Pārejas periods personas koda maiņā cilvēkiem rada lieku stresu 3
Vairāki simti cilvēku ir izmantojuši pirms gada ieviesto iespēju nomainīt personas kodu, kas nav saistīts ar dzimšanas datumu. Lielākā daļa to darījuši, lai netiktu diskriminēti sava vecuma dēļ, taču jauno personas kodu īpašniekiem nākas saskarties ar citām problēmām, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Šopavasar mainīt personas kodu pēc kādas diskusijas draugu starpā nolēma arī sociālantropologs, “lsm.lv” autors Andris Saulītis. “Viena dāma iesaistījās sarunā, sakot, ka viņa kā Personāldaļas vadītāja lielveikala ķēdē nepieņem darbā kādu konkrētu horoskopa zīmi, jo šie cilvēki ir slikti pārdevēji,” atminas Saulītis, kurš nevēlējās būt par upuri kādiem aizspriedumiem. Viņš atzīst, ka pārejas periods personas koda maiņā radījis diskomfortu. “Kas mani pārsteidz, ka es personas kodu nomainīju aprīlī, bet ģimenes ārsts bija anulēts 4. jūnijā. Protams, tas bija desmit minūšu jautājums ģimenes ārstam uzrakstīt atkal iesniegumu un būt pie viņa atpakaļ praksē, bet mani satrauc tas, ka e-veselībā es pēkšņi esmu bez ģimenes ārsta. Arī vakcinācijas kabinetā man teica, ka iepriekšējo vēsturi atrast būs grūti.”
Tāpat ar finanšu iestādēm Saulītim nemitīgi gadījās problēmas. Viņš secinājis, ka bankās nav vienotas prakses un tās, viņaprāt, nav līdz galam gatavas personas kodu maiņai. “Man personas koda pārmainīšanu ļoti atviegloja e-paraksts. Daudzviet varēju nosūtīt apliecinājumu, ka esmu mainījis personas kodu. Citādāk man visur būtu jāierodas klātienē. Es nesaprotu, kāpēc man uz bankām bija jābrauc. Jo arī tur visu varētu izdarīt elektroniski. Plus mēs vēl nocirtām kādu vienu koku, jo nez kāpēc vēlreiz bija jāparaksta tie paši līgumi. Citā bankā tikai manu jauno dokumentu nokopēja.”
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve, kas vienlaikus pārstāv arī „SEB banku”, norāda, ka bankas jau savlaikus esot pielāgojušas sistēmas jaunajiem apstākļiem, taču piekrīt, ka ir vairāki pakalpojumi, kur šis process nav tik gluds. „ „SEB bankas” gadījumā mums darbiniekiem ir izstrādāts īpašs apmācību materiāls, lai saprastu, kā šīs izmaiņas sistēmās ir jāveic. Bet gribu vērst uzmanību uz to, ja pieņemam, ka tie ir 75 klienti, tas ir salīdzinoši neliels skaits. Un kā jebkur citur tās retās darbības mēs mēdzam aizmirst un tas prasa ilgāku laiku šo procesu veikt. Bet darbiniekiem ir materiāls, kā šo procesu veikt,” stāsta LKA komunikācijas komitejas līdzpriekšsēdētāja, “SEB bankas” pārstāve Agnese Strazda.
Neraugoties uz visām peripetijām, kādas Saulītim nācies piedzīvot, viņam tomēr ir sajūta, ka līdz ar jauno kodu viņa dzīve kļuvusi psiholoģiski vieglāka. “Negribu, lai cilvēki baidās, ka tas nav iespējams, ir sarežģīts un dzīve ir diskomfortā. Tie ir dzīves sīkumi pret to, ko ieguvu.”
Kopumā gada laikā personas kodu nomainījušas teju 300 personas. “Tas, ko no klientiem esam dzirdējuši, ko pierāda arī statistika, kādēļ ir daudz vidēja vecuma cilvēki – viņi baidās no darba devēja, ka varētu tikt diskriminēti vecuma dēļ,” stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers. PMLP pārstāvis atzīst, ka šobrīd aktivitāte ir noplakusi, ja salīdzina ar rosību pērn, kad 1. jūlijā personas kodu maiņai tika dota „zaļā gaisma”.
Personas koda maiņa ir vienkārša, taču jārēķinās, ka pēc tam būs jākārto daudz un dažādas formalitātes, tostarp trīs dienas nāksies dzīvot bez jebkāda personu apliecinoša dokumenta.
