Klimaktērijs nav sievišķības un seksualitātes beigas 1
Menopauze uzskatāma par neatņemamu organisma novecošanas posmu, tomēr katra sieviete to uztver un izjūt citādi. Dažas nepievērš uzmanību pārmaiņām ne ķermenī, ne apziņā, savukārt citas jūt lielas neērtības.
Aptuveni 35 gadu vecumā olnīcās samazinās estrogēna daudzums, bet tas ir hormons, kas nepieciešams menstruālā cikla un grūtniecības nodrošināšanai. Izsīkstošais hormons sievietes organismā ietekmē daudzus orgānus, tostarp sirdi, urīnizvadsistēmu, kaulus, matus. Mēnešreizes izsīkst, un tām līdzi zūd arī grūtniecības iespēja.
Latvijas Menopauzes asociācijas vadītāja, ginekoloģe Maija Dace Broša mierina, ka klimaktērijs nav sievišķības un seksualitātes beigas, bet gan noteikts periods, kurā sieviete vairs nespēj dzemdēt bērnus. Mūsdienās menopauze nozīmē tikai to, ka sieviete, kura rūpējas par savu pašsajūtu, var turpināt baudīt dzīvi pilniem malkiem. – Negatīvas emocijas būs tik ilgi, kamēr menopauzi uzskatīs par slimību! – attieksmes maiņai iedrošina ginekoloģe.
Dažādi menstruālā cikla traucējumi var vēstīt par menopauzes tuvošanos, taču katrai sievietei tas notiek atšķirīgā laikā. Vienām tas pienāk tikai pēc 50 gadu vecuma, citām – agrāk vai daudz vēlāk. To nosaka gan iedzimtība, gan dzīvesveida un ēšanas ieradumi.
Hormonālajiem traucējumiem pirms un pēc menopauzes ir dažādi simptomi: neregulārs menstruālais cikls, sausuma sajūta makstī, urīna saturēšanas grūtības, mainīgs noskaņojums, nervozitāte, sirdsklauves un slikts miegs.
Menstruālais cikls kļūst neregulārs vēl pirms menopauzes sākšanās. Tas ilgst garāku vai īsāku laiku, izdalījumu var būt vairāk vai mazāk nekā iepriekš. Asiņaini izdalījumi mēdz parādīties arī cikla vidū.
Karstuma viļņi sākas krūškurvja rajonā un izplatās uz kaklu, seju un rokām. Tie var uznākt vidēji reizi stundā un turpināties 3–4 minūtes. Dažkārt vienlaikus ir svīšana, pēc tam – drebuļi, turklāt šīs sajūtas piemeklē gan dienā, gan naktī. Menopauzes laikā trim no četrām sievietēm mēdz būt šādi karstuma viļņi, bet tikai vienai tie turpinās ilgāk nekā piecus gadus.
Estrogēnu līmeņa pazemināšanās dēļ maksts sieniņas zaudē elastību, kļūst plānākas, maksts sausums rada diskomforta sajūtu dzimumakta laikā. Arī urīna nesaturēšana parādās pazemināta estrogēnu līmeņa dēļ, jo tas samazina urīnizvadsistēmas muskuļu tonusu.
Mainīgs noskaņojums un slikts miegs mēdz būt gan pirms, gan pēc menopauzes sākuma. Zinātnisku pētījumu rezultāti liecina par zema hormonālā līmeņa un depresijas, aizkaitināmības, noguruma, miegainības u.c. līdzīgu simptomu kopsakarību.
Ko savā labā var darīt katra sieviete?
Pirmām kārtām svarīga nozīme ir veselīgai diētai. Pareizs uzturs ir ieguldījums vispārējā veselības stāvoklī. Menopauzes periodā īpaši liela nozīme ir augļiem, dārzeņiem un graudaugiem. Vērtīgi ir produkti ar pazeminātu tauku saturu. Piena produktus var lietot pat trīsreiz dienā. Ja kaut kāda iemesla dēļ tie netiek iekļauti ēdienkartē, jālieto kalcijs un D vitamīna preparāti.
Otrs svarīgs faktors ir vismaz pusstunda fizisku vingrojumu ik dienu, jo aktīvs dzīvesveids palīdz mazināt karstuma viļņus, turklāt, sabalansēts ar veselīgu uzturu, tas noder osteoporozes profilaksei.
Maksts sausumu mazina lubrikanti, kas ražoti uz ūdens bāzes.
Ārsts sievietēm menopauzes vecumā var palīdzēt izvēlēties piemērotu hormonu aizstājterapiju. Jau nosaukums liecina, ka šie preparāti organismam kompensē estrogēnu līmeņa samazināšanos.
Kļūdaini ir domāt, ka mediķi vienmēr iesaka tikai hormonu preparātus! Mūsdienās tie var būt arī dabas līdzekļi – fitoestrogēni noteiktās devās. Šīs vielas pēc savas ķīmiskās struktūras atgādina hormonu estrogēnu un it kā nedaudz apmāna sievietes organismu. Tiesa, šie līdzekļi vienlaikus ar piemērotiem vitamīniem un minerālvielām ir efektīvi tikai menopauzes sākuma periodā un vieglu izpausmju gadījumā. Taču tādēļ ir vērts par sevi rūpēties laikus!
