Padoms meža īpašniekam. Viss par pareizu plānošanu mežizstrādē 0
Ziema ir īstais laiks koku ciršanai gan atjaunošanas, gan kopšanas, gan sanitārajā cirtē, īpaši – tajās cirsmās, kur ir slapjāks un tādējādi apgrūtināta mežizstrāde. Sasaluma laikā to var paveikt vieglāk. Laikus gan jāsagatavo kokmateriālu izvešanas ceļi un krautuve. Atgādinām galvenos mežizstrādes plānošanas aspektus un to, kas jāievēro, lai ražas novākšana mežā notiktu atbildīgi.
Pirms sāk ražas novākšanu, ir jāsaprot, kad cirst, lai koksnei būtu pieprasījums, laba cena, un kas būs nocirstā meža vietā. Valsts mežos ir jānodrošina nepārtraukta koksnes plūsma, savukārt neliela privātā meža īpašnieka izvēli cirst vai necirst galvenokārt nosaka īpašnieka vajadzības un esošās koksnes iepirkuma cenas.
Mežaudzes atjaunošanas plānošana
Svarīgi ir ne tikai zināt, kur realizēt iegūto koksni, bet arī laikus plānot, kas būs nocirstās mežaudzes vietā. Lēmumu par meža atjaunošanu ietekmē dažādi faktori, kurus mežsaimnieki daudzus gadus mācās gan augstskolā, gan no pieredzes, veicot un plānojot meža atjaunošanu. Var palīdzēt metode, skatoties, kas atjaunojamajā platībā ir audzis iepriekš, kāda augsne, gaisma, mitruma apstākļi, un, ja ir bijusi ražīga un produktīva audze, tad vispareizākais ir atjaunot ar to pašu sugu, kas ir augusi iepriekš.
Bet reizēm nepieciešama sugu maiņa – iespējams, meža platība kļuvusi slapjāka, tad tur iepriekš augošo priedi atpakaļ dabūt ir praktiski neiespējami, tur labāk jutīsies bērzs. Vai otrādi – nocērt bērza audzi, un, ja platība ir meliorēta un nosusināta, tad to ļoti veiksmīgi var atjaunot arī ar priedi. Atceries – mūsu valstī ir noteikts, ka mežs jāatjauno ar priedi šādos meža tipos: silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī un mētru kūdrenī.
Mākslīgā vai dabiskā atjaunošana
Lēmumu par meža dabisku atjaunošanu vai arī stādīšanu ietekmē izvēlētā koku suga un meža tips. Ar priedi dabiski atjaunot vislabāk mazauglīgos augsnes tipos, kur neveidojas blīvs aizzēlums. Pirms tam augsnes virskārtu apstrādā ar meža augsnes frēzi, vēlams agri pavasarī pirms sēklu izbiršanas, tad var sasniegt vislabākos rezultātus. Platībās, kur iespējams blīvs aizzēlums, labāk izvēlēties mākslīgo atjaunošanu – stādīšanu.
Purvainos un slapjos meža tipos mežu bieži atstāj dabiskai atjaunošanai, jo tehnika, ar ko veic augsnes gatavošanu, tur fiziski nevar iebraukt. Tādos mežos parasti pirmais sāk augt bērzs, pēc tam, pamazām to retinot, var salīdzinoši veiksmīgi ieaudzēt arī priedi. Protams, tādā veidā atjaunojot, tiek zaudēts laiks – ja mežs tiek stādīts, tad jaunās ražas novākšana var notikt agrāk.
Svarīgs faktors meža atjaunošanā ir arī meliorācijas sistēmu atjaunošana un uzturēšana, jo, normalizējoties mitruma apstākļiem mežā, var veiksmīgāk saimniekot. Turklāt privātajiem mežu īpašniekiem meliorācijas darbiem ik pa laikam ir pieejami ES fondu atbalsta finansējumi. Atceries – atjaunojot mežu ar kokaudzētavās iegādātiem ģenētiski augstvērtīgiem stādiem, iegūsi par 20% ātrāk augošus kokus un vērtīgāku mežaudzi nākotnē.
