Pāri Indijas okeānam pirātu ūdeņos: septembrī apritēs deviņi gadi, kopš, pametis algotu darbu, Kārlis Bardelis apceļo pasauli 11
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Kārli Bardeli pirmoreiz tikos 2013. gadā īsi pirms viņa došanās rollerslēpojumā no Nordkapa līdz Gibraltāram. Tobrīd nevarēju iedomāties, ka viņš kļūs par pirmo cilvēku pasaulē, kurš airu laivā, izmantojot tikai muskuļu spēku, apbraucis apkārt pasaulei, šķērsojot visus trīs lielos okeānus. Turklāt ar baudu, par spīti bīstamajām situācijām, kas gadījušās ceļā, jo viņš ir laimīgs būt brīvs un darīt to, ko vēlas.
Pirātu draudu ēnā
Taisnības labad gan jāteic, ka šis pasaules apceļojums vēl nav galā, jo atlicis pārkāpt suņa astei – šķērsot Āfriku, lai nonāktu punktā, no kura 2016. gada maijā Kārlis kopā ar Gintu Barkovski sāka airēt pāri Atlantijas okeānam.
Bija plānots to izdarīt līdz šā gada rudenim, taču piedzīvojumiem pilnais ceļojums ieviesa savas korekcijas, jo Indijas okeāns ar savām daudzajām straumēm un mainīgajiem vējiem no Tanzānijas novirzīja laivu uz Somālijas krastiem, kas uzdzen šermuļus ikvienam jūrasbraucējam tur saimniekojošo pirātu dēļ.
“Kad airēju pāri okeānam, esmu mijiedarbībā ar dabu, domāju, ka daļēji to izprotu un spēju tikt galā ar visām bīstamajām situācijām, bet, nonākot Somālijas krastā, vairs neko nevarēju kontrolēt. Izklausīsies stulbi, bet vētrā un lielos viļņos jutos drošāk nekā uz sauszemes,” raidījumā “Ātruma cilts” atklāj Kārlis Bardelis, piebilstot, ka uz Somāliju viņa laivu aizpūtuši spēcīgi, sen nebijuši vēji.
Pēdējos četros gados cilvēku nolaupīšanas gadījumi pie Somālijas krastiem gan nav fiksēti, taču tas nenozīmē, ka somālieši kļuvuši mazāk bīstami. Tur tāpat notiek asiņainas ietekmes sfēru pārdales cīņas starp dažādiem klaniem, un baltais cilvēks ir prece, kuru iespējams pārdot par augstu cenu.
“Zinot šābrīža saspringto situāciju pasaulē un kara Ukrainā radītās problēmas, būtu ļoti muļķīgi, ja mani kādam vajadzētu izpirkt no gūsta par lielu naudu, tādēļ galu galā pieņēmu sāpīgu lēmumu pārtraukt savu ceļojumu, spiežot SOS (starptautiskais briesmu signāls. – Z. B.) pogu, lai mani no trases noņemtu labie, nevis sliktie cilvēki.
Sāpīgu tāpēc, ka šādos gadījumos pēc starptautiskajiem noteikumiem tiek glābta cilvēka dzīvība, nevis ekipējums – laiva, kas man nav tikai koka gabals, bet kalpojusi par mājām vairākus gadus.”
Neskatoties uz raidīto briesmu signālu, pilnas pārliecības, ka viss beigsies labi, Kārlim nav bijis, jo glābšanas operācija notikusi divos naktī melnā tumsā, stiprā vējā un lielos viļņos, kad jūra ar debesīm griezusies kopā.
“Pēc manis stikla šķiedras laiviņās ieradās, iespējams, vietējā policija. Kaut viņu izskats par to neliecināja, bija vien jāuzticas. Mana laiva tika piesieta viņu laivai, un tā bija pēdējā reize, kad savu “Lindu” redzēju.
Pēc krastā izkāpšanas es nonācu armijas bāzē, un mani ar helikopteru aizveda līdz Somālijas galvaspilsētai Mogadišai. Armijas komandieris teica, ka vēlāk mana laiva tikšot nogādāta ostā un jūras konteinerā sūtīta uz Latviju. Kad un vai vispār tas notiks – nav ne jausmas.”
