Pareiza graudu kontrole uzglabāšanas laikā 0
Graudu uzglabāšanas paņēmiens lielākoties atkarīgs no to fiziskajām un fizioloģiskajām īpatnībām, kā arī tiek noteikts, vadoties pēc aktīvās ventilēšanas iekārtas tipa (kanālu, grīdas u. c.). Bet droši var apgalvot, ka gan ilgstoša, gan īslaicīga graudu uzglabāšana tehniski jānodrošina tā, lai iespējami novērstu zudumus un graudu kvalitātes samazināšanos.
Lauksaimnieki izvēlas metāla torņus
Pēdējā laikā graudu uzglabāšanai plaši izmanto krājtvertnes ar dažādu ietilpību – līdz 10 tūkst. tonnu un vairāk. Tās var būt izgatavotas no tērauda, alumīnija un dažādiem sakausējumiem. Visizplatītākais variants – cilindriskas formas konstrukcija no lokšņu tērauda. Metālisko torņu priekšrocība – ērta graudu iekraušana un izkraušana, vieglāka un ātrāka to salikšana jeb montēšana. Viena šāda tilpuma tonna izmaksā pusotru divas reizes mazāk nekā dzelzsbetona elevatorā. Pie torņu priekšrocībām var minēt arī nelielo aizņemtās platības laukumu. Piemēram, laukumā, kas nepieciešams 5,5 tūkst. tonnu ietilpības glabātavas uzbūvēšanai, var izvietot trīs metāliskos torņus ar kopējo ietilpību 15 tūkst. tonnu.
Metāliskās graudu glabātavas droši aizsargā graudu masu no grauzēju bojājumiem, tās ir ugunsdrošas, ērtas gāzveida dezinsekcijas veikšanai, aktīvai ventilācijai utt.
Torņiem jāatbilst vairākām prasībām. Līdzās tam, ka tornim jābūt izturīgam pret graudu masas, vēja spiedienu un nelabvēlīgu atmosfēras faktoru ietekmi, tam jāveicina arī graudu masas kvalitātes rādītāju saglabāšana.
Galvenais šādu graudu torņu trūkums – tajos droši var uzglabāt tikai sausus un vidēji mitrus graudus. Taču prakse rāda, ka strauju temperatūras svārstību gadījumā rodas ievērojami temperatūras gradienti, kas izraisa graudu masas mitruma un termovadāmību un mitruma veidošanos no kondensāta. Pēdējais faktors stimulē mikrofloras aktivizēšanos un vairākus citus negatīvus procesus. Cīņai ar tiem var izmantot aktīvo ventilāciju vai aerāciju. Pie tās galvenajām funkcijām pieder: graudu kvalitatīvo īpašību stimulēšana, jo tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra un mitrums visā graudu uzglabāšanas periodā; ātra silto (karsto) graudu atdzesēšana līdz vajadzīgajai temperatūrai, tādējādi samazinot to bojāšanās un kaitēkļu izraisītas inficēšanās iespējamību. Tāds optimāls mitruma un temperatūras režīms ar garantiju novērš pūšanas un pelējuma rašanās procesus graudos, kā arī kaitēkļu bojājumus.
Graudu aerācija parasti notiek ar aktīvās ventilācijas sistēmu palīdzību.
Automatizētās graudu temperatūras kontroles sistēmas
Graudu temperatūras paaugstināšanās spēlē svarīgāko lomu torņu ekspluatācijā. Jāuzsver, ka siltuma klātbūtni jebkura organisma, tostarp graudu, dzīvē pavada dzīvību nodrošinošo produktu izdalīšanās. Bet to nokļūšana graudos ir ļoti nevēlama.
Kādas tad ir metodes cīņai ar temperatūras paaugstināšanos? Atbilde ir viena – iespējami ātra tās samazināšana, jo tikai tādā veidā var novērst pelējuma un dažādu toksisko organismu attīstību, konkrēti – mikotoksīnu un alfatoksīnu, kā arī bakteriālās floras. Turklāt, pateicoties temperatūras pazemināšanai, tiek novērsta kaitēkļu parādīšanās un lielā mērā vājinās metabolisma norise – tiek bremzēti iekšējie fizioloģiskie procesi pašā graudā. Tāpēc graudu temperatūras kontrolei un tās izmaiņu un vadības mehānismiem graudu torņos jāpievērš ļoti liela uzmanība.
Graudu temperatūras kontroles tehniskie risinājumi
Temperatūras uzraudzību graudu torņos veic ar termodevēju palīdzību. Attiecīgais signāls no tiem caur elektriskajiem kabeļiem nonāk datorsistēmā. Graudu temperatūras rādītāji var fiksēties grafikā (pat ar stundas intervālu) atbilstoši uzstādītajiem optimālajiem temperatūras nosacījumiem un graudu uzglabāšanas režīmam. Datora izmantošana ļauj izdrukāt iegūtos datus kā statistisko ciparu informāciju vai grafiku veidā. Precīzā kontroles sistēma seko līdzi graudu masas temperatūrai un tās novirzēm no normas, un pēc iegūtajiem datiem tiek pieņemts lēmums par aerācijas nepieciešamību.
