Kā pareizi ierīkot ventilāciju privātmājā? 1
Ventilācijas ierīkošana privātmājā ir komplekss pasākums, kas ietver šādus darbus gan dzīvojamajās telpās, gan pagrabā un garāžā, ja tāda ir izbūvēta kopā ar māju. Katra no šīm sistēmām darbojas atsevišķi viena no otras.
Ja mājā jau ir ventilācijas sistēma, bet tā darbojas neefektīvi, iespējams, ventilācijas kanālos sabirušas koku lapas, gruži, kāds putns savijis ligzdu. Tāpēc, pirms ķeras pie lielas pārbūves, jāsāk ar esošās sistēmas revīziju un apkopi. Vislabāk uzaicināt pieredzējušu speciālistu, kurš novērtēs situāciju un ieteiks izdevīgāko problēmas risinājumu.
Kas jāņem vērā, ierīkojot ventilācijas sistēmu privātmājā?
Mazliet fizikas
Ventilācijas sistēmas iedala divās lielās grupās – dabiskajā un piespiedu ventilācijā. Dabiskajā ventilācijā gaisa masas brīvi pārvietojas starp telpām, plūst no vietas, kur spiediens lielāks, uz vietu, kur tas mazāks.
Šajā gadījumā netiek izmantoti papildu ventilatori. Gaiss no dzīvojamajām istabām uz sanitārajām telpām pārvietojas pa spraugām zem durvīm, izplūst pa ventilācijas atverēm tualetes un vannasistabas sienu augšējās daļās.
Dabiskās ventilācijas lielākais trūkums ir lielā atkarība no ārējiem faktoriem – gaisa temperatūras, vēja virziena un ātruma. Šādas sistēmas nav regulējamas, un ar tām nevar atrisināt specifiskas telpu ventilācijas problēmas.
Piespiedu ventilācijas gadījumā tiek ierīkoti ventilatori, kas vai nu telpās iepūš svaigu gaisu no ārpuses (pieplūdes ventilācija), vai izvelk telpās esošo pa ventilācijas kanāliem (nosūces ventilācija), tādējādi nodrošinot gaisa apmaiņu.
Populārākais risinājums privātmājai
Visbiežāk privātmājās ierīko ventilācijas sistēmas, kurās gaiss telpās ieplūst brīvi, taču sasilušo un mitro gaisu no ēkas, visbiežāk no sanitārajām telpām un virtuves, izvelk ar ventilatoru starpniecību. Gaisa plūsmu visā mājoklī, kas beidzas, piemēram, vannasistabā, var nodrošināt, ieliekot istabu durvīs restītes vai atstājot spraugu starp durvju apakšējo malu un grīdu.
Tad svaigs gaiss ir visā mājā, ne tikai sanitārajās telpās. Ventilatorus, kas nodrošina sasilušā gaisa nosūci, var stiprināt pie sienas ventilācijas kanāla sākumā. Tie maksā, sākot no 5–6 eiro kopā ar vadu un slēdzi. Tāpat var izmantot kanāla tipa ventilatorus, ko ierīko ventilācijas kanālu iekšpusē.
To lētākie modeļi maksā, sākot no 6 eiro. Vislabāk, ja šo ierīču jaudu var regulēt. Ventilatoram likt griezties ātrāk var, gan pārslēdzot slēdzi ar roku, gan ierīkojot automātisku sistēmu, kas mēra telpā esošos gaisa parametrus, arī gaisa plūsmu un pēc nepieciešamības maina ierīces apgriezienus.
Arvien populārāki kļūst uz ēku jumtiem izvietoti ventilatori. Šajā gadījumā iekštelpās ierīču troksnis nav dzirdams. Cenas gan ir augstākas, un centrbēdzes jumta ventilatori nopērkami, sākot no 100 eiro. Tie var būt piemēroti konkrētam jumta seguma tipam.
