Pāri tīrumiem novilks jaunu “sliedi” 9
Ekonomikas ministrija grib novilkt ap 370 kilometru garu un 30 metru platu “sliedi” jeb ekspluatācijas aizsargjoslu pāri sējumiem, ganībām un mežiem, kur pa zemē ieraktajām caurulēm no Novopolockas uz Ventspils ostu plūst dīzeļdegviela.
Varēs ierasties bez brīdinājuma
To paredz ministrijā sagatavotie Aizsargjoslu likuma grozījumi, ļaujot naftas produktu cauruļu īpašnieka – SIA “LatRosTrans” – darbiniekiem turpmāk iebraukt tur jebkurā gadalaikā, iepriekš nebrīdinot zemes īpašniekus.
“Sliede” kalpotu šo cauruļu labākai uzraudzībai, apkopei, remontam, kā arī avāriju savlaicīgai novēršanai, ko rada zagļu nelegālie urbumi un dīzeļdegvielas zādzības.
Pašlaik jau ir noteikta drošības aizsargjosla, kuras minimālais platums gar cauruļvadiem ir 25 metri no caurules ass, maksimālais – 500 metri. Bet nav noteikta ekspluatācijas aizsargjosla, kas būtu 15 metru plata uz katru pusi no caurules ass.
Ekonomikas ministrijā skaidro, ka arī pašlaik cauruļu uzraugiem esot tiesības apsekot cauruļu stāvokli. Bet pirms ierašanās kādā zemes vai meža īpašumā jābrīdina īpašnieks. Tas savukārt ļaujot zagļiem laikus pārtraukt nelegālo pieslēgumu un pazust ar galiem. Un reizē mierina: kaut arī “LatRosTrans” darbinieki turpmāk varēšot bez brīdinājuma iebraukt zemes īpašumos jebkurā gadalaikā, iebraukšana notikšot šaurākā joslā nekā paredzētā ekspluatācijas aizsargjosla. Tādējādi iespējamie sējumu postījumi ikdienā būšot mazāki. Trīsdesmit metru platumā sējumus varot skart tikai tad, ja nepieciešama cauruļu nomaiņa vai pārbūve.
Sola ieguvumus zemes īpašniekiem
Ekonomikas ministrijā uzskata, ka ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšana un ierobežojumi būšot ieguvums arī zemes īpašniekiem. Labāka uzraudzība un laikus novērsta naftas produktu noplūde nepiesārņos lauksaimniecībā izmantojamo zemi un mežaudzes. Savukārt par to daļu, ko aizņem šī 30 metrus platā “sliede”, uz kadastrālās vērtības samazinājuma rēķina zemes īpašniekiem būs jāmaksā mazāks nekustamā īpašuma nodoklis.
Uz jautājumu, kāpēc cauruļu uzraudzību nevar nodrošināt ar bezpilota lidaparātiem jeb droniem, Ekonomikas ministrijā atbild, ka ar tiem nevarot saost dīzeļdegvielas smārdu, ja zemē ieraktā caurule pārplīsusi vai zagļi izveidojuši nelegālu pieslēgumu. Tāpat ar tiem nevarot ieraudzīt naftas produktu noplūdi labības laukā, mežā, krūmos vai ieraudzīt varavīksnes krāsas plēvi, kas rodas, ja piesārņota kāda ūdenstilpe. Bezpilota lidaparātu izmantošanu ierobežo Fizisko personas datu aizsardzības likums, arī videoierakstu atšifrēšana aizņemot daudz laika. Kamēr atšifrē, tikmēr naftas produktu noplūde turpinās.
Likuma grozījumu projektā pašlaik gan nav noteikts, kam ekspluatācijas aizsargjosla jāreģistrē zemesgrāmatā – “LatRosTrans” vai zemes īpašniekam. Tiesību dokumentos pašlaik noteikts, ka to drīkst darīt cauruļu īpašnieks. Bet viņam nav pienākuma to darīt.
Jaunajos Aizsargjoslu likuma grozījumos uzsvars likts uz cīņu pret dīzeļdegvielas zagļiem. Taču reizē likuma grozījumu autori atzīst, ka aizvadītajos gados nelegālo pieslēgumu un zādzību skaits sarucis. 2004. gadā to bija 202, 2005. gadā – 248, 2014. gadā – 33.
Zemniekiem labuma nebūs
Lauksaimnieki uzskata, ka šie Aizsargjoslu likuma grozījumi viņiem nedos nekādu labumu, drīzāk papildu apgrūtinājumu jau pašlaik noteiktajam, ko rada drošības aizsargjoslas vismaz 50 metru platumā.