Laivas pazušana gan būtu liels zaudējums, ko diez vai spēs atsvērt jauniegūtais suvenīrs – Somālijas futbola izlases treniņtērps. Manuprāt, Kārļa laiva kādreiz varētu rotāt kādu Latvijas muzeju tāpat kā slavenā norvēģa Tūra Heijerdāla “Kon–tiki”. No Somālijas izlidot uz mājām izdevies tikai jūnija beigās ar trešo piegājienu, un Kārlis teic lielu paldies Itālijas vēstniecībai par nepieciešamo formalitāšu kārtošanu.
Vērtīgā amunīcija
Protams, pirms emocionālās šķiršanās Kārlis no laivas līdzi paņēmis visas vērtīgās lietas, kas, laivojot ar tik mazu peldlīdzekli okeānā, nodrošinājušas viņam zināmu drošību, tostarp somu ar rāciju, automātisko identificēšanas sistēmu, evakuācijas boju, kā arī raidītāju, kas atbild uz interneta sekotāju jautājumiem: “Kur ir Kārlis?”
“Mana laiva ir tikai septiņus metrus gara un platākajā vietā sasniedz vien divus metrus – sīka vienība, kuru lielie tankeri un konteinervedēji nevar pamanīt, jo tā atrodas pie pašas ūdens virsmas, kur šo kuģu radari peldošus objektus vienkārši nefiksē, turklāt laivas karkass ir no koka, kas raidītos signālus neatstaro. Tādēļ rācijai savstarpējās saziņas nodrošināšanai uz jūras ir milzīga nozīme.
16. kanālā var sazināties ar visiem kuģiem, un viņi savā starpā tad koordinē kursa maiņu, lai mani neapdraudētu. Savukārt automātiskās identificēšanas sistēma vienlaikus ir gan signālu uztvērējs, gan raidītājs, kurā ir ievadīts manas laivas kods. Tā regulāri raida signālus kuģiem, norādot uz manu klātbūtni, un arī es saņemu brīdinājuma signālus, ja kāds kuģis pienāk tuvāk par trim kilometriem.”
Evakuācijas boja, kas raida SOS signālu caur satelītu, tika iedarbināta pie Somālijas krastiem, kad citas iespējas nokļūt krastā bija izsmeltas. “Spiest vai nespiest šo pogu, ilgi domāju, jo tad sekas ir neatgriezeniskas – mans ceļojums ir beidzies. Nebiju drošs, ka Somālijā pastāv tāds glābšanas dienests kā attīstītās pasaules valstīs, taču arī jebkuram kuģim, saņemot SOS, ir jāsteidz palīgā, jo pretējā gadījumā par palīdzības nesniegšanu kapteinis nākamajā ostā tiktu arestēts – tas ir ļoti nopietni,” stāsta Kārlis.
Pēdējo ierīci – raidītāju, kas paņemta līdzi no laivas, viņš sauc par dzelteno ķieģeli. “Glābšanas laivā atrados kopā ar diviem melnādainajiem, kuri nerunāja angliski. Vienubrīd viņi apstājās, noenkuroja laivu un sāka sarunāties savā valodā.
Bažījos, vai tik nenotiek pārrunas par manis pārdošanu.
Tas, ka šis raidītājs bija manā somā, mazliet mazināja stresu un deva cerību, ka mani atradīs, jo ar noteiktu intervālu tas raida signālus par manu atrašanās vietu mājaslapai “boredofborders.com”, un ikviens to var redzēt, iegūglējot “where is Karlis?”.
Kūlenis viļņos un pārlauztā stūre
Līdz glābšanās akcijai Somālijas piekrastē Kārlis visbīstamāko situāciju piedzīvojis, laivai apgāžoties. “Tas atgadījās ap astoņiem vakarā, kad bija jau tumšs. Biju noairējis visu dienu no pulksten pieciem rītā ar tikai stundu ilgu pusdienpauzīti un jutos noguris.
Atrados ar muguru pret rietumiem, kad perpendikulāri bortam ar dienvidu vēju viens pēc otra nāca divi diezgan stāvi sānviļņi, un es ar laivu nonācu dziļā ieplakā starp tiem. Viss notika ļoti ātri.
