Pāris soļu līdz čekas maisu atvēršanai 3
Parlaments vakar otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus bijušās Valsts drošības komisijas (VDK) dokumentu likumā, arī šoreiz neiztika bez karstām debatēm un apsaukāšanās.
Vairāki deputāti, galvenokārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, debatēs iebilda pret VDK dokumentu arhivēšanu, jo šāds solis nevis veicināšot taisnīgumu, bet maldināšot un sanaidošot sabiedrību. “Tas nav “stukaču” saraksts, bet gan instruments, lai manipulētu ar sabiedrību,” brīdināja Valdis Kalnozols (ZZS). Savukārt pagājušonedēļ deputāta mandātu saņēmušais Arvīds Ulme (ZZS) brīdināja, ka čekas maisu saturs esot koriģēts un īsto ziņotāju kartītes stāvot Kremlī. “Uz dažu tādu histēriķu un mietpilsoņu, atriebt kāru cilvēku rēķina gadiem ņemamies ar mums pamestiem kauliem un izliekamies, ka tas šausmīgi vērtīgi. Visvērtīgākais būtu sadedzināt viņus Doma laukumā, un miers!” Saeimas tribīnē sprieda Ulme, kura paša iespējamā sadarbība ar VDK radījusi bažas viņa kolēģiem Saeimā. Savukārt Kārlis Seržants (ZZS) aicināja Nacionālās apvienības pārstāvjus “sākt pašiem ar sevi”, jo šo partiju pārstāvošais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs komunistiskajā partijā iestājās 1988. gadā, kad tautas atmoda jau bija sākusies. Savukārt ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš nevis diskutēja par likumprojektu, bet centās uzskaitīt vārdos visus Saeimas komunistus un solīja nākamā Saeimas sasaukuma laikā pieņemt likumprojektu, kurš liedz vēlēšanās kandidēt čekas ziņotājiem.
Balsojumā VDK likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja 63 deputāti. “Pret” vai “atturos” – nebija, taču lielais vairums “Saskaņas” deputātu balsojumā nepiedalījās vispār. Kopā ar viņiem arī ārpusfrakciju deputāti Gunārs Kūtris, Aivars Meija un Arvīds Platpers, ZZS pārstāvis Andris Siliņš un NA deputāte Inguna Rībena. Plānots, ka galīgajā lasījumā likums tiks apstiprināts īsi pirms vēlēšanām – 4. oktobra sēdē. Pēc tam par likuma izsludināšanu būs jālemj Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Šī nav pirmā reize, kad Saeima mēģina pieņemt šādus grozījumus. Pirms vairāk nekā 10 gadiem to mēģināja 8. Saeima, bet toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, izmantojot savas veto tiesības, nobloķēja deputātu iniciatīvu. Pašreizējais prezidents Vējonis savos komentāros par iespējamo čekas maisu atvēršanu līdz šim bijis izvairīgs.
Likumprojekts paredz jau šogad Nacionālā arhīva interneta lapā publiskot čekas informatoru kartotēkas un VDK štata darbinieku sarakstu (telefongrāmatu). Pārējos VDK dokumentus paredzēts publiskot no nākamā gada maija. Tad arī sākšot darboties meklētāja funkcija. Internetā pieejamajiem dokumentiem tiks pievienoti arī zinātniskie komentāri, ko gatavos Nacionālā arhīva speciālisti, jo VDK zinātniskā komisija savu darbu jau beigusi.
