Pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus 0
Šodien pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus. Rietumu kristīgajā baznīcā Ziemassvētki tiek svinēti 25.decembrī un 26.decembrī. Savukārt Pareizticīgo baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram, tāpēc pirmie Ziemassvētki tiek svinēti 7.janvārī.
Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs sacīja, ka Ziemassvētki ir lieli, un, pat neņemot vērā, ka šogad ir tumšs, tie ir gaiši, skaisti un neaizmirstami svētki.
“Ziemassvētkos mēs visi atceramies bērnību, Ziemassvētku eglīti. Atceros, ka manā bērnībā, kad bija aukstas un sniegotas ziemas, Ziemassvētku vakarā gājām uz baznīcu trīs kilometrus. Turklāt mums kaimiņos dzīvoja latvieši, un mēs, bērni, dzīvojām ļoti draudzīgi un svinējām gan vienus, gan otrus Ziemassvētkus, spēlējāmies. Ziemassvētki ir ģimenes, kaimiņu un draugu svētki. Gluži tāpat kā Kristus bērniņš ik gadu guļ silītē, arī mēs atgriežamies bērnībā, kad viss šķita skaistāks, spilgtāks, labāks,” teica Aleksandrs.
Viņš atgādināja, ka Ziemassvētkos kristieši svin Dieva Dēla piedzimšanu, kurš atnesa pasaulei Labo vēsti, ka Viņš cilvēkiem piedod viņu grēkus, ja vien viņi atzīst Dievu kā savu glābēju un ar mīlestību un labestību dara labus darbus un dzīvo kā kristīgi cilvēki. Kristus ir teicis – tie, kuri klausa Man, ir Mani brāļi.
Ziemassvētkos it kā debesis nolaižas uz zemi, jo eņģeļi dzied himnu: “Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!” Savukārt zemei ir kaut nedaudz jāpaceļas pret debesīm, cilvēkiem jāpiedod pāridarījumi, jācenšas darīt labus darbus un kļūt labākiem. Lai Ziemassvētkos Betlēmes zvaigzne atnes gaismu un prieku katrās mājās, ikvienā – pat paša slimākā, sliktākā cilvēka – sirdī.
“Es cilvēkiem novēlu veselību, cerību, dalīties ar tiem bērniem un veciem cilvēkiem, kurus ir piemeklējušas grūtības, tas ir mūsu katra pienākums. Lai jaunajā gadā uzlabojas mūsu valsts ekonomika, savstarpējās attiecības, lai mēs ne tikai runātu, bet ar saviem darbiem parādītu, ka kopējā lietā ieliekam katrs savu ķieģelīti. Ja Dievs to redzēs, Viņš nāks mums palīgā,” aicina metropolīts.
Intervijā aģentūrai LETA Aleksandrs norādījis, ka viņam nav saprotama parlamenta nostāja jautājumā par brīvdienas statusu 7.janvārī, kad pareizticīgie svin Ziemassvētkus. Tie, kuri mācās un strādā, nevar pilnvērtīgi apmeklēt visus Ziemassvētku dievkalpojumus. Kādēļ nevar atļaut vienu brīvdienu, kurā cilvēki lūgtu Dievu? Vai no tā izceltos kāds ļaunums? Jo pilsētā vairāk lūgšanu, jo labāka gaisotne pilsētā. Kas ir labāks – ļaunums vai lūgšanas? Brīvdiena dotu iespēju ģimenei būt kopā svētkos. Es nedomāju, ka no vienas brīvdienas ekonomikai būtu kādi ievērojami zaudējumi, jo mums valstī vairs nav tādas rūpniecības, kuru apturot kaut uz vienu dienu valsts zaudētu lielus līdzekļus,” sacīja metropolīts.