Redzēju, kā otrais vilnis paceļ laivas malu augšā, un paguvu tikai ievilkt airus un pieķerties laivas reliņiem, kad milzīgā ūdens masa gāzās man pāri. Par laimi, laiva nepalika uz mutes, bet veica pilnu 360 grādu apli un atkal nostājās uz ūdens, jo to līdzsvaroja pa perimetru izvietotie dzeramā ūdens konteineri. Laivas kabīne par deviņdesmit procentiem bija slēgta. Biju atstājis vien spraugu vēdināšanai, tādēļ nācās izsmelt ūdeni tikai no akumulatora nodalījuma. Viss pārējais aprīkojums – ūdens atsāļotājs, saules panelis, globālās pozicionēšanas sistēma – bija darba kārtībā.”
Apmest kūleni ar savu laivu Kārlim gadījies pirmoreiz.
“Kādos tik viļņos neesmu izšūpots, vagojot trīs okeānu ūdeņus, bet tādus viļņus kā Indijas okeānā vēl nebiju piedzīvojis. Līdz šim brīdim domāju, ka mana “Linda” nav apgāžama un tā turēsies uz ūdens jebkurā negaisā. Nu esmu guvis mācību – noteiktu apstākļu sakritībā viss var gadīties.
Paldies Dievam, mans kūlenis sanāca diezgan veiksmīgs. Pēc tam salūzusī laivas stūre jau bija tīrais sīkums. To izdevās ar virvēm sasiet tā, ka stūre vēl varēja pildīt savu funkciju – koriģēt kursu un naktī noturēt laivu vajadzīgajā virzienā.”
Airējot pāri Indijas okeānam, Kārlis no ziemeļu puslodes nonāca dienvidu puslodē. Sāka Malaizijā, piestāja Šrilankas krastā, Maldīvu salās un tēmēja uz Tanzāniju, bet vēja ātrums bija apmēram divreiz lielāks, nekā bija norādīts vēsturiskajās vēju kartēs, kuras viņš pirms došanās ceļā bija izpētījis, tādēļ tika aiznests uz ziemeļiem pirātu kontrolētajos ūdeņos.
Šķērsojot ekvatoru, Kārlim nācās cīnīties arī ar spēcīgu pretstraumi, kas trīs nedēļas viņu nesa prom no krasta. Cik liels attālums pa dienu ticis noairēts, tikpat pa nakti zaudēts.
Epilogs
Par tuvākajiem nākotnes plāniem Kārlis Bardelis kā vienmēr runā piesardzīgi, jo gan politiskā, gan pandēmijas izraisītā situācija pasaulē nepārtraukti mainās, taču mērķis joprojām palicis nemainīgs – pabeigt ceļojumu apkārt pasaulei. Pa ceļojumu gadiem safilmēts daudz, bet, lai izveidotu videofilmu, jāveic nopietna atlase.
Kārlim padomā arī rakstīt grāmatu, taču šim darbam viņš ķersies klāt tikai tad, kad būs atgriezies vietā, kurā sāka savu pirmo airējienu pāri Atlantijai.
Kārļa Bardeļa ceļojumi
* 2013. gada septembris – novembris: Nordkaps–Gibraltārs (rollerslēpes, 6247 km)
* 2014. gada 21. janvāris – 7. februāris: Rīga–Soči (divritenis, 2840 km)
* 2014. gada 10. marts – 15. aprīlis: pa polāro loku (Somija, Zviedrija, Norvēģija – slēpes, kamanas, 750 km)
* 2016. gada maijs – augusts: Liderica Namībijā–Riodežaneiro Brazīlijā (Atlantijas okeāns – airu laiva, ~ 6000 km)
* 2018. gada 24. janvāris – 2020. gada vasara: Riu das Ostrasa Brazīlijā – Lima Peru (Dienvidamerika – tandēmritenis, ~ 6000 km) un Lima–Kērnsa Austrālijā (Klusais okeāns – airu laiva, ~ 15 500 km)
* 2021. gada 20. decembris – 2022. gada jūnijs: Malaizija (divritenis, 850 km), Malaizija–Somālija (airu laiva, ~ 7700 km)
