Vecāks un bērns 0
“Man ir trīs bērni, viens no tiem ir mans vīrs (sieva),” iecienīts partnera-vecāka joks. Viņš uzskata par savu pienākumu burtiski auklēties ar savu partneri-bērnu, uzskatot viņu par nepietiekami nobriedušu un atbildīgu. “Tipisks piemērs: pāris gatavojas iet ārā, un “māte” pārbauda, vai “bērns” ir pietiekami silti saģērbies,” – komentē Vels Sempsons.
Šis attiecību veids bieži attīstās pēc bērnu piedzimšanas vai ja viens partneris ir slims/zaudējis darbu, tas ir, nokļuvis nedrošā stāvoklī. Un reizēm šīs attiecības rodas no paša sākuma. Partnerim – vecākam aizbildnība kļūst par dzīves jēgu.
“Partnerim-vecākam aizbildnība var būt pievilcīga, jo viņš atrod tajā jēgu dzīvei,” skaidro Sjūzena Kvilliama. “Bet “bērns” var izjust nepieciešamību pēc aizbildnības, jo ir par sevi nepārliecināts cilvēks. Vai, gluži otrādi, darbā viņš var ieņemt atbildīgu stāvokli, bet mājās viņam ir nepieciešama atpūta no daudzajiem pienākumiem. (Piemērs: ģenerāldirektors, kurš ir precējies ar mājsaimnieci).”
Šis attiecību veids var apmierināt abus partnerus. Bet dažos gadījumos “bērns” sāk sajust, ka aprūpe viņu burtiski žņaudz. “Galu galā, vecāki ne tikai rūpējas, bet arī kontrolē bērnu,” atgādina Sjūzena Kvilliama.
