Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Parīzes mērs iet Maskavas mēra pēdās, izraisot naidīgumu Kaukāzā 6

Igors ČALENKO, Ukrainas politiskais analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Kijiva)

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Parīzes mērs Anne Idalgo rīkojoties līdzīgi kā Krievijas politiķi, kuri agrāk palīdzēja separātistu radikāļiem Krimā ar Krievijas veikto pussalas aneksiju, tagad Azerbaidžānas Karabahā veicina prokrievisko armēņu separātistu intereses. Proti, kamēr Kremlis dažu separātistu aizsegā risina pilna mēroga karu Ukrainā, daži franču politiķi atklāti atbalsta prokremliskās marionetes citā reģionā – Dienvidkaukāzā.

Radikālāk par Maskavu un Erevānu

Kopš 2020. gada Francijas galvaspilsētas vadītāja Anne Idalgo ir aktīvi iesaistījies ārpolitikā, galvenokārt Dienvidkaukāzā. Īpaši tas kļuva pamanāms 2023. gada augustā: viņa piešķīra līdzekļus Armēnijas separātistu anklāva atbalstam Azerbaidžānas Karabahā, bieži apmeklējot šo reģionu un Erevānu, kā arī regulāri tiekoties ar Kremļa atbalstīto separātistu vadību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt Idalgo nosūtīja vēstules Francijas ārlietu ministram, aicinot atzīt “Artsahas Republiku” (tā Karabahu dēvē anklāva separātisti), citiem vārdiem sakot, izveidot Azerbaidžānas Karabahā vēl vienu armēņu valsti. Pat pati Armēnija kopā ar Krieviju, kas atbalsta separātistus Karabahas anklāvā, nesper tik radikālus soļus.

Ukrainas prese vērš uzmanību uz to, ka “Putins saviem mērķiem izmanto armēņu separātistu marionetes Karabahā, tieši tāpat viņš izmantoja osetīnus un abhāzus Gruzijā un “krievu pasaules” atbalstītājus Krimā un Donbasā”, kas “ļauj Maskavai saglabāt militāro klātbūtni Dienvidkaukāzā, kā arī Gruzijas separātiskajā Dienvidosetijas reģionā un Krievijas kontrolētajos Moldovas austrumu reģionos”.

Tomēr, neskatoties uz acīmredzamajiem un publiski pieejamiem faktiem, kas liecina, ka Putina režīms izmanto separātisko teritoriju Azerbaidžānā kā savas politikas enkuru Kaukāzā, Parīzes “galva” nepiekāpās. Viņa ir aicinājusi Francijas varasiestādes būvēt lidostu Karabahā, kuru pašlaik kontrolē Kremļa marionetes, un pieprasījusi prezidentu Emanuelu Makronu iesniegt ANO Drošības padomei rezolūciju par starptautisko militāro iejaukšanos Karabahā.

Pēc Krievijas mēra parauga

Annas Hidalgo aktivitātes uzplaukums Karabahas reģionā, kas atrodas vairāk nekā 4500 km attālumā no Parīzes – viņas tiešās atbildības zonas, atgādina līdzīgas cita politiķa darbības.

Bijušais Krievijas galvaspilsētas Maskavas mērs Jurijs Lužkovs izrādīja atbalstu Krimas separātistiem, īpaši īsi pirms pussalas aneksijas no Krievijas puses. Laikā no 2002. līdz 2014. gadam Krievijas galvaspilsētas mērs rīkojās tāpat kā viņa Francijas kolēģe: viņš regulāri apmeklēja Krimu, tikās ar vietējiem radikāļiem, kas iestājās par pussalas atdalīšanos no Ukrainas, sniedza viņiem finansiālu palīdzību un sniedza paziņojumus, kas atbalsta separātismu.

Reklāma
Reklāma

Lužkova rīcībai bija liela nozīme, kad Kremlis 2014. gada februārī-martā sagrāba Ukrainas pussalu. Savādi, ka Annes Hidalgo rīcību, kas nes visas agresijas gatavošanās pazīmes, daudzi Rietumos uztver kā “cīņu par pašnoteikšanos”.

Mēģinot izsekot šādu nepārprotamu vēsturisku paralēļu kontekstam, var nonākt pie secinājuma, ka Hidalgo stingri ievēro Lužkova “rokasgrāmatu”.

