“Parieši” ar pirmo startu apmierināti 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz pārējo valdības partiju fona “Kustības Par” (“Par”) rezultāts aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās izskatās pieticīgs – ar astoņiem deputātiem partija būs pārstāvēta septiņās pašvaldībās. Taču tā bijusi apzināta “Par” stratēģija – “nevis pārņemt citu partiju infrastruktūru ar līdzšinējiem pašvaldību vadītājiem, bet veidot savas nodaļas un ievest politikā jaunus cilvēkus”.
Tā partijas kongresā sestdien uzsvēra tās priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. “Mēs negribējām izmantot vecos pieredzējušos pašvaldību vadītājus, bet startējām ar saviem resursiem, kas šajās vēlēšanās vēl nedeva rezultātus, bet tā ir ilgtermiņa stratēģija,” priekšsēdi papildināja Normunds Mihailovs, kurš kandidēja Valmieras novada vēlēšanās, bet domē neiekļuva.
“Kustības Par” kārtējais kongress aizvadītajā sestdienā bija viens no pirmajiem politiskajiem pasākumiem, kas
notika klātienē.
Tas bija arī valdes un citu institūciju pārvēlēšanas kongress, kurā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja veselības ministru D. Pavļutu. Par partijas vēsturisko misiju viņš uzskata Latvijas sabiedrības stabilizēšanu situācijā, kad vērojamas pieaugošās konservatīvisma un populisma tendences.
Tāpēc esot svarīgi vienot un stiprināt liberālos moderni domājošos politiskos spēkus. Viņš sacīja: “Mūsu uzdevums ir izvest sabiedrību no krīzes un neļaut to izmantot sabiedrības polarizācijai.”
“Kustība Par” ir dibināta 2017. gada augustā kā izteikta Rīgas partija. Tagad tai ir jau 13 reģionālās nodaļas. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām “paristiem” bija jāizšķiras – startēt vieniem vai pieņemt “Latvijas attīstībai” piedāvājumu un veidot kopīgu sarakstu.
Abu politisko spēku apvienība “Attīstībai/Par” ieguva Saeimā 13 vietas, bet tagad tās frakcijā ir 12 deputāti, jo Māris Mičerevskis ir neatkarīgais deputāts. Pēc viņa paziņojumiem par bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces “Rīgas domes autostāvvietas caurlaides izmantošanas lietu” ministrs demisionēja un atkāpās arī no “Latvijas attīstībai” priekšsēdētāja amata.
Tagad tai ir trīs līdzpriekšsēdētāji – Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un Cēsu novada deputāte Elīna Stapulone.
Savukārt J. Pūce tagad Saeimā vada ne tikai Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, bet arī “Attīstībai/Par” frakciju, kuras vadībā līdz šim bija “Par” cilvēki – D. Pavļuts, bet pēc tam Marija Golubeva, kura kļuva par iekšlietu ministri un uz laiku mandātu nolika.
Frakcijas vadības pāriešana “Latvijas attīstībai” rokās saistīta arī ar to, ka, mainoties deputātu sastāvam, no “Par” frakcijā vairs ir tikai pieci deputāti, bet frakcijas vadītāja vietniece Vita Anda Tērauda atzina, ka “šo situāciju nebija viegli sagremot”.
Arī viņa runāja par konservatīvo un liberālo vērtību sadursmi, kuru aizvien vairāk nākas izjust arī Saeimā.
“Par” un “Latvijas attīstībai” ir ideoloģiski tuvas liberālās partijas, bet tām tomēr nāksies pirms Saeimas vēlēšanām izvērtēt abu sadarbības modeli, kā varēja secināt no delegātu izteikumiem, jo “mēs esam piedzīvojuši apvienības attiecību un reputācijas krīzi”, atzina D. Pavļuts. Taču vēlamākā sadarbības modeļa apspriešana šajā kongresā vēl nenotika.
Četros pastāvēšanas gados “Kustība Par” ir aizvadījusi četras vēlēšanas – 13. Saeimas, Eiropas Parlamenta, Rīgas domes un pašvaldību vēlēšanas šogad. Pēc Rīgas domes vēlēšanām par mēru kļuva “parietis” Mārtiņš Staķis, un jau galvaspilsētas domē varēja redzēt, ka “Par” tuvākie sabiedrotie ir “Progresīvie”, ne “Latvijas attīstībai”.
Šovasar pašvaldību vēlēšanās “Kustība Par” un “Latvijas attīstībai” piedalījās atsevišķi – “Latvijas attīstībai” sarakstu galvgalī pārsvarā bija no citiem politiskajiem spēkiem iepriekš ievēlētie mēri, no kuriem daži pat vairākkārt jau bija mainījuši partijas.
Savukārt “Par” piedāvāja komandas, kuru līderi bija jauni cilvēki, kas kaut ko savā profesionālajā darbībā bija sasnieguši, bet viņiem nebija agrākās politiskās pieredzes.
Viņi arī nevarēja popularitātes ziņā konkurēt ar ilggadējiem pašvaldību vadītājiem.
Par veiksmīgāko var uzskatīt “Par” startu Jelgavas pilsētā, kur tā Ulda Dūmiņa vadībā ieguva divas vietas, kas ir ceturtais labākais rezultāts. Te “Par” strādās arī koalīcijā, kas varētu nozīmēt izmaiņas pilsētas pārvaldībā, ja tai izdosies izpildīt solījumus.
Divus mandātus “Par” saņēma arī Ogres novada vēlēšanās, kurās no 12 partijām domē iekļuva tikai puse. Liepājā un Jūrmalā “Par” bija kopīgs saraksts ar “Jauno Vienotību”. Liepājā tika ievēlēta Dace Bluķe no “Par”, bet Jūrmalā – “Vienotības” biedrs Ints Dālderis, kuru “parieši” gan uzskata arī par savējo, jo I. Dālderis ir piedalījies “Kustības Par” dibināšanas kongresā. Vēl “Par” būs pārstāvēta Cēsu, Ādažu un Ropažu novada domēs.
