“Parex banka” sāk strādāt ar nosaukumu “Reverta” 0
No 10.maija AS “Parex banka” sāk strādāt ar jauno zīmolu “Reverta”, liecina bankas paziņojums “NASDAQ OMX Riga”. Turpmāk vienīgais Baltijas reģionā un viens no Austrumeiropas un Centrāleiropas lielākajiem problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem būs atpazīstams ar nosaukumu “Reverta”.
Jaunais zīmols iezīmē ne vien izmaiņas uzņēmuma vizuālajā identitātē, bet arī atspoguļo tā statusa maiņu, no kredītiestādes kļūstot par profesionālu problemātisko aktīvu pārvaldītāju, teikts paziņojumā.
“Zīmola maiņa mums nebija pašmērķis, bet gan likumsakarīgs un nozīmīgs solis uzņēmuma attīstības procesā. Izmantojot mūsu uzkrāto pieredzi un specifiskās zināšanas, ir izveidots unikāls uzņēmums Latvijā un Baltijas reģionā, kura darbības veids ir profesionāla problemātisko aktīvu pārvaldīšana. Arī starptautiskajā finanšu sektorā šādu specializētu uzņēmumu nav daudz, jo vairumā gadījumu problemātisko aktīvu jautājumi tiek risināti vai nu pašu spēkiem, vai arī tos sadalot un pārdodot investoriem,” norāda AS “Reverta” valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
Uzņēmuma vizuālo identitāti var apskatīt un novērtēt arī interneta vidē, jo, sākot no šodienas, sāk strādāt arī “Reverta” jaunā korporatīvā mājaslapa, kas atrodama interneta vietnē “www.reverta.lv”. Savukārt sociālo tīklu lietotāji varēs sekot “Reverta” jaunumiem jaunizveidotajā “Twitter” kontā.
Jau ziņots, ka AS “Parex banka” akcionāru kārtējā sapulcē 27.aprīlī tika apstiprināti grozījumi statūtos – aizstājot visā AS “Parex banka” statūtu tekstā vārdus “Parex banka” ar vārdu “Reverta”.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome pieņēma lēmumu anulēt AS “Parex banka” izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību.
Viens no ierobežojumiem bankas statusa maiņai bija “Parex bankas” saistības pret sindicētajiem aizdevējiem, kas bez papildu valsts atbalsta ir nokārtotas 2011.gada maijā, kā arī bankas saistības pret privātajiem noguldītājiem. Arī šīs saistības “Parex banka” ir izpildījusi, izmantojot bankas pašu finanšu līdzekļus.
2011.gada 28.decembrī “Parex bankas” ārkārtas akcionāru sapulce nolēma par labprātīgu atteikšanos no bankai izsniegtās kredītiestādes licences. Vienlaicīgi sapulce uzdeva “Parex bankas” valdei veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar bankas statusa maiņu, tostarp vērsties ar lūgumu FKTK attiecīgās atļaujas saņemšanai.
2011.gada 22.novembrī Ministru kabinets atbalstīja “Parex bankas” turpmākās darbības modeli, paredzot bankas statusa maiņu.
2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo “Parex banku” un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi. Vēlāk banka tika sadalīta, no tās atdalot vērtīgos aktīvus un izveidojot AS “Citadele banka”.
“Parex bankas” glābšanā valsts kopš 2008.gada nogales kopumā ir ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu. “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Gviljams intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka “Parex bankai” valsts ieguldījumi jāatgūst līdz 2017.gadam, tomēr tas ir maksimālais termiņš.
“Parex banka” koncernam pērn izdevies samazināt problemātisko aktīvu radītos zaudējumus – 2011.gadā tie bija 70,49 miljoni latu, salīdzinot ar 150,87 miljoniem latu 2010.gadā, liecina “Parex bankas” auditētais gada pārskats, kas iesniegts “NASDAQ OMX Riga”.
AS “Parex banka” pērn strādājusi ar 70,37 miljonu latu zaudējumiem, salīdzinot ar 163,86 miljoniem latu 2010.gadā.