Temperatūras devēji var būt izvietoti dažādos graudu masas izvietojuma punktos – tvertnes iekšpusē, sānos, augšpusē un apakšā. Tas ļauj precīzi noteikt lokālo temperatūras trauksmes izcelsmes vietu un uzstādīt atdzesēšanas vai uzsildīšanas režīmu un pakāpi.
Šim nolūkam izmanto automatizētās temperatūras kontroles sistēmas. Viena no to galvenajām funkcijām ir graudu temperatūras kontrole uzglabāšanas laikā – faktiski programmējams komplekss, kas ļauj laikus noteikt graudu pašsakaršanas perēkļa rašanās iespējamību, ar daudziem algoritmiem izskaitļojot temperatūras paaugstināšanās tendences.
Programmnodrošinājums reālā laika režīmā ļauj izsekot temperatūras stāvoklim gan visa elevatora līmenī, gan katrā korpusā, tornī, katrā torņa daļā vai krāvuma zonā atsevišķi. Temperatūras izmaiņu grafiki uzlabo graudu glabāšanas režīma tendenču vizuālās kontroles veikšanu, bet trauksmes informācijas sistēma laikus brīdina par kritiskās temperatūras atklāšanu – pirms iestājušies neatgriezeniski procesi.
Graudu temperatūras stāvokļa aina termodevēju izvietošanas punktos, kas redzama datora monitorā, vizualizē informāciju un ļauj to precīzāk novērtēt reālā laika režīmā, kā arī ātri reaģēt, ja nepieciešama temperatūras korekcija.
Pareiza graudu izvietošana krājtvertnē
Lai notiktu veiksmīga graudu dabiskā un piespiedu ventilēšana, tos nepieciešams pareizi izvietot bunkurā. Graudu masai jābūt izlīdzinātai pēc sastāva – jānodrošina vienmērīgs graudu sīko daļu un pieļaujamo piemaisījumu izvietojums pa visu bunkuru, jo no tā lielā mērā atkarīga optimālās gaisa plūsmas padeve un graudu ventilēšanās efektivitāte bunkurā. Taču daudzās tvertnēs tas netiek nodrošināts.
Raksturīgi un vienlaikus negatīvi ir graudu mehāniskie bojājumi (graudu drupināšana), kas rodas, iekraujot tos bunkurā, jo šī sīkā frakcija ievērojamā daudzumā koncentrējas augšējā centrālajā torņa daļā un veido konusa formu graudu sabēruma augšpusē. Šāda tendence saglabājas arī nākamajā graudu uzpildīšanas reizē. Tādējādi torņa centrālajā daļā faktiski visā augstumā tiek novērots ievērojams piesārņojums un graudu sīkās frakcijas koncentrēšanās. Tā ir jūtama problēma, kas saistīta ar graudu iekraušanas procesa tehniskām un tehnoloģiskām nepilnībām torņos, jo pēc graudu izkraušanas pirmajās kravās parasti ir pārsniegts piesārņojuma un sadrupināto graudu līmenis, kas, protams, samazina to kvalitāti un piederību augstākai šķirai un tādējādi arī vērtību naudas izteiksmē.
Tāpēc, lai sasniegtu graudu tīrības rādītājus, kas atbilst noteiktajām pieļaujamā piesārņojuma normām, lauksaimniekiem nereti nākas izmantot dažas viltības – pārvietot graudus no torņa uz torni, izkraut tos atsevišķā glabātavā, sajaukt ar citiem graudiem, kas tiek izkrauti vēlāk, kā arī veikt citus pasākumus, kas diemžēl jau iepriekš minētajai problēmai vēl pievieno dažādu resursu papildu tēriņus.
Lai novērstu šo trūkumu, tiek izmantoti graudu gravitācijas dalītāji. Tie var būt ar elektrisko pievadu vai kinētiskie. Šādu dalītāju parasti iemontē torņa iekšpusē tā augšējā daļā. Tā uzdevums – graudu plūsmas (ieskaitot drupinātos graudus un piejaukumus) vienmērīgs sadalījums pa visu bunkura šķērsgriezumu visa graudu iekraušanas procesa laikā. Tādiem graudiem visā torņa tilpumā ir vienāds blīvums, kas savukārt svarīgi, lai notiktu vienmērīga un efektīva ventilēšanās.
Tas novērš arī citu nevēlamu parādību rašanos graudu masā, piemēram, pārmērīga piesārņojuma, nogulumu un pašsakaršanas zonu veidošanos. Graudu gravitācijas sadalītāju izmantošana ievērojami samazina tēriņus, jo ekonomē elektroenerģiju torņa ventilēšanai.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