Vienlaidu vai izlases cirte
Turpinot cirsmas plānošanu, jāparedz cirtes veids, par kuru lēmumu pieņem cirsmas plānotājs vai meža īpašnieks, – vai tā būs galvenā cirte – vienlaidu atjaunošanas cirte vai izlases atjaunošanas cirte, vai arī kopšanas cirte. Atjaunošanas cirtes mērķis ir nomainīt esošo mežu ar jaunu audzi. Tikai pēc vienlaidu koku ciršanas vienā brīdī veidojas izcirtums, bet izlases cirtē process izstiepjas ilgākā laika posmā, kad mežaudzē nocirsto koku atvērumos, kuri nevar būt lielāki par 0,2 hektāriem, lēnām izaug jaunā koku paaudze, un tikai tad var turpināt iepriekšējās paaudzes koku novākšanu. Izlases cirtes kvalitatīvi praksē ir grūti realizēt, jo jaunajai koku paaudzei trūkst gaismas blakus esošo lielo koku dēļ.
Arī ietekme uz vidi veidojas lielāka, jo, lai nocirstu plānoto koksnes apjomu izlases veidā, ir jāstrādā trīs reizes lielākā platībā, nekā ieplānojot vienlaidu koku ciršanu. Strādājot ar izlases cirtēm, mežizstrādes tehnika daudz vairāk ietekmē augsni. Kopumā tā ir ļoti dārga saimniekošana, un arī meža atjaunošanas rezultāts ne vienmēr tiek sasniegts tāds, kāds bijis iecerēts. Izlases cirtes teorētiski izskatās labi, jo uz papīra var saplānot, kā mežam būtu jāaug, jāatjaunojas, bet praksē viss notiek citādi, palikušie lielie koki savas pozīcijas tik vienkārši neatdod jaunajai paaudzei, un atjaunošanās nenotiek tik veiksmīgi, kā teorijā aprakstīts.
Kopšanas cirtes
Meža kopšanas cirtes mērķis ir izretināt audzi, izņemot ārā atpalikušos kokus un atbrīvojot vietu nākotnes kokiem. Pirmās kopšanas cirtes jāveic jau neilgi pēc meža atjaunošanas, kad koku pārmērīgs daudzums vai pat zāle sāk traucēt nākotnes koku augšanu. Zāle ir jāappļauj ap iestādītajiem kociņiem, kamēr tie nav pārauguši zālaugus. Pēc tam, kad jaunā koku paaudze ir sasniegusi aptuveni divu metru augstumu, ir jāveic audzes sastāva veidošanas cirte, izretinot audzi un atstājot vērtīgākos kokus. Šī un turpmākās audzes retināšanas reizes ir kritiski svarīgas, lai nākotnē izveidotos vērtīga un noturīga mežaudze.
Neveicot koku retināšanu agrā to jaunībā, mežaudze izveidosies no izstīdzējušiem kokiem ar nenoturīgu sakņu sistēmu un maziem vainagiem. Tas mazinās mežaudzes vērtību, kā arī noturību pret vēju un apledojumu nākotnē. Tāpēc rūpēs par nākotnes mežaudzi koku retināšanu turpina, kad koki ir sasnieguši jau 12 un vairāk metru augstumu un līdz pat mežaudzes briedumam brīdi pirms ražas novākšanas. Atceries – veicot meža kopšanas cirtes, rūpējies par koku daudzveidības saglabāšanu, atstājot atsevišķus vērtīgākos platlapju kokus, kā arī pamežā augošos kokus un krūmus, it īpaši tos, kas aug mežaudzes malās.
Stādmateriāla plānošana
Plānojot cirsmu un tai sekojošo meža atjaunošanu, darba uzdevumu sarakstā ir jāparedz arī stādmateriāla pasūtīšana un iegāde. No sagatavotām cirsmām un plāniem var aprēķināt nepieciešamo daudzumu, jo nevar vienkārši aiziet uz veikalu un meža stādus nopirkt, tie ir jāpasūta vismaz gadu vai divus iepriekš. Tomēr tūlīt pēc koku ciršanas stādīt atkal jaunu mežu nav vēlams. Ieteicams vismaz vienu vasaru noturēt izcirtumu neapstādītu, lai izžūst ciršanas atliekas un celmi, jo zaļās ciršanas atliekas pievilina smecerniekus, kas var kaitēt iestādītajiem kociņiem.
