Pazīsti ienaidnieku! 12
Jau 13. novembra naktī Francijas prezidents Fransuā Olands aicināja sākt karu pret “Islāma valsti” jeb ISIS. Premjerministrs Manuels Valls ANO ziņojumā to formulēja skaidri: “Islāma valstij” ir jātiek iznīcinātai. Aizsardzības ministrs aicināja izveidot plašu koalīciju, lai “ne tikai atvairītu “Islāma valsts” uzbrukumus, bet iznīcinātu to pilnīgi”.
Kad šis materiāls tiks publicēts, Francijas prezidents būs jau ticies ar ASV prezidentu Baraku Obamu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, ar Apvienotās karalistes ministru prezidentu Deividu Kemeronu, Kanādas jauno premjerministru Džastinu Trudo, kā arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Un te citāts no grāmatas, ko izlasīju pirms došanās uz Parīzi. Viela pārdomām. “Islāma terorisms tika radīts kā VDK projekts. Process sākās pagājušā gadsimta 70. gados, tā idejiskais tēvs bija Jurijs Andropovs. Simtiem viņa aģentu tika dots uzdevums pārliecināt arābu pasauli, ka tās galvenie ienaidnieki ir Izraēla un ASV. Andropovs izmantoja islāma valstis kā Petri trauku, kurā čekas aģenti uz marksisma-ļeņinisma baktērijas bāzes kultivēja naida vīrusu.” Tā apgalvo Ions Miha Pacepa, bijušais Rumānijas slepenā dienesta ģenerālis, kas savu pieredzi apkopojis grāmatās “Red Horizon” (“Sarkanais horizonts”), “Programmed to Kill” (“Ieprogrammēts slepkavībai”), “Disinformation” (“Dezinformācija”). No savas puses varu piebilst, ka, protams, konflikts starp šiītiem un sunnītiem, vēlāk arī alavītiem, ir daudz senāks par šo projektu, un vēl arī to, ka Savienotās Valstis diemžēl ir darījušas gana daudz, lai atvieglotu čekas aģentiem darbu. Taču tas ne mazākā mērā neattaisno Andropova un viņa pēcnieku metodes, kā arī neizslēdz pieņēmumu, ka radikālais islāms varētu būt VDK projekts.
Šajā sakarā svarīgs ir arī krievu politiskā analītiķa Andreja Piontkovska nesen teiktais: “Tagad Kremļa mafija gandrīz vai bez aplinkiem piedāvā Rietumiem sevi kā “jumtu” aizsardzībai pret nākamajiem terora aktiem, taču ar strikti formulētiem noteikumiem. Tas, ka Maskavai ir savs aģentu tīkls džihādistu struktūrās, sen vairs nav noslēpums. Starp tiem ir gan VDK savervētie aģenti no tā saukto nacionālo atbrīvošanās kustību laika, gan arī Padomju Savienībā apmācītie Sadama virsnieki, kas patlaban veido ISIS militāro kadru mugurkaulu, kā arī jaunieši no Kaukāza republikām, kam Krievijas Federālais drošības dienests kā Allāha kareivjiem piešķir ārzemju pases izbraukumam uz Tuvajiem Austrumiem.”
ISIS nav valsts, tā ir ideoloģija. Naida ideoloģija. Kara komunisms, ko dzemdinājusi Kominterne, pārņēmusi Patrisa Lumumbas vārdā nosauktā Tautu draudzības universitāte, barojusi un briedinājusi PSRS Valsts drošības komiteja. Un ja ISIS ir VDK projekts, bet Putins – VDK produkts, vai tiešām kāds pieļauj iespēju, ka Krievijas prezidents varētu reāli cīnīties pret “Islāma valsti”? Nemaz nerunājot par to, ka Krievijas musulmaņi ir sunnīti, gluži kā ISIS, un kaut arī lielākā daļa no viņiem nav radikāli islāmisti, šo divdesmit miljonu pašmāju musulmaņu dēļ Putins nesāks bombardēt Raku. Te vēlreiz vārds Andrejam Piontkovskim: “Pārfrāzējot Čērčila slaveno formulu, var teikt, ka Putina politika Sīrijā ir ciniski meli, iepakoti nekaunīgā liekulībā, kas piesegta ar klaju krāpšanos.”