Kā izvēlēties ventilatoru
Izvēloties, protams, jāsaprot, cik lielas jaudas ventilators nepieciešams. Speciālisti iesaka tualetēs un vannasistabās nodrošināt minimālo gaisa nosūci – 25 m3/h. Ja tualete un vannasistaba ir apvienota, vēlama vismaz 50 m3/h nosūce. Virtuvē ar elektrisko plīti – 60 m3/h, ar gāzes plīti – līdz pat 90 m3/h.
Telpas mājoklī nav hermētiskas, tāpēc jāņem vērā, ka gaisa plūsma izlīdzinās visās. Ja virtuves un sanitārā mezgla ventilācijas sistēmas nepilda savu funkciju, nepatīkamās smakas un mitrais gaiss ieplūst dzīvojamajās istabās.
Pērkot ventilatoru, jāņem vērā arī tas, cik skaļi ierīce darbojas un kādu vibrāciju rada. Izvēloties ventilatoru ar maināmu apgriezienu skaitu, ieteicama ierīce, kas nepieciešamo gaisa apjomu spēj izvadīt, darbojoties aptuveni ar pusi jaudas. Šādu ierīci varēs izmantot ilgāk.
Nedrīkst aizmirst par pieplūdi
Lai ventilācijas sistēma darbotos, nedrīkst aizmirst par to, ka gaisam mājās arī jāieplūst. Bieži vien problēmas rada hermētiski logi un durvis, tāpēc vēlams ierīkot svaiga gaisa ieplūdi. Gaisa ņemšanas iekārtu liek ēnas pusē, turklāt kopā ar filtru, kas aiztur putekļus, sausina vai nepieciešamības gadījumā mitrina gaisu.
Gaisa ieplūdes caurules jāizolē, lai ziemā temperatūras starpības dēļ neveidotos kondensāts. Jāizolē arī tās ventilācijas caurules, kas atrodas aukstajā zemjumta daļā. Iemesls tas pats – lai caurulēs nerastos kondensāts.
Vēl pieplūdi iespējams nodrošināt ar logos vai to kārbās ierīkojamām ventilācijas sistēmām. Lētākie modeļi maksā, sākot no 25–30 eiro, un tos iespējams iebūvēt jau esošos logos. Ir arī alternatīvs risinājums – mājas sienā iebūvēt kompaktu ventilācijas sistēmu, kas tāpat aprīkota ar filtriem un kam ir siltummainis.
Dārgākajiem modeļiem sensors to ieslēdz, kad telpā paaugstinās ogļskābās gāzes līmenis. Ierīce darbojas ar elektrību, taču ir tik klusa, ka piemērota pat guļamistabai, arī elektroenerģijas patēriņš ir minimāls. Cena – ap 1000 eiro. Šāda ierīce nepieciešama nevis katrā telpā, bet gan visintensīvāk apdzīvotajās.
Pagrabs un garāža – atsevišķi stāsti
Ja pagrabs ierīkots zem mājas, tas jāaprīko gan ar atsevišķu gaisa ievadu, gan izvadu. Izvadu var ievadīt arī mājas dūmeņa ventilācijas kanālā, ja tāds ir. Gaisa pieplūdes un izplūdes vietām jāatrodas pēc iespējas tālāk vienai no otras, vislabāk telpas pretējos stūros.
Jābūt iespējai gaisa plūsmu regulēt – mainoties laika apstākļiem, iespējams, gaisa plūsma būs jāpalielina vai jāsamazina. Atsevišķi ventilācijas ievadi un izvadi nepieciešami arī garāžā. Turklāt, ja grīdā ir remonta bedre, ievadam jābūt arī uz bedri.
Caurules atverei, kas piegādā gaisu bedrē, jāatrodas 500 mm virs zemes un piesegtai ar sietu vai regulējamu vārstu, bet izvada galam jābūt 2000–2500 mm virs zemes. Tas jāpiesedz ar jumtiņu.