Mežu var stādīt arī rudenī, ja stādmateriāls ir kvalitatīvs, bet jāizvērtē citi faktori – augsnes smagums, darbaspēka un stādu pieejamība. Tomēr, ja ir iespējas, labāk mežu stādīt pavasarī, jo rudenī augšana vairs nenotiek, stāds tikai augsnē pārlaiž ziemu. Kaut gan praksē redzētas arī labi izdevušās rudenī stādītas meža platības.
Atbildīga ražas novākšana mežā
Mežs ir ekosistēma, kas cilvēkam sniedz tīru gaisu, ūdeni, atpūtas iespējas, koksni un citus nozīmīgus resursus. Mūsu pienākums ir izmantot šos resursus tā, lai tie labā kvalitātē un ne mazākā apjomā būtu pieejami arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc koksnes ražas novākšanā, izstrādājot mežu, ir jāievēro atbildīga prakse.
Kāda atļauja nepieciešama pirms koku ciršanas mežā?
Pirms koku ciršanas Valsts meža dienestā nepieciešams saņemt apliecinājumu koku ciršanai mežā. Apliecinājums nav nepieciešams līdz 20 gadu vecu jaunaudžu retināšanai, tādu koku ciršanai, kuru celma diametrs ir mazāks par 12 centimetriem, uz ceļiem izgāzušos koku ciršanai un citos Meža likuma 12. pantā noteiktos gadījumos.
Ar ko sākt cirsmas izstrādi?
Cirsmas izstrāde sākas ar plānošanu. Praksē ir pierādījies, ka saplānoti darbi norit daudz raitāk, drošāk, ar mazākām izmaksām un saudzīgāk pret apkārtējo vidi. Plānošana sākas ar cirsmas, kokmateriālu krautuves un tehnikas pārvietošanās ceļu apsekošanu. Apsekošanas mērķi ir: noteikt plānoto darbu vietā saglabājamās dabas un kultūras vērtības; novērtēt augsnes mitrumu un tās spēju izturēt meža tehnikas – harvestera un forvardera – svaru; izplānot meža mašīnu pārvietošanās ceļus; novērtēt nepieciešamos darbus kokmateriālu krautuves ierīkošanai; izvērtēt, vai pirms koku ciršanas nepieciešams izzāģēt krūmus un citu pamežu.
Kādas vērtības jāsaglabā meža izstrādes laikā?
Cērtot kokus, nepieciešams saglabāt dabas un kultūras mantojuma vērtības. Pie dabas vērtībām var minēt:
l ekoloģiskos kokus,
l kritalas un nokaltušos kokus,
l mitras ieplakas un tajās esošo veģetāciju,
l dzīvnieku alas un kokus ap tām,
l kokus ar dobumu vai ligzdu,
l kokus pie skudru pūžņa,
l paaugu un atsevišķus pameža kokus,
l koku un krūmu joslu gar dabiskiem ūdeņiem, gravām, iežu atsegumiem un dižakmeņiem,
l mežmalu uz lauka, purva, ūdenstilpes vai pārplūstoša klajuma pusi.
Aizsargājamās dabas teritorijās var būt atšķirīgi noteikumi attiecībā uz saglabājamo dabas vērtību veidu un apjomu. Savukārt pie saglabājamām kultūras vērtībām var minēt cilvēka veidotas vai tiem nozīmīgas atceres, piemiņas un atpūtas vietas.
Cik daudz ekoloģisko koku nepieciešams saglabāt?
