Foto: Shutterstock

Pārejam uz ziemas apaviem. Kur, kad un kā mainīt riepas automašīnai? 0

Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kā katru rudeni manā pastā un telefonā jautājumu šajā jomā daudz. Daudz elementāru zināšanu trūkuma pazīmju arī to interneta publikāciju komentāros, kuri veltīti drīz jau obligātajai pārejai uz ziemas apaviem. Tādēļ šodien – atkārtojam pamatprincipus.

Piesakies internetā!

Šis padoms nav atkārtojums. Tas ir jauns, pāris gadu pieredzes radīts, vīrusa laika pastiprināts. Kļūda bija un ir kraut ziemas riepas bagāžniekā un doties maiņas punktu meklēt.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tā ir nācies iekulties darbnīciņās, kuras tikai “pļaujas laikam” sasparojušās un durvis atvērušas, kuru “meistari” savas jau tā žēlīgās prasmes nav regulārā darbā kopuši.

Un gan montēt, gan balansēt, gan pat jēdzīgi un vienādi riteņus piepumpēt nejēdz.

Lielākie ir labākie. Turklāt nu jau visi viņi atbrīvo tevi no liekiem laika un nervu tēriņiem. Neklīsti “uz dullo”! Apsēdies pie datora, ieguglē – riepu maiņa. Un būsi pārsteigts, cik plašs ir šāds mūsdienīgs piedāvājums. Turklāt tas attiecas ne tikai uz galvaspilsētu. Atradu firmu, kurai ir filiāles padsmit Latvijas pilsētās. Kuru kalendāri laipni paskaidro, ka šonedēļ pieraksta iespēju nav. Var, piemēram, nākamajā otrdienā. Ieklikšķinu uz plkst. 15. Un pēc kādas pusstundiņas saņemu pastā ziņu. “Paldies, ka izvēlējāties mūs! Gaidīsim! Brauciet, lūdzu, kādas minūtes 10 iepriekš.”

Tā arī darīšu. Un jau iepriekš zinu, ka būšu apmierināts.

Vai nevar vēl pagaidīt?

It kā jau varētu. Ap nulli – tāda ir ilgtermiņa laika prognoze decembrim. Stabilas ziemas, kura ar baltumu vien bremzē, kura pie slidena ceļa ik minūti radina, vēl nebūs.

Bet – “atšķilties” tieši šādos raibos apstākļos var pat braucēji, kuru sagatavotība ir augstāka par vidējo. Pat ar visai dārgām ziemas riepām. Šo tēzi aizvadītās pērnā novembra svētdienas agrā rītā pierādīja kāds jauneklis, kuru par sliktu autovadītāju nez vai var saukt. Edvīns (vārds mainīts) ir apmeklējis drošas braukšanas nodarbības, skolotāju teorētiskās pamācības uzklausījis. Arī ātri (slēgtā trasē) braucis pietiekami daudz un diezgan labi. Taču braucis pa kartodroma asfaltu, kas – pat slapjš, pat tīši slidens padarīts – “tur” ja ne daudz labāk, tad citādi gan kā “melnais ledus”.

Un puisis iekrita lamatās, kuras, par laimi, aizcirtās ne sevišķi nežēlīgi. Cietis bija tikai auto.

Kas tad notika? Nepietiekama uzmanība tika pievērsta faktam, ka gaisa temperatūra ir tikai mata tiesu virs nulles. Asfalts, kurš vijas liela ezera tuvumā, tikai šķita melns un tikpat drošs kā visās aizvadītajās dienās. Ātrums – satiksmes noteikumiem un subjektīvajai drošības sajūtai atbilstošs. Faktiski – par lielu.

