Parīzē “dzelteno vestu” protesti atkal izvērtušies sadursmēs 0
Francijā 13.nedēļas nogali pēc kārtas turpinoties “dzelteno vestu” protestiem, Parīzē starp demonstrantiem un policiju atkal izcēlušās sadursmes.
Neskatoties uz demonstrantu skaita samazināšanos salīdzinājumā ar protestu apogeju pagājušā gada nogalē, arī šajā sestdienā pilsētu ielās visā Francijā izgājuši tūkstošiem cilvēku.
Lai gan vairums demonstrantu gājienā, kas sākās Elizejas laukos, nebija agresīvi, daži protestētāji, kuru sejas sedza maskas, mēģināja izlauzties caur policijas nožogojumiem pie parlamenta un apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem.
Gājienam turpinoties uz Eifeļa torni, protestētāji sāka demolēt autobusa pieturas, kā arī dauzīt ielu malās esošās automašīnas un veikalu skatlogus.
Nekārtību cēlāji dedzināja arī atkritumu tvertnes un motociklus. Uguns pielaista arī vismaz vienai automašīnai.
Sadursmju laikā pie Nacionālās sapulces viens no protestētājiem zaudējis roku. Aculiecinieki stāsta, ka ievainotais cietis no policijas izšautās trokšņa granātas.
Policija jau iepriekš ziņoja, ka kāds demonstrants guvis rokas traumu, taču sīkākas ziņas par viņa stāvokli nesniedza.
Tūkstošiem cilvēku izgājuši arī Vidusjūras ostas pilsētu Marseļas un Monpeljē ielās. Demonstrācijas notikušas arī “dzelteno vestu” galvenajos atbalsta punktos Francijas dienvidrietumos – Bordo un Tulūzā, kā arī vairākās pilsētās valsts ziemeļos un rietumos.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem uz plkst.14 protestētāju skaits bija sasniedzis 12 100, no kuriem 4000 piedalījās demonstrācijās Parīzē.
Tas ir mazāk nekā pagājušajā nedēļā, taču jau pagājušās nedēļās varasiestāžu datus apstrīdēja gan paši protestu organizatori, gan neatkarīgie vērtētāji, kas veica demonstrantu uzskaiti mediju uzdevumā.
“Dzelteno vestu” kustība radās kā stihiska reakcija uz valdības ieceri paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, taču ar laiku tā izvērtās plašākā kustībā, atspoguļojot vispārējo neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku.
Šobrīd “dzeltenās vestes” paudušas gatavību kā jauns politisks spēks startēt maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Taču kustība ir politiski sašķelta un tai joprojām nav formālu līderu.
Tikmēr Makrons, cenšoties apslāpēt protestus, kas bieži izvērtušies vardarbībā, iesācis nacionālās debates, un šķiet, ka Elizejas pils saimniekam izdodas atgūt sabiedrības atbalstu, jo pēdējās aptaujas liecina, ka viņa reitingi atkal sākuši celties.
Tajā pašā laikā saskaņā ar aptauju, kuru janvāra beigās veica sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “YouGov”, “dzelteno vestu” kustību joprojām atbalsta 64% francūžu.