Parīzes slaktiņš arī Maskavai ir gluži “kā dāvana”, vēsta izdevums 1
Džihādistu grupējuma “Islāma valsts” un Krievijas ilgtermiņa mērķi Eiropā ir ārkārtīgi līdzīgi, bet šomēnes notikušais Parīzes slaktiņš kā Maskavai, tā sunnītu ekstrēmistu organizācijai ir gluži “kā dāvana”, teikts publikācijā aizsardzības izdevumā “Defence Matters”.
Parīzes terorakti var visā Eiropas Savienībā (ES) nostiprināt galēji labējās un pret imigrantiem naidīgi noskaņotās partijas, kas, norāda izdevums, ir “izteikti prokrieviskas”.
Ja Francijas prezidents Fransuā Olands būs kūtrs, Parīzē nule kā piedzīvotā traģēdija var sekmēt to, ka par nākamo valsts galvu kļūst Nikolā Sarkozī vai Marina Lepēna. “Abi šie scenāriji Krievijai būtu ērtāki”, skaidro izdevums.
Bēgļu jautājumā Eiropa var kļūt vēl sašķeltāka, bet ES Austrumeiropas dalībvalstis – vēl vairāk atsvešināties.
Sprādzieni var tikt izmantoti, lai vainotu ASV un NATO Tuvo Austrumu politikas katastrofā, paredz “Defence Matters”.
Krievijai noteikto sankciju jautājumā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pozīcijas var kļūt spēcīgākas, bet viņam pašam kļuvis iespējams pozicionēties kā “neatņemamai daļai” cīņā ar “Islāma valsti”.
Slaktiņš destabilizē Franciju – globālo spēlētāju un vienu no svarīgākajām ES dalībvalstīm.
“Defence Matters” atzīst, ka Rietumu politika Tuvajos Austrumos, “protams, nav perfekta”, vienlaikus uzsverot – interpretēt Parīzes slaktiņu kā Francijas vainu būtu “bīstama manipulācija”.
Parīzes slaktiņš “vienkārši ir daļa no “Islāma valsts” politikas, kuras mērķis ir destabilizēt Rietumu demokrātiskās valstis un politiskās struktūras. Šis mērķis zināmā mērā ir kopīgs ar Putina Krieviju, un to nevajadzētu aizmirst”, mudina izdevums.
Žogi, robežkontrole, aizsardzības budžetu pieaugums un aktīvāka militārā līdzdalība cīņā pret “Islāma valsti” kļūs par ES vispārpieņemto politiku, lai aizsargātos no potenciālajiem draudiem, paredz “Defence Matters”.
“Tomēr šādos apstākļos ir viegli pieļaut kļūdas,” brīdina izdevums.
Viena no tām būtu draudzīgu attiecību atjaunošana ar Krieviju vai kopīgas pretterorisma koalīcijas radīšana.
“Karš Ukrainā skaidri nodemonstrēja, cik liela ir plaisa starp Rietumiem un Krieviju attiecībā uz stratēģiskajiem mērķiem un interesēm,” atgādina izdevums.
Krievijai un Rietumiem Sīrijā nav nedz tie paši ienaidnieki, nedz draugi. Olandam un citiem līderiem, kuri “uzskata, ka šāda alianse varētu būt labs politiskais risinājums, to vajadzētu paturēt prātā”, norāda “Defence Matters”.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā “Islāma valsts” un “Al Nusra”. Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 250 000 cilvēku.
Krievijas armija 30.septembrī sāka gaisa spēku operāciju pret Sīrijas nemierniekiem, šādi sniedzot atbalstu Bašara al Asada valdībai.
ASV un citas valstis pārmetušas Maskavai, ka tā operācijas gaitā nepietiekami vēršas pret “Islāma valsti” un citiem džihādistiem, bet tā vietā uzbrūk pārējiem Asada pretinieku formējumiem.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Teroraktos Parīzē 13. un 14.novembrī tika nogalināti 130 cilvēki. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies džihādistu grupējums “Islāma valsts”.
