Pārkāpumam sekos sods… naudas vienībās. Kā mednieki izprot jaunumus likumā? 3
Ja veikts pārkāpums, par to pienākas sods. Tas attiecas ne tikai uz sadzīvi, bet arī uz medībām, un jāsaka, ka šajā jomā sodi nebūt nav no tiem mazākajiem. Par vispārbīstamu rīku un metožu izmantošanu var arī saņemt cietumsodu.
Iepriekš pārkāpumu svaru vērtēja pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa nosacījumiem, bet no 1. jūlija spēkā stājas Medību likuma VII nodaļa, kas šajā normatīvajā aktā ir pavisam jauna un svaiga, nosakot administratīvos pārkāpumus medību jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Īsāk sakot, medību regulējums un sods par tā neievērošanu būs atrodami vienā dokumentā.
Jaunums – sodu aprēķinās soda vienībās. Piemēram, 32. panta otrā daļa nosaka, ka par medīšanu ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, vai medību rīkiem, ja nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta mednieka sezonas karte vai atļauja ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, piemēro naudas sodu no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
Viena soda vienība ir pieci eiro, kas nozīmē, ka sods var būt no 20 līdz 350 eiro.
Naudas sods nav vienīgais atbildības veids, kas noteikts likumā. Piemēram, minētā panta sestajā daļā teikts, ka par medīšanu vietā, kur medīt aizliegts, piemēro naudas sodu no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.
Vērtējot jaunās normas, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norāda: “Pašreiz cilvēkus par formāliem pārkāpumiem soda neadekvāti bargi.
Ar 1. jūliju stājas spēkā Medību likuma 32. pants. Par laikus nenopirktu sezonas karti iespējams sods no 20 līdz 500 eiro. Kur ir kritēriji, pēc kuriem tiks noteikts minimālais un pēc kuriem maksimālais sods? Redzot to, ka nereti Valsts meža dienestā nav vienotas izpratnes par ļoti daudzām lietām, šāds milzīgs diapazons nebūtu pieļaujams.
Ja nav vienota redzējuma, soda amplitūdai jābūt minimālai, lai nav iespējas interpretēt.”
Runājot par likuma 24. pantu, kas definē, kas ir nelikumīgas medības, Haralds Barviks uzsver: “Es tāpat redzu nepieciešamību mainīt Medību likuma 24. pantu – nelikumīgas medības.
Pants būtu konkrēti jāsadala nelikumīgās medībās un medību pārkāpumos. No 24. panta jāsvītro tas, ka nelikumīgām medībām tiek pielīdzināta medījamo dzīvnieku turēšana nebrīvē.
Tas ir Pārtikas un veterinārā dienesta un dzīvnieku labturības jautājums. Pēc pašreizējā traktējuma sanāk, ja puika, labu gribēdams, atved ar divriteni mājās žagatas vai vārnas mazuli, ko atradis zemē nokritušu, visa ģimene ir veikusi nelikumīgas medības un viņi ir saucami pie atbildības, puikam konfiscējot arī divriteni. Protams, šis ir pārspīlējums, bet, jā, bez Valsts meža dienesta atļaujas mājās pārnests vārnas mazulis ir traktējams kā nelikumīgas medības.”
Runājot par medīšanu, izmantojot aizliegtus medību līdzekļus un rīkus, piemēram, “putnu līmi”, arbaletus, ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči, un citas likuma 32. panta astotajā daļā noteiktās metodes, pienāksies sods no astoņām līdz simt naudas soda vienībām, nosakot medību tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.
Interesanti, ka pašlaik tiek diferencēts sods par dažādiem pārkāpumiem. Piemēram, par arbaleta izmantošanu var pienākties sods līdz simt naudas soda vienībām un medību tiesību izmantošanas aizliegums, bet par loka izmantošanu piemēro naudas sodu no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
Nedrīkst aizmirst arī to, ka joprojām saistošas ir Krimināllikuma prasības. Sodus šā likuma izpratnē par nelikumīgām medībām nosaka 112. pants.
Piemēram, par nelikumīgām medībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt par aizliegtu vispārbīstamu līdzekļu, metožu, rīku vai paņēmienu izmantošanu medībās soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Par vispārbīstamiem līdzekļiem uzskata ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām, elektriskas ierīces, kas spēj dzīvnieku apdullināt vai nogalināt, sprāgstvielas un patšāvējus, indes vai saindētu ēsmu, gāzes vai dūmus.
Vēl ir bijušas diskusijas par Medību likumā uzskaitītajiem aizliegtajiem medību līdzekļiem. Likumā kā viens no šādiem līdzekļiem ir minēta “putnu līme”, un reti kurš Latvijā vispār saprot, kas ar to domāts.
Šajā gadījumā jāsaka, ka likumā ir integrētas dažādu Eiropas Padomes direktīvu un arī starptautisko konvenciju prasības, kas mums ir saistošas, tajā skaitā arī “putnu līme”, kura, visticamāk, izmantota kādā no Vidusjūras reģiona valstīm, kur putnus ķer arī ar tīkliem.
Jāsaka, ka jaunā likuma redakcija attiecībā uz pārkāpumiem un sodiem ir pārskatāma un saprotama, lai gan joprojām ir lietas, kas būtu jāizskauž vai jāuzlabo.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
