk paaugstinās ķermeņa temperatūra, bet ir mazākas sviedru “ražošanas” iespējas.
Procentuāli pret ķermeņa masu ūdens bērna organismā ir vairāk nekā pieaugušajiem, tādēļ tā zudums var iestāties daudz ātrāk. Bērniem pilnībā nav attīstījusies arī slāpju sajūta, tādēļ jāmudina viņus padzerties arī tad, kad neslāpst. Piemēram, 4–6 gadu vecumā dienā jāizdzer 1,2 litri jeb piecas glāzes ūdens, bet 9–13 gadu vecumā jau ap 1,8 l ūdens.
“Biežākās kļūdas, ko karstā laikā pieļauj vecāki, ir nesekošana līdzi uzņemtā šķidruma daudzumam. Jāatceras, ka karstā laikā tas jāuzņem vairāk nekā parasti, tādēļ bērniem vajag regulāri piedāvāt padzerties, taču ne saldinātos dzērienus.
Arī zīdainis pie krūts jāliek biežāk nekā ierasti. Bieži vien bērni ir pārāk silti apģērbi, bez galvassegas, ilgstoši atradušies nevēdinātās telpās vai tiešos saules staros. Gribu aicināt vecākus karstā laikā neceļot ar automašīnu vai vismaz pietiekami bieži apstāties, lai mazulis varētu paskraidīt svaigā gaisā,” saka ārste.
NMPD brigāde jāizsauc, ja bērnam
• ir krampji,
• grūti pamosties vai viņš nav pamodināms,
• ir dezorientācija, nesakarīga runa,
• ķermeņa temperatūra ir virs 40 oC,
• novērojamas šoka pazīmes – vēsa, bāla vai pelēka āda,
• zīdaiņa vecumā, īpaši līdz trim mēnešiem, ir izmainīta aktivitāte, paaugstināta temperatūra vai viņš atsakās no ēdiena,
• ir nepārtraukta vemšana, kuras dēļ nav iespējams uzņemt šķidrumu,
• drudzis vai galvas reibonis saglabājas ilgāk par divām stundām pēc šķidruma uzņemšanas,
• pēdējo astoņu stundu laikā nav bijusi urinācija.
