Terorisms ir kļuvis par iebiedēšanas un masu slepkavības ieroci, ko radikālais islāms (“Al-Qaeda”, “Islāma valsts”) lieto karā pret Rietumu civilizāciju. Terors ir apzināta civiliedzīvotāju slepkavība. Tradicionālais terorisms bija “praktisks”, teroristi izvirzīja specifiskas politiskas un/vai ekonomiskas prasības (atbrīvot noziedzniekus vai kādu teritoriju, saņemt izpirkšanas maksu, lidmašīnu, iespēju pamest valsti apmaiņā pret ķīlnieku dzīvībām). Radikālā islāma terorisms ir metafizisks. Tā mērķis ir iznīcināt Rietumu civilizāciju un nodibināt Allāha valstību zemes virsū, proti, pasaules kalifātu. Šī ideoloģija neizvirza nekādas citas prasības kā vien visu “neticīgo” pilnīgu bojāeju. 12
Lai cik dīvaini tas izklausītos, šādām radikālām idejām ir gana daudz sekotāju. Kopš 2011. gada Sīrijā un Irākā ir ieradušies divdesmit pieci līdz trīsdesmit tūkstoši kaujinieku no simt valstīm; 2015. gadā vien – ap septiņiem tūkstošiem. Lielākā daļa nāk no Vidējiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, taču aptuveni divdesmit viens procents ierodas no Eiropas. Nežēlīga patiesība – asiņainajā 13. novembra piektdienā tas bija francūzis, kas nogalināja citu francūzi. Un arī patlaban kāds Eiropas pilsonis džihādists var uzvilkt pašnāvnieka vesti un netraucēts ar vilcienu no Briseles doties uz Parīzi, lai tur to detonētu.
Vēlreiz par vērtībām
Nākamajā dienā pēc asinspirts milzīgs melnbalts grafiti ar latīņu teicienu, kas ierakstīts Parīzes ģerbonī, “Fluctuat nec mergitur” – “Viļņi to mētā, bet tā negrimst” – parādījās Republikas laukumā. Tas atspoguļoja parīziešu sajūtas un apliecināja pretošanās enerģiju – to, ka Parīze nevēlas kļūt par Jeruzalemi pie Sēnas.
Pie grafiti sāka pulcēties cilvēki ar ziediem un svecēm, šo saukli pārņēma sociālie tīkli, drīz tas parādījās arī Eifeļa torņa pakājē.
Upuru skaita ziņā melnās piektdienas slaktiņš bija līdz šim lielākais terora akts Francijas teritorijā, bet Eiropā – otrs lielākais kopš Madrides sprādzieniem 2004. gadā. Parlamentārā līmenī ir atsāktas debates par robežu starp brīvību un drošību: kas ir svarīgāks – pilsoņu dzīvība vai tāda liberālā vērtība kā tolerance? Tagad policija drīkst veikt reidus un kratīšanas dzīvokļos, kā arī arestēt personas par nelegālu ieroču glabāšanu, šīs darbības iepriekš nesaskaņojot ar prokuratūru.
Ar laiku rēta, kas Parīzes vaibstos ir ievilkusi neparasti skarbu līniju, sadzīs. Tomēr pavisam tā neizzudīs nekad. Parīze ir pārmainījusies. Īstenībā visa pasaule ir pārmainījusies. Raka atrodas šķietami tālu no Parīzes, taču 13. novembra vakars atklāja, cik maldīgs ir šis priekšstats. Nevainīgu cilvēku dzīvības joprojām ir apdraudētas. Patiesībā apdraudēta ir mūsu civilizācija.
