Kā rūpēties par bērna pēdiņām un stāju kopš mazotnes 1
Ja bērnam kopš bērnības ir pareizi piemeklēti apavi, tas novērš daudzas kāju un muguras attīstības problēmas.
Pārbaudes mājās
Lai noteiktu, vai bērnam ir plakanā pēda, nav uzreiz jādodas pie speciālista. Mazuli var ar slapjām, basām kājām palaist pastaigāties pa tīru, sausu grīdu un skatīties: ja atstātie pēdas zīmējumi ir bez izliekumiem, ir aizdomas par plakano pēdu. Par to liecina arī vienā pusē vairāk nodilusi kurpes zole. Uzmanība tam jāpievērš jau kopš mazuļa divu gadu vecuma. Aizdomu gadījumā jādodas pie bērnu ķirurga, kurš ir tiešās pieejamības speciālists un kura apmeklējumam nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, turklāt patlaban tas ir valsts apmaksāts pakalpojums.
Ja plakano pēdu laikus nepamana un neārstē, pusaudžu gados sāp ceļgali, vēlāk ir uz priekšu saliekta mugura, jo sāpes kājās tiek kompensētas, lielāku slodzi pārliekot uz muguru. Kājas veido X formu, un ceļu locītavas kļūst par sāpju cēloni. Ja kaite ielaista, jāvalkā īpašas zoles – cieti supinatori visos apavos. Pēdu koriģēšanai ir izstrādāti speciāli vingrojumi, kas prasa lielu pacietību, piemēram, ar kāju pirkstiem no vienas kastes jāpaņem un uz citu kasti jāpārvieto zīmuļi. Jāvingro ilgstoši katru dienu.
Vecāku zināšanai
• Viena no kļūdām, ko vecāki pieļauj bērnu agrīnā vecumā, ir staigāšana bez apaviem pa cietu virsmu. Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” bērnu ķirurgs Egils Lavendelis iesaka aut kurpītes ar cietu kapi, supinatoru un vieglu pacēlumu. Tas nepieciešams, lai veidotos pareiza pēdiņa.
• Tagad modē ir t.s. krokši, bet pašiem mazākajiem ar tiem vajadzētu staigāt tikai pa pludmali, nevis doties uz bērnudārzu, ikdienas pastaigās vai valkāt mājās, jo šie apavi neturas cieši kājās, bērni var krist un gūt traumas.
• Svarīgi ir piemērota izmēra apavi, jo pārāk ciešās kurpītēs tiek saspiesti pirksti. Ierastā metode, izvēloties apavus, kad īkšķis atduras pret purngalu, mazuļiem nav piemērota, jo bērni vēl nespēj novērtēt, vai kurpīte spiež. Turklāt ik pēc 3–5 mēnešiem apavi jāmaina. Tiem jāatbilst vajadzīgajam izmēram. Pieļaujami arī tādi, kas lielāki par 0,5–1 izmēru.
• Jaunākajiem bērniem nevajadzētu nonēsāt vecāko brāļu vai māsu apavus, kas no valkāšanas kļuvuši mīksti. Īpaši svarīgi, lai cieta ir zole.
• Ja bērni (arī pieaugušie) nodarbojas ar sportu, zole uz cieta seguma ātri nolietojas, tāpēc jāraugās, lai sporta apavi būtu kvalitatīvi. Intensīvi trenējoties un regulāri piedaloties sacensībās, ieteicami pat divi sporta apavu pāri – viens treniņiem, otrs sacensībām.
• Egils Lavendelis ir īpaši nobažījies par pašreizējo modi valkāt kedas, jo tās sautē pēdas un neļauj elpot. Sasvīdusi āda kļūst mikla, beržas pret apaviem un rada tulznas, nepatīkamu aromātu.
• Tikpat liela uzmanība jāpievērš kāju nagu griešanai – tiem jābūt taisniem. Ja noapaļo stūrus un valkā kedas, mitrajā un siltajā vidē nagi aug, duroties ādā, un var rasties ilgstošs un sāpīgs sastrutojums, turklāt ieaugušos nagus nedrīkst operēt, kamēr nav novērsts iekaisums.
