Parīt mainām riepas? Drošības un taupības kompromisu meklējot 0
No 1. marta drīkst braukt ar riepām bez “M+S” vai sniegpārsliņas marķējuma, protektora raksta dziļumam vairs nav jābūt 4 mm. Pietiek ar knapi saskatāmiem 1,6…
Drīkst… Mainām riepas?
Skatāmies prognozes
Ne jau tās īsās, kuras rāda TV vai avīze. Interneta bagātības mums dod iespēju pat aprīlī ielūkoties. Tiesa, parasti ar piebildi – ticamība 40 – 60%. Pieredze liecina – nav jau tik traki. Tādi portāli kā “accuwether” vai “windguru” man palīdzējuši daudzu privātu un publisku pasākumu rīkošanā izcili labi, bieži vien ļāvuši justies kā Mātes dabas krustdēlam. Tad, lūk, sniegs un sals saglabāšoties vēl vismaz dienas divdesmit. Diennakts vidējā temperatūra nekāps virs nulles līdz aprīlim. Kāda te riepu maiņa?
Varbūt tomēr?
Var jau tādu ekstrēmu soli apsvērt, ja izpildīti vismaz šādi četri priekšnoteikumi.
1. Vēlos pasaudzēt savas mīkstās (“skandināvu”) ziemenes, kuras vēl gluži svaigas un nākamajā rudenī būs ļoti noderīgas.
2. Manas vasaras riepas nav nekādas pusplikas (zemprofila un ātrgaitas piedevām) pastalas, bet gan gandrīz jauni, drīzāk universāli nekā sportiski apavi, kuri arī ar marta sniedziņu tiks galā gluži labi.
3. Man gandrīz nekad nav jābrauc naktīs, agros rītos, tālu uz valsts austrumiem. Mani pamata maršruti ir tās lielpilsētas ielas, pa kurām brauc sabiedriskais transports, kuras tādēļ ir visai bagātīgi iesālītas.
4. Mans auto nav liels un smags, manas stūrētāja iemaņas un pieredze ir krietnu gabaliņu virs vidējā līmeņa.
Ja izpildīti – tad var. Nav taisnība tam servisa meistaram, kurš kādu manu kolēģi baidīja ar apdrošināšanas problēmām, ja ar vasaras riepām gadīšoties kļūme marta sniegā. Likums ir manā pusē. Apdrošinātājam, naudu taupot, nāksies meklēt citus manus grēkus. Servisa čalis – kā visi tirgoņi – grib nopelnīt no manām pēc iespējas biežākām riepu iegādēm un maiņām.
Drīkst jau mainīt. Tomēr laikam aprīli pagaidīšu.
Vismaz līdz maijam
Pavisam loģiska ziemas sezonas pagarināšana ir tiem, kuru “M+S” jau tagad tuvojas diluma 4 mm robežai. Nākamajā ziemā tās derīgas nebūs. Ārā mest kaut ko tādu var atļauties tikai ļoti bagāti saimnieki. Turpinām braukt, protams, neatļaujoties nekādus azartiskus manevrus ne pēdējā sniegā, ne pirmajās peļķēs.
Varbūt vēl ilgāk?
Daudzi tā darīs. Daudzi brauks ar “M+S” visu vasaru. Un atkal jāsaka – nav taisnība tiem ideālas ātrgaitas saķeres aizstāvjiem, kuri bļauj par šādas izvēles bīstamību. Nav nekā bīstama. Ne mūsu klimats tropisks, ne ātruma limiti kosmiski. Ar ziemas riepām var braukt arī mūsu vasarā. Protams, tās ir mazliet skaļākas, to rites pretestība (tātad arī degvielas patēriņš) ir mazliet lielāki. Tās nedaudz sliktāk bremzē uz sausa asfalta. Tās – atceries! – ir krietni padilušas un tādēļ akvaplanēšanas riskiem vairāk pakļautas. Jābrauc prātīgi. Kā – starp citu – arī ar gluži jaunām vasaras ātrgaitas riepām, kuras savukārt vēsās dienās neuzsilst līdz vajadzīgajai temperatūrai un ir superdrošas tikai teorētiski.
Var braukt ar ziemas riepām vasarā. Nobraukt tās līdz ziemā neļautajai 1,6 mm robežai, tā ietaupot naudiņu, kas būs vajadzīga jaunu riepu pirkšanai rudenī. Tieši tad – pirms sliktāko ceļa apstākļu sezonas – ir šīs investīcijas īstais laiks.
“All seasons”
Jau varam sākt izglītot sevi, gatavot pareizai jaunu riepu izvēlei. Nu jau pāris gadu aizvien vairāk riepu ražotāju – gan slavenas un dārgas firmas, gan “demokrāti” (ķīnieši) – piedāvā riepas, kuru marķējums atbilst mūsu ziemas prasībām, bet lietošanas īpašības ir daudz universālākas. Dažādas, ar novirzi uz katra lietotāja specifiskām prasībām. Slavenā “Pirelli” klāstā, piemēram, ir “M+S” pilsētniekam (tādam kā manā marta prasību 3. punktā), mežiniekam (ar dubļu un smilšu rakstu), “šosejniekam”, kurš uz darbu regulāri brauc no Tukuma uz Rīgu…
Tā vien šķiet, ka “vissezonu” riepas varētu būt pareizais risinājums aizvien mainīgāka un nepastāvīgāka klimata apstākļos. Ja izvēlēsimies tādas, visas šīs dīvainās sarunas par riepu maiņu 1. decembrī vai 1. martā varētu kļūt par vēsturi.