Pēc mežizstrādes cirsmās jāatstāj ekoloģiskie koki. Par ekoloģisko koku uzskatāms dzīvotspējīgs koks, kura diametrs pārsniedz vidējo valdošās koku sugas diametru audzē. Mūsu valstī visos mežos ir jāsaglabā vismaz pieci koki uz cirsmas hektāru Savukārt sertificētos un AS Latvijas valsts meži apsaimniekotos mežos saglabā vismaz 10 ekoloģiskos kokus vidēji uz hektāru, bet mitrajos melnalkšņu mežos – 30. Atceries, ka jāsaglabā arī visi koki ar lielām ligzdām un dobumainie koki. Šos kokus bieži iekļauj ekoloģisko koku skaitā, ja vien to diametrs krūšaugstumā ir lielāks nekā vidēji mežaudzē. Ekoloģiskos kokus vēlams saglabāt grupās. Tas veicina saglabāto koku noturību pret vēju, un tajās labāk saglabājas mežam raksturīgā dzīvesvide. Arī ap koku ar lielu putna ligzdu 15 metru rādiusā ir jāsaglabā koku grupa.
Pirms koku ciršanas vienmēr pārliecinies par lielu putna ligzdu esamību mežaudzē. Tās var būt aizsargājama putna ligzdas. Tāpēc, konstatējot lielu putna ligzdu, konsultējies ar meža ekspertu, lai noteiktu, kādam putnam tā pieder un kādas darbības šīs ligzdas tuvumā ir atļautas, kā arī to, kāda kompensācija pienākas par ligzdas aizsardzību.
Kāpēc jāsaglabā nokaltusī koksne?
Kad koks dažādu apstākļu dēļ ir aizgājis bojā un izgāzies, sēnes un baktērijas to noārda, pārvēršot tā koksni par barības vielām citiem kokiem, augiem un bezmugurkaulniekiem. Trūdošu koksni var apdzīvot simtiem vaboļu sugu. Lieli nokaltuši koki mežā ir neaizstājami, lai mežos varētu dzīvot tādas retas putnu sugas kā melnā dzilna, trīspirkstu dzenis, ausainā pūce. Daudzi dobumperētāji putni var mājot tikai nokaltušu koku dobumos, un, ja mežā šādu koku nav, tad arī nedzīvo putni. Citi spārnainie atkal pārtiek no kukaiņiem, kas atrodami nokaltušo koku koksnē un aiz mizas. Tāpēc stāvošie vai izgāztie nokaltušie koki ir veselīgas meža ekosistēmas svarīga sastāvdaļa.
Visos mežos valstī ir jāsaglabā vismaz četri nokaltuši stumbri vai kritalas uz cirsmas hektāru, bet sertificētos, kā arī AS Latvijas valsts meži apsaimniekotos mežos saglabā vismaz astoņus stumbrus vai to daļas vidēji uz hektāru. Prioritāri izvēlas saglabāt resnākos stumbrus vai to daļas. Nokaltušos stumbrus, kas atrodas ceļu, elektrolīniju vai citu objektu tuvumā, saglabā kā augstos celmus, ar harvesteru nozāģējot stumbru 3–5 metru augstumā. Ja zāģē ar motorzāģi, tad tos nogāž uz zemes, lai nokaltušais koks vējā nenogāžas un neapdraud cilvēkus.
Cik daudz koku jāsaglabā gar ūdeņiem, mežmalā? Kāpēc?
Gar dabiskiem ūdeņiem saglabā 10 metru platu koku un krūmu joslu, bet gar lašveidīgo zivju upēm – 25 metru joslu. Kokus necērt arī gar ezeriem un upēm esošajās nogāzēs, kas slīpākas par 30 grādiem. Savukārt mežmalā saglabā ekoloģiskos kokus, to grupas, mežmalai raksturīgos kokus, krūmus, pamežu, paaugu un nokaltušo koksni.
