“Parex” krahs pazudināja cilvēkus un miljonus. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 10
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.
Pirms gandrīz desmit gadiem – 2008. gada rudenī – finanšu burbulis plīsa ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā un “gāzi grīdā” radītās problēmas apturēt vairs nebija iespējams.
Īstermiņa aizdevumos ņemto naudu no ilgtermiņā dotiem kredītiem nebija iespējams atgūt, un “Parex bankai” draudēja izputēšana. Latvijas valdība 2008. gada 8. novembrī nolēma pārņemt banku. Apmēram 1,7 miljardus eiro tolaik Latvijas valsts ieguldīja “Parex bankas” glābšanā, taču tas ārkārtīgi sāpīgi atsaucās uz pārējo Latvijas sabiedrību, nākamajām valdībām sākot īstenot agresīvu līdzekļu samazināšanas un taupīšanas politiku.
Tomēr sveikā no radušās situācijas izspruka abi “Parex” īpašnieki, no kuriem valsts banku nopirka par diviem latiem. Beigās Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis pat vairākus gadus no valsts ik mēnesi pamanījās pelnīt apmēram 200 000 latu procentmaksājumos par saviem noguldījumiem bankā. Vēlāk gan tiesa lēma 4,2 miljonus no Kargina un Krasovicka atgūt par dažādiem darījumiem, kurus viņi noslēguši ar bankai neizdevīgiem nosacījumiem.
Tā laika finanšu ministrs Atis Slakteris tolaik apgalvoja, ka valdības lēmums par bankas kontrolpaketes pārņemšanu bija noguldītāju labā. “Valdība tika galā un izvilka lielāko banku valstī no maksātnespējas, kas bija lētāk nekā ļaut, lai sabrūk visa finanšu sistēma,” intervijā “LA” norādīja Atis Slakteris.
Arī vēlāk, tobrīd finanšu ministra amatu vairs neieņemot, bijušais politiķis viedokli nemainīja, ka valdība, pieņemot izšķirošos lēmumus par “Parex” pārņemšanu, neesot pieļāvusi nevienu kļūdu. “Tomēr mums izdevās novērst “Bankas Baltija” stāsta atkārtošanos un iegūt nevis tukšus seifus, bet strādājošu banku,” akcentēja politiķis. Slakteris intervijā arī norādījis, ka Latvija darījumā neesot zaudējusi ne santīma un pat esot nopelnījusi 50 miljonus latu. Turklāt Slakteris bijis gana drošs, ka bankas tālāka pārdošana nesīšot peļņu.
Realitātē “Parex bankas” sekotāju – banku “Citadele” – valsts 2015. gadā pārdeva par 74,4 miljoniem eiro, kas sabiedrībā izraisīja gana lielu neapmierinātību. Tolaik “Citadele” jau veidojās par gana veiksmīgu banku, ko pierāda vēl šobrīd, tāpēc cena, daudzuprāt, bija pārāk zema. Pircēja izvēle bija politiska. Savukārt no Slaktera savulaik cerētās peļņas, ko valsts it kā varētu gūt, iznācis vien čiks. Pagājušā gada novembrī Privatizācijas aģentūra nāca klajā ar paziņojumu, ka valsts nav atguvusi 678 miljonus eiro no savulaik bankā ieguldītā. Ziņojumā teikts, ka nākamo gadu laikā vēl varētu atgūt vairākus desmitus miljonu, taču vismaz pusmiljardu eiro jau varot iegravēt kā garantētus zaudējumus.
Arī šobrīd sazvanīts, Atis Slakteris neatkāpjas no pagātnē teiktā, uzsverot, ka, neglābjot banku, Latvija būtu “Eiropas nomale, kas slaucītu asaras un mocītos”. Viņš uzskata, ka salīdzinājumā ar citām valstīm, kuras skāra krīze, Latvija ar “ārkārtīgi sarežģīto un smago situāciju tikusi galā visveiksmīgāk”, turklāt to izdarījusi samērā ātri. “Mācība par līdz krīzei un bankas glābšanai nepareizi pieņemtajiem lēmumiem bija sāpīga, taču mums to izdevās atrisināt. Mani var aprunāt, taču situācija šobrīd varēja būt daudz sliktāka,” saka A. Slakteris.
Atgādinu, ka valsts, visticamāk, beigās būs zaudējusi ap pusmiljardu eiro. A. Slakteris attrauc, ka būtu neprātīgi domāt, ka krīzi kādai valstij izdotos pārvarēt plusos. “Ja mēs neglābtu “Parex”, cena par to būtu vairāki miljardi eiro.” Viņš arī pārliecināts, ka krīzes dēļ sabiedrība iemācījusies domāt citādi un labāk pārvaldīt savas finanses. Diemžēl dažu neizdarības dēļ mācību vajadzējis izjust visiem. Turklāt krīzes pēdas simtiem tūkstošu aizbraukušo izskatā izjūtam vēl šodien.
