Pareizticīgie Kristus Augšāmcelšanās svētkus svin šosvētdien 0
Rīgas latviešu Debesbraukšanas draudze lielos svētkus šogad sagaida dievnamā, kam virs spožiem kupoliem paceļas nesen uzliktie jaunie krusti un lielākie remontdarbi tuvojas noslēgumam. Nopietni remontdarbi Rīgas Debesbraukšanas dievnamā sākās pirms divarpus gadiem.
“Pirmie bija visu acīm neredzamie zemes darbi – esam pieslēgušies komunikācijām – ūdensvadam un kanalizācijai. Pēc tam sekoja fasādes remonts un jumta seguma nomaiņa,” stāsta baznīcas pārzinis, virspriesteris Nils Druvaskalns. “Pagājušajā pavasarī Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs te iesvētīja septiņu jaunu zvanu komplektu, kas lieti Jekaterinburgā. Tur gatavotie zvani, kas skan daudzās Maskavas, Amerikas un Eiropas baznīcās, pazīstami ar savu dzidro skaņu. Draudzei ļoti svarīgi, ka var klausīties jauno zvanu skaņās un ka virs kupoliem atkal ir krusti (pēdējais gads pagājis bez tiem). Jaunos krustus, kas izgatavoti tepat, Ogrē, pavisam nesen, Lielā Gavēņa otrās nedēļas sestdienā, iesvētīja Daugavpils bīskaps Aleksandrs. Krusti ir lieti no ļoti augstas kvalitātes bronzas, kas ir izturīga pret laikazobu. Tas mums ir ļoti nozīmīgi, ka Kristus Augšāmcelšanās svētkus varam sagaidīt jau zem krustiem.”
Virspriesteris Nils Druvaskalns teic, ka visi darbi norit ar Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību. Virsganam svarīgs ir viss notiekošais baznīcas dzīvē, viņš pievērš uzmanību katrai baznīcai, katrai ikonai. Un kā viņš ir svētījis, tā arī ir noticis, piebilst tēvs Nils.
Šobrīd apjomīgi remontdarbi noris dievnama iekšienē. Baznīcā strādā tā pati restauratoru grupa, kas atjaunojusi Rundāles pili. Palūkojoties uz sānu balkonu labajā pusē, redzams, cik krāšņi atjaunoti griestu ornamenti. Tagad restauratori strādā uz kreisā balkona. Ir veikta krāsu spektrālanalīze, iegūstot sākotnējos krāsu toņus.
Remonta gaitā atklājušās daudzas lietas, kas palielina darbu apjomu un sadārdzina procesu. Atklājies, ka daudzas detaļas, laikazoba skartas, ir stipri bojātas un jāgādā jaunas. Mainot jumta segumu, izrādījās, ka liela daļa konstrukciju ir gājušas bojā. Arī kupoli ir uzbūvēti no jauna. Starp citu, celtnieki pēc ekspertīzes teikuši: vēl viena tik smaga ziema, kādas bijušas pēdējos divus gadus, un dievnams publiskai apmeklēšanai būtu slēgts, jo te būtu bīstami ienākt.
“Apjomīgais remonts iespējams ar pašas draudzes locekļu finansiālo atbalstu,” teic virspriesteris Nils Druvaskalns. “Dažbrīd darbi varbūt nenorit tik ātri, kā gribētos, taču jārēķinās ar mūsu sponsoru – vairāku uzņēmēju – šā brīža finansiālajām iespējām, jo viņi nav miljonāri. Šie uzņēmēji lepojas ar savu draudzi, dievnamu, un viņu mērķis ir dziļi garīgs: baznīcu atjaunot, lai pēc sevis kaut ko atstātu – te nāks cilvēki un kristīsies, saņems Svēto vakarēdienu arī tad, kad mūsu vairs nebūs. Tas varēs notikt, pateicoties tam, ka dievnams būs skaisti izremontēts un piesaistīs cilvēkus. Taču svarīgi ir ne vien lielie ziedojumi, bet katrs saziedotais santīms un lats, jo mums ir jāmaksā arī par apkuri, elektrību.”
Kā vienu no lielākajiem ziedotājiem baznīcas pārzinis min uzņēmēju un mecenātu Ivaru Strautiņu, kurš pats gan esot luterānis, bet sieva pareizticīgā. Strautiņa kunga rūpe bijusi palīdzēt gan atgādāt zvanus no Krievijas, gan jauno krustu izliešana. Izsakot atzinību par palīdzību Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgās baznīcas restaurācijā, metropolīts Aleksandrs Ivaram Strautiņam jau pagājušajā gadā pasniedza Svētā Rīgas Jāņa III pakāpes ordeni.
Vasara solās būt ļoti darbīga, un restauratoriem būs liela slodze, spriež tēvs Nils: “Ceram daudz ko padarīt, un nu jau saredzam galu remontdarbiem mūsu Debesbraukšanas baznīcā, kas vienmēr bijusi ievērojama ar to, ka ir viens no vecākajiem Rīgas dievnamiem. Turklāt te ir vienīgā latviešu pareizticīgā draudze Rīgā. Jāteic, ka pie mums nāk ļoti daudz arī krievu, pat līdz trešdaļai. Viņi labi prot latviešu valodu, kas tātad nav šķērslis, turklāt viņiem šeit patīk. Kristus Augšāmcelšanās svētkos, pusnaktī no sestdienas uz svētdienu svētku dievkalpojumā gaidīsim katru, naktī sekos arī Dievišķā liturģija.”