Saglabātie koki ūdenī un tam tuvumā mītošajām sugām nodrošina labvēlīgu apēnojumu, mazākas temperatūras svārstības, pasargā upju un ezeru krastus no erozijas, bet ūdeni – no piesārņojuma. Ūdens tuvums un stabilais, mitrais mikroklimats ir nepieciešams to reto sugu pastāvēšanai, kas lēni izplatās un kam nepieciešams nemainīgs mitruma režīms un labs apgaismojums. Savukārt mežmalā ir liela sugu daudzveidība, jo tajā sastopamas abu ekosistēmu sugas. Daudzi putni, piemēram, koku čipste, dzeltenā stērste, barojas atklātās teritorijās, bet ligzdas bieži veido mežmalā. Pamežs nodrošina barības resursus un patvērumu zīdītājiem, putniem un kukaiņiem. Pīlādži, irbenes, vilkābeles ir svarīgs putnu un mazo zīdītāju barības avots.
Kā mežizstrādātāji zinās, kas cirsmā jāsaglabā?
Cirsmā saglabājamās dabas un kultūras vērtības obligāti katrai cirsmai jānorāda cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē. Mežizstrādes darbus nedrīkst uzsākt, pirms darbinieki nav iepazinušies ar norādījumiem tehnoloģiskajā kartē. Papildus saglabājamām vietām tehnoloģiskajā kartē norāda arī meža mašīnu pārvietošanās ceļu plānojumu un koku gāšanas sleju izstrādes secību motorzāģa operatoriem. Tādējādi tehnoloģiskā karte ir plāns cirsmas izstrādei.
Kas nosaka mežizstrādes tehnoloģijas izvēli?
Mūsdienās mežu izstrādā pilnībā mašinizētā un daļēji mašinizētā veidā. Pilnībā mašinizētā meža izstrādē kokus gāž, atzaro un kokmateriālus sagatavo ar harvesteru un sagatavotos kokmateriālus krautuvē ceļa malā nogādā ar forvarderu. Savukārt daļēji mašinizētā izstrādē koku gāšana un kokmateriālu sagatavošana notiek ar motorzāģi un pievešana – ar forvarderu.
Katrai tehnoloģijai ir savas priekšrocības. Izstrādājot mežu ar motorzāģiem, var izveidot biezāku zaru klājumu uz tehnikas pārvietošanās ceļiem. Tādējādi tai ir priekšrocība, strādājot cirsmās uz mitrām augsnēm. Izmantojot harvesteru, cirsmu var izstrādāt ātrāk, darbs neprasa tik lielu piepūli, kā strādājot ar motorzāģi, tas ir drošāks un mazāk atkarīgs no laikapstākļiem. Viens harvesters, ar kuru strādā trīs meža mašīnu operatori, var aizstāt līdz pat 30 strādnieku ar motorzāģi. Turklāt harvestera datorprogrammai var norādīt katra kokmateriālu sortimenta cenas, un tā izrēķinās baļķu garuma kombinācijas, kas nodrošina maksimālos ieņēmumus no katra nozāģētā stumbra. Tādējādi meža īpašnieks no katra izaudzētā koka var iegūt maksimāli iespējamos ieņēmumus.
Kas ir galvenie faktori sekmīgā koksnes ražas novākšanā?
Galvenie faktori ir rūpīga meža izstrādes plānošana, darbinieku zināšanas un kvalifikācija meža izstrādes darbos, kā arī piemērotas tehnikas un tehnoloģiju izmantošana. No minētajiem faktoriem darbinieku zināšanas un kvalifikāciju var uzsvērt kā galveno. Jo nedz laba plānošana, nedz piemērotas tehnikas izmantošana nebūs efektīva, ja darbiniekiem nebūs pilnvērtīgu zināšanu un prasmju realizēt uzticētos uzdevumus. Tāpēc uzņēmējiem un valstij kopumā lielākā vērība ir jāvelta cilvēku apmācībai, kas ir viens no svarīgākajiem panākumu faktoriem.
Sagatavots pēc AS “Latvijas Valsts meži” Vidusdaugavas reģiona plānošanas vadītāja Gata Ansona un LVM struktūrvienības “Mežsaimniecība” Koksnes produktu ražošanas un piegādes biznesa virziena ražošanas kvalitātes daļas vadītāja Jāņa Gercāna stāstījuma.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