Reklāma
Reklāma

Šādos gadījumos priekšējās piedziņas automobiļi mēdz izspēlēt šādu joku: deguntiņš līkumā maķenīt novirzās no vēlamās trajektorijas uz grāvja pusi, seko instinktīva, bet nepareiza gāzes pedāļa atlaišana (bremzēšana ar motoru), auto pārsvarošanās uz priekšējiem riteņiem un pēkšņa pakaļējās ass sānslīde. To var izlabot vienīgi cilvēks, kurš tīšās slīdēs braucis daudz un regulāri, kurš spēj zibenīgi un precīzi “kontrēt” ar stūri un – “bērt virsū”! Atjaunot vilkmi, pārnest auto svaru (cik nu tas uz slidena ceļa iespējams) atpakaļ uz pakaļējiem riteņiem, un savākties. Tāda ir teorija, kuru Edvīns labi zināja. Bet praksē šajā izšķirošajā sekundes desmitdaļā aukstasinīgi realizēt nespēja.

Tādēļ padoms atkal skan vienkārši, pat primitīvi – piesardzību un vēlreiz piesardzību!

Pat vismazākās aizdomas par ledus kārtiņas veidošanos ir pamats ātruma samazināšanai. Ievērojamai samazināšanai. Nepatīk? Varat saukt to par gļēvulību. Es ar jums kopā uz slimnīcu un šrotu netaisos.

Nopērc termometru!

Ja tavā auto tāda nav, pērc un iebūvē ar steigu! Tā ir neliela (5–20 eiro), bet ļoti patīkama un vajadzīga investīcija. Latvijas strauji mainīgajos laika apstākļos pilnīgi nepieciešams aktīvās drošības papildaprīkojums.

Risināmās problēmas būtība – tā sauktais melnais ledus rudeņos uz ceļa mēdz parādīties bez redzamiem un nojaušamiem brīdinājumiem. Tas gandrīz nekad nav saskatāms sevišķi tādēļ, ka šā blēža mīļākais laiks ir krēslas stundas. Tas ir tik slidens, ka nelīdz nekādas riepas (mazliet varbūt augstākās klases ledus riepas un “naglenes”).

Termometrs palīdz briesmas paredzēt. Modernos auto iebūvētie parasti sāk mirgot, brīdina ar sarkaniem uzrakstiem, sniegpārsliņu simboliem un spalgiem pīkstieniem, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +3 °C. Tieši tā – PLUS TRIM, nevis nullei, kurā, kā daudzi domā, sākoties ūdens sasalšana. Plus trīs grādi (melnais briesmonis ir redzēts pat +4 °C un +5 °C) gaisā, aiz auto spārna vai bampera, kur parasti tiek uzstādīti termometru devēji, ir tā robeža, kad attiecīgi sakritušos apstākļos (vējš, mitrums, zemes “aukstuma inerce”) uz asfalta jau var parādīties caurspīdīgā kārtiņa, kuras saķeres koeficients ir tuvs nullei.

Neatstājiet bez ievērības termometra brīdinājumus! Mācieties paredzēt vietas, kurās gaisa un mitruma plūsmas var šo stiķi izstrādāt.

Parasti tas notiek lielu, tādēļ siltāku un naktīs miglā kūpošu ūdeņu tuvumā. Uz augstākiem nekā ceļš tiltiem, kurus glauda un pulē mikls vējš, vietās, kur beidzas mežs un sākas pielijuši pļavu jeb purvu klajumi. Arī citur. Visnegaidītākajās vietās un laikā. Jums jāvar tās uzminēt.

Bremzēšana uz sniegota ceļa. Jauna vasaras riepa ir labāka par pliku ziemas.
Bremzēšana uz sniegota ceļa. Jauna vasaras riepa ir labāka par pliku ziemas.

Nepietiekamais minimums

Kuras riepas labākās? Elementāri – mazāk deldētās. Ar dziļāko rakstu. Nevis “premium” markas, kas bija izcilas un dārgas pirms trim četriem vai pat vairāk gadiem. Pat ja tās saglabājušas minimālo ziemā atļauto (4 mm dziļš) protektoru, uz slapja ceļa ar ātrumu 90 km/h vairs būs tikai puse no jaunas riepas saķeres.