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka ekspluatācijas aizsargjoslas zeme nebūs izmantojama ražošanā, par izbraukātajiem sējumiem vai ganībām zemniekam nebūs tiesību saņemt arī kompensāciju. Tāpat no likumprojekta netop skaidrs, kurš maksās par jaunu apgrūtinājuma plānu izgatavošanu.
Viņaprāt, aizsargjoslas paplašināšana lauksaimniekiem radīs papildu grūtības meliorācijas sistēmu uzturēšanā un rekonstrukcijā. Naftas produktu cauruļu būvniecības laikā daudzviet tās jau ir pārraktas. Bet arī turpmāk tās nebūs iespējams atjaunot, tāpēc ka to atjaunošanai gar naftas produktu caurulēm tiek izvirzīti neizpildāmi tehniskie noteikumi. Juris Lazdiņš uzskata, ka mūsdienās naftas produktu caurules var uzraudzīt arī no gaisa, izmantojot bezpilota lidaparātus un nepostot zemnieku tīrumus.
Zemes īpašnieki pat pieļauj, ka ar šiem likuma grozījumiem “LatRosTrans” tiesības brīvi rīkoties citiem piederošajā zemē kļūs vēl lielākas.
Noslēgt nomas līgumus nesteidzas
Pirms dažiem gadiem “LA” rakstīja par Saulkrastu novada iedzīvotāja Osvalda Bataraga mēģinājumu cīnīties ar “LatRosTrans” par viņam piederošās zemes izmantošanu Tukuma novada Irlavas pagastā, kuru šķērso naftas produktu caurules. Osvalds Batarags gribēja panākt, lai “LatRosTrans” noslēdz ar viņu nomas līgumu par to zemes daļu, kurā ir ieraktas šīs caurules. Kā viņš tagad atzīst, šis viņa gadiem ilgušais cīniņš beidzies nesekmīgi. “LatRosTrans” atteicies noslēgt šādu līgumu, pavēstot, ka uzņēmumam pieder ne tikai caurules, bet arī zeme, kurā tās ieraktas.
“Kaut arī likumā noteikts, ka pirms iekļūšanas zemes īpašumā par to jābrīdina īpašnieks, aizvadītajos gados no “LatRosTrans” nekādus brīdinājumus neesmu saņēmis, viņi vienmēr ieradušies kā savās mājās,” stāsta Osvalds, “vien tad, kad man izdevās norobežot īpašumu, uzņēmuma darbinieki to bija spiesti darīt.”
Pirms dažiem gadiem “LA” rakstīja arī par Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecības “Salmiņi” īpašnieku Austri Boži, kuram maija vidū ar kāpurķēžu ekskavatoru un smagajiem auto strādnieku brigāde iebrauca jau apsētajos tīrumos un aptuveni 40 metru platā joslā sāka atrakt dīzeļdegvielas caurules, izpostot lopbarības zālāju un miežu sējumus aptuveni 2,2 hektāru platībā. Zemnieks prasīja atlīdzināt viņam sagādātos zaudējumus, kā arī noslēgt zemes nomas līgumu. Kā toreiz paskaidroja “LatRosTrans”, uzņēmumam neesot izdevīgi noslēgt šādus līgumus ar aptuveni 1000 zemes īpašniekiem, kuru īpašumus šķērso caurules, tāpēc ka to remonts vai atsevišķu to posmu nomaiņa notiekot vienreiz sešos septiņos gados.
Lielā “sliedē” būšot mazā “sliede”
Uzņēmumam “LatRosTrans” jautāju, vai šādu aizsargjoslu izveidošana nozīmē to, ka jebkurā gadalaikā uzņēmuma pārstāvji turpmāk brīvi, īpašniekus nebrīdinot, kājām vai braukšus pārvietosies pa sējumiem, ganībām. Uzņēmumā atbild, ka atlīdzinās zemes īpašniekiem nodarītos zaudējumus, ja tādi radīšoties. Turklāt, lai zemes īpašniekiem samazinātu zaudējumus, ekspluatācijas aizsargjoslās ap naftas produktu caurulēm papildus paredzēts sašaurināt teritoriju, pa kuru var pārvietoties uzraudzības dienestu darbinieki, proti, tikšot paredzēts, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumos, būs tiesības ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbu vajadzībām braukt tikai pa tehnoloģisko sliedi, attiecīgi atlīdzinot nodarītos zaudējumus.