2002. gada martā Jurijs Lužkovs teica: “Krima ir īpašs Krievijas reģions!”
2022. gada jūnijā Anne Hidalgo pēc tikšanās ar separātistu anklāva “prezidentu” Arayiku Harutjunjanu sacīja: “Parīze aicina Francijas valdību, pieprasot atzīt Artsakh Republikas neatkarību.”
2007. gada februārī, viesojoties Krimā, Lužkovs paziņoja, ka “Mēs nepadosimies par Sevastopoli!”
2022. gada aprīlī Hidalgo uzrunā armēņu separātistu atbalstītājiem Karabahā apgalvoja, ka “jūsu cīņa ir mūsu!”
2008. gada jūnijā Maskavas mērs paskaidroja, ka “Krievija izlems jautājumu par Sevastopoles valstisko piederību par labu tās valsts likumdošanai”.
2022. gada decembrī Parīzes vadītāja pēc kārtējās tikšanās ar Harutjunjanu apliecināja, ka “Parīze vienmēr būs līdzās Artsakam un tās iedzīvotājiem, aizsargājot viņu pašnoteikšanās tiesības…”
2010.gada jūlijā Lužkovs uzstāja, ka “mēs [Krievija] nekādā gadījumā nedrīkstam pamest ne Sevastopoli, ne Krimu”.
2023. gada janvārī, pēc tam, kad Ukrainas pussalu bija okupējusi Krievija, un gandrīz gadu pēc Kremļa pilna mēroga agresijas pret Ukrainu uzsākšanas, Idalgo uzstāja, ka “Artsakhs ir jāatzīst”.

Hidalgo uzstājīgās prasības “atzīt Artsakh” šķiet vēl pārsteidzošākas, jo pat pati Armēnija neatzīst savu neatkarību. Turklāt 2022. gada decembra beigās Parīzes mērs, neievērojot Azerbaidžānas suverenitāti, aicināja Franciju atjaunot lidostu separātistu anklāva Karabahā centrā.

Hidalgo Parīzes “mantojums”

Kamēr Hidalgo ir izrādījusi aktīvu interesi par separātistu anklāvu Karabahā, tālu no Parīzes, Francijas mediji un ideju laboratorijas komentē viņas apšaubāmo sniegumu mēra amatā.

Kā raksta franču laikraksts 20 Minutes, “Annes Hidalgo sniegums acīmredzami ir ļoti vājš, atliek vien paskatīties tikai uz katastrofālo Parīzes finanšu stāvokli un dzīves kvalitātes pasliktināšanos ar arvien pieaugošiem piesārņojuma rādītājiem.”

Vietējais žurnāls Valeurs actuelles ir piebildis, ka “Anne Hidalgo ir mērs, kas iznīcinās Parīzi.”

Pēc šīs publikācijas autoru domām, “Parīzes mēra birojam, kurš mēnesi ir pārvērties par milzīgu komunikācijas aģentūru, lai labāk slēptu savu šausminošo neizdarību, vairs neizdodas slēpt savas līderes nekompetenci, kura, bez šaubām, galvaspilsētas vēsturē paliks kā tā, kura būs postījusi vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē”.

“Annas Hidalgo kā Parīzes mēra stāsts ir par valsts naudas izšķērdēšanu un nodokļu maksātāju necieņu,” 2021. gadā ziņoja Institut de Recherches Economiques et Fiscales vietne.

Saskaņā ar Le Figaro, kas ir viens no populārākajiem medijiem Francijā, “vides piesārņojums, netīrumi, augstās cenas, nedrošība, plaisas sabiedrībā, satiksmes sastrēgumi, geto bloki un vispārēja sabiedriskās telpas izkropļošana ir kļuvuši par īstu šķērsli dzīvei. Tomēr Parīzes mēru tas netraucē.”

2023. gada martā tas pats Le Figaro minēja, ka “pēc piecu gadu klusēšanas Parīzes “galva” ir atklājusi dažu savu pirkumu summu, kam finansējumu viņa saņēma kā reprezentācijas izdevumus. 2017. gadā gandrīz puse no naudas, ko viņai samaksāja Parīzes pilsēta, tika iztērēta lielāko zīmolu apģērbu iegādei…”

Vēl viens Annas Hidalgo “administratīvo talantu” piemērs ir Twitter mirkļbirka #SaccageParis, kustības sauklis, kuras mērķis ir nosodīt mantojuma, kultūras un sabiedrības degradāciju, ko Parīze piedzīvo pašreizējā vadībā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.