Dilumam tālāk palielinoties, riepas spējas samazinās vēl straujāk.

Samazinās nevis saķeres laukums, bet gan tas simboliskais saķeres aplis, ar kura palīdzību drošas braukšanas skolās skaidro auto kustības fiziku. Aplis, kurā jāspēj ietilpt gan stūrēšanas, gan vilkmes (vai bremzēšanas) spēku vektoriem, lai kustība saglabātos stabila. Niecīgs tas aplītis, ja riepa pusplika. Un neglābs šādā gadījumā tevi ne pilnpiedziņa, ne “džips”, kā, CP kontroles apturēts, esot apgalvojis kāds dārga un liela auto īpašnieks. Gluži otrādi. Lielāks svars (visiem 4×4 auto tāds ir), augstāks smaguma centrs (visiem “džipiem” tāds ir) prasa labāku saķeri. Turklāt visu riteņu saķeri.

Der gan “Made in China”, gan restaurētās

Tātad – iespējami dziļāku protektoru! Un, ja naudas nepietiek “mersedesam” (riepu hierarhijā tas laikam ir “Goodyear”) vai “BMW” (“Bridgestone”), ļoti labi var braukt ar, piemēram, Ķīnas “Goodride”. Esmu divas ziemas pārbaudījis. Saķere sniegā – tuva līderiem. Dilums – pat mazāks nekā mīkstajām, “polārajām”. Vienīgais fiksētais trūkums – skaļākas uz asfalta, ja ātrums virs simta. Vai tā drīkst braukt Latvijā?

Un arī to simtu lietū nevarēsi droši atļauties, jo tavs plata zemprofila senais “Dunlop” (protektors 3 mm) uzpeldēs jau pie 90 km/h. Labāks būtu svaigs restaurēts “King Meiler”. Ziemeļvācija. Uzņēmuma dibināšanas gads – 1953. Lielākā riepu restaurēšanas pieredze pasaulē. Produkcijas spektrs – no komerctransporta līdz sporta riepām (max. ātrums 280 km/h). Visām riepām – divu gadu garantija.

Riepas dzimšanas gads. Šai – 2009. Un ņemt to nez vai vajadzētu, pat ja dod ļoti lēti.
Foto: Atis Jansons
Drošāk, latvieti praktiskais! Testos slavētās superriepas reālai, lojālai satik­smei mūsu mazajā zemītē nemaz nav nepieciešamas. Nepieciešams ir protektors.

No Vācijas perfekti būvētajām un uzturētajām maģistrālēm ūdens notek. Mūsu viļņos un garenrisēs krājas, bieži vien pat 10 cm dziļumā. Te “atļauts” ritenis uzpeldēs, pat braucot ar ātrumu, kas mazāks par 90 km/h. Stūre “tukša”, bremžu nav… Tad saķere pēkšņi atjaunojas, var sekot rāviens gluži nevēlamā virzienā. “Iebrauca pretējā joslā un…”

Un – nobeigumā – bīstama (pat vasarā) vidusmēra braucējam ir kombinācija “labākās riepas priekšā”. Visizplatītākie – priekšējās piedziņas auto, šādi apauti, kļūst izteikti “pārlieku pagriežami”. Sniegotā līkumā plikas pakaļējās riepas var izslīdēt, pat tikai straujāk atlaižot gāzes pedāli. Sekos slīde, kuras labošana atkal prasa meistarību, kuras daudziem diemžēl nav.

Tātad – atļautais protektora minimums ir bīstams. Šķietamā izeja – braukt ļoti lēni – arī neder, ja vien neesi pilnīgā vientulībā. Tādēļ saņemies, nopērc riepiņas! Starp citu – arī to var izdarīt attālināti. Internetā piesakot pirkumu un maiņu reizē. Cenu diapazons (manā izmērā 205/65 R16) milzīgs – no “Goodyear” un “Michelin” 450 par komplektu līdz nepilniem 200 par četrām “Goodride”. Vai “King Meiler”. Izvēle tavā ziņā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